Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +11 °C
Skaidrs
Sestdiena, 27. aprīlis
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Ieva Štāle

Lai ar vecmāmiņu Latvijā varētu runāt latviski(20)

Šovasar Vidzemē norisinājās vairākas vasaras nometnes Latvijas bērniem un no Latvijas aizbraukušo vecāku atvasēm. Šos jaunos cilvēkus vienmēr vienos Latvija un latviešu valoda, lai kurā pasaules malā viņi dzīvotu. Trīsdesmit bērni vecumā no septiņiem līdz 14 gadiem astoņu dienu nometnē ar tematisko nosaukumu Rotā saule, rotā bite jūlijā uzturējās Gulbenes novada Rankas pagastā.

Meklējot savu laimīgo zemi(10)

Pēc 13 Apvienotajā Karalistē nodzīvotiem gadiem Jānis Grīnbergs ar ģimeni – sievu Evu Veldzi un puiku Danu Robertu – atgriezušies savā dzimtajā pusē pie Talsiem. Divas Grīnbergu apburošās čivavas šķirnes suņu meitenes Lulū un Lilī pat ir dubultas emigrantes un reemigrantes – pirms trim gadiem, Grīnbergu iegādātas, ceļojušas no Krievijas uz Latviju, tad uz Angliju, bet pērn kopā ar ģimeni ieradušās Latvijā.

Rudenī nekad neskumstu

"Mans iedvesmas avots ir dabas procesu vērošana. Patīk vērot, kā mainās gadalaiki. Vērot stihijas – kā pērkons ārdās, kā vējš plosa, kā lietus gāž. Rudenī es nekad neskumstu, jo zinu – koki it kā mirst, un, lai arī šķiet, ka viss ir pagalam, tie pavasarī plauks atkal. Man patīk vērot, kā saule lec. Tā cilvēks piesaistās tuvāk dabai, un daba arī atsaucas – cilvēks uzņem smalkākas enerģijas un drošāk, priecīgāk šai pasaulē jūtas. Enerģijas ir vairāk, un interešu ir vairāk," saka koka karošu meistars Viesturs Kļaviņš.

Baltijā audzētās smiltsērkšķu ogas ir visai kvalitatīvas(2)

Smiltsērkšķi ir unikāla, ļoti plaši izmantojama kultūra. Tās dzimtene ir Himalajos, Tibetā, Mongolijā un Altaja apvidū. Latvijā pirmie smiltsērkšķi ievesti pagājušā gadsimta 70. gados, bet tieši pēdējo gadu laikā smiltsērkšķu stādījumu platības strauji augušas. Ražotāju kļūst vairāk, un katram ir jāatrod sava niša.

Idejas dzīvotspējai vissvarīgākā ir motivācija

"Lai biznesa ideja kļūtu dzīvotspējīga, vissvarīgākā ir motivācija – kāpēc jaunais uzņēmējs to grib darīt? Ja nav motivācijas, labāk sevi nemocīt un neko nesākt, jo tad var sanākt darīt to, kas pašam nemaz nepatīk vai īsti nesanāk," uzskata Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Valmieras biznesa inkubatora vadītājs Jurģis Priedītis. Viņš piebilst: "Uzņēmējdarbība ir prasīga. Tas nav algots darbs ar garantētu algu, kas noteiktā datumā ienāk bankas kontā par noteiktu nostrādāto stundu skaitu. Tas ir 24 stundu darbs septiņas dienas nedēļā, it īpaši sākumā, kad nekā nav. Protams, motivācija var būt arī nauda, bet ir jāpatīk lietai, ko dari. Un naudai arī ir jāpatīk, tas ir dzinulis pelnīt vairāk."

Jauka vieta labam dzīvesveidam(7)

"Atgriežoties Latvijā, nākotnes plānam ir jābūt. Katram ir savi iemesli, lai atgrieztos, man galvenais bija mani bērni," saka Elīna Dergača. Kopā ar ģimeni no Īrijas uz Latviju – uz dzimto pilsētu Smilteni Elīna pārcēlās 2015. gadā. Šeit arī piedzima Elīnas Dergačas un Edvarda Dunnes jaunākās atvases – tagad jau divgadnieki, dvīņi Emma un Eduards. Kopā ar vecāko māsiņu Emīliju mazie ikdienā prasa visu Elīnas uzmanību. Ģimenē bērni ar māmiņu runā latviski, ar tēti – angliski, lai gan Edvards, kura dzimtene ir Īrija, latviski saprot.

