Tas ir samērā izplatīts simptomu un slimību kopums, kas ievērojami pasliktina cilvēka pašsajūtu un skar līdz pat 10% no populācijas.
Kā izpaužas OMAS, kad ar krākšanu vairs nevajag samierināties, un pie kā vērsties pēc medicīniskas palīdzības, konsultē Miega slimību centra pneimonoloģe, polisomnogrāfijas metodes speciāliste Anda Nodieva.
Krākšanas anatomija
Dienā mēs savu elpošanas ritmu, rīkles un mēles muskuļus varam kontrolēt, bet naktī ir citādi. Dziļajā miegā cilvēks pavada aptuveni pusi no sava gulēšanas laika.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 27. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!