Strādā, izbaudot procesu un pašas dzīvojot dzīvi(6)

"Viss sākās ar mums pašām, virtuvē. Vēlējāmies savā ikdienā ieviest vairāk dzīvas enerģijas, pievērsties dabas vērtībām, un par savu dzīves moto pieņēmām veselīgu un dabai draudzīgu dzīvesveidu," par sava Bauskā nodibinātā uzņēmuma Gusto veidošanās pirmsākumiem saka dabiskās kosmētikas ražotājas Līga Elmane un Andra Katkeviča.

Skriešanas prieks tandēmā ar suni

Kanikrosā galvenais kritērijs ir paša dzīvnieka labticīga vēlēšanās skriet. Ideālā variantā – skrienot suns velk saimnieku

Latvijā veido senioru universitāti(12)

"Izglītība ir mana sirdslieta, un beidzot esmu atradusi to, ko gribu darīt un kas man patīk," saka Iveta Cīrule, biedrības Project Net dibinātāja. Šoruden viņa sāks Latvijā vēl nebijušu, bet pasaulē ļoti populāru kustību – beidzot arī pie mums tiks atklāta senioru universitāte! Šo ideju Iveta noskatījusi pasaulē un kā Latvijai piemērotāko modeli izvēlējusies Portugāles Senioru universitātes veidotāju pieredzi. Tur šī kustība aizsākusies 2005. gadā nelielā pilsētiņā Almeirimā. "Es ticu senioru universitātes koncepcijai, ka tā darbosies arī Latvijā," uzsver Iveta Cīrule.

Gribējās sākt dzīvot sev!(8)

"Jauniešiem, kuri man jautā par darba perspektīvām ārzemēs, vienmēr saku – lai brauc un izmanto iespējas, jo tas norūda. Tur no bērna kļūst par pieaugušo, un ir jācīnās, vienalga, kādu darbu darot," uzskata Zane Pirsko, kafejnīcas Tērbata vadītāja Valmierā. Pēc vairākiem Spānijā un Anglijā pavadītiem gadiem 2017. gadā Zane atgriezās Valmierā. "Ir gana būts projām, bet, iespējams, kādreiz man gribēsies gūt vēl kādu ārzemju pieredzi. Taču jāsaprot, ka jebkurā jaunā vietā būs jāsāk no nulles, arī atgriežoties Latvijā. Bet atgriešanos nenožēloju ne dienu. Ir bijuši pārdomu brīži, ko ar savu personību, varēšanu un gribēšanu būtu varējusi sasniegt Londonā. Es varēju daudz, bet vai tas man vajadzīgs?" spriež Zane.

Konkurē ar atšķirīgu ātrās ēdināšanas stratēģiju(1)

Augusta pirmajā nedēļā Jūrmalas virzienā, A10 autoceļa malā tiks atklāta jauna degvielas uzpildes stacija (DUS) – tā ir jau desmitā, ko divu gadu laikā kopš darbības uzsākšanas atvēris vietējais Latvijas degvielas mazumtirdzniecības uzņēmums Kool Latvija.

Dara pašas un augstu novērtē latviešu darbu(7)

"Tas būs mūsu mūža darbs, ko, iespējams, turpinās arī mūsu mazbērni," teic trīs draudzenes – ventspilnieces Agate Eniņa un māsas Lauma un Māra Grīvas. Jaunās sievietes uzņēmušās sirdij tuvu pienākumu – viņas atjauno Kabiles muižu.

Ražojot pulksteņus no koka, piedāvā kvalitāti un savu stāstu(3)

Jūras krastā, raugoties viļņu izskaloto koku fragmentos, ielūkojoties klasiskā rokas pulkstenī, kas pirkts par vasaras darbos sataupītu naudiņu, – tā meditējot 2015. gadā Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēknim Ivo Asnam radās ideja par diplomdarba virzienu – viņš izgatavos rokaspulksteni no koka! Pirmā prototipa radīšana Ivo bija pamatīgs izaicinājums. Nu jau kopš tā brīža ir pagājuši gandrīz četri gadi. Tagad Ivo un viņa kompanjona Dāvja Paipas 2016. gadā nodibinātais uzņēmums SIA Oviwatch ražo desmitiem koka pulksteņu, kurus iegādājas klienti ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā un pat ASV.

Latvija ir diezgan lielu iespēju zeme(58)

Liepājnieka Jāņa Eizengrauda pieredze emigrācijā saistās ar Vāciju, kur nodzīvojis trīs gadus. Viņš aizbrauca, kad Latvijā sākās ekonomiskās krīzes laiks. "Padzīvojis tur, sapratu, ka šeit pie mums arī ir skaisti un viss var notikt," atzīst Jānis. Pirms kāda laika viņš televīzijā redzējis sižetu par ģimeni, kura aizbrauc no valsts, ar pārmetumu, ka Latvija neko nedara cilvēku labā. Jānis, būdams uzņēmīgs cilvēks, spriež: "Kas ir Latvija? Latvija kā tāda jau neko nevar izdarīt, tikai cilvēki var izdarīt. Ja cilvēks neko nedarīs, nekas arī neradīsies."

Kad sirdslieta ir ārstniecības augi un vides aizsardzība

Ar Madonas novada ģimenes uzņēmuma 55 mārītes īpašnieci Līgu Lieplapu norunāju tikties pie XX gadsimta pirmajā pusē celtā Praulienas tautas nama. Tur pašlaik noris remontdarbi, jumts jau ir nomainīts, bet darāmā vēl esot daudz. Te paredzēts izveidot jaunu ražotni, lai 55 mārītes varētu paplašināt savu darbību dabisku Latvijā augušu ārstniecisko augu tēju un garšvielu ražošanā.

Man piemīt darbošanās prieks

Dainas Prūses mākslas darbu izstādi No zīmuļa līdz eļļai ciklā Seniori darbībā pamanu Jūrmalā Kauguru Kultūras namā. Burvīga izstāde! Vēl sociālajos tīklos atklāju, ka filmai Mērijas ceļojums Daina ir bijusi īpašs cilvēks – kad filmēšana jau bija sākusies, Daina piezvanījusi režisorei Kristīnei Želvei un atklājusi, ka viņa un viņas ģimene labi pazina Mēriju Grīnbergu. Un ka pie Dainas glabājas dažas vēstules, kuras Mērija 1946. gadā bija rakstījusi Dainas tēvam uz filtrācijas nometni. Šīs vēstules izrādījās vienīgās privātās un atklātās Mērijas liecības par viņas sajūtām un pārdzīvojumiem Eiropas ceļojuma laikā. Daina Prūse ir jūrmalniece, slavenā Jūrmalas mākslinieka vecmeistara Edgara Bauzes meita.

Valstij un sabiedrībai šos cilvēkus vajag(33)

"Kopš Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā (ES), esam daļa no lielā, kopējā darba tirgus. Katra valsts cīnās par cilvēkiem. Un cīnīsies. Mums ir jācīnās par saviem cilvēkiem emigrācijā, tiem, kuri apsver reemigrācijas iespēju," uzsver Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits.

Strādāt godīgi un panākt, lai par paveiktajiem darbiem runā

"Darīt labas lietas ir forši, un darīt labas lietas kopā ar foršiem cilvēkiem ir vēl foršāk," uzskata Liepājas kungu frizētavas Windcut Barber Shop saimnieks Elgars Roga. Kopā ar partneri Edgaru Voskoboiņikovu viņi 2017. gadā atvēra tikai kungiem paredzētu skaistumkopšanas pasauli. Drīz durvis vēra arī otra Windcut Barber Shop frizētava. Tagad te ir arī bārs, ko dēvē par Garāžu. Atmosfēra – nudien vīrišķīga, bet, kā to raksturo pats Elgars Roga, frizētava izveidota ar Liepājas auru, sajūtām un vēja pieskārienu. Taču šiem uzņēmējiem ir arī stilīgs autobuss!

Darbinieku komforts ir būtisks ilgtspējai(7)

Ņemot vērā, ka cilvēks darbā pavada vismaz trešo daļu savas dzīves, darbinieku labsajūta ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem veiksmīgas un ilgtspējīgas uzņēmuma darbības nodrošināšanai, it īpaši lielos un uz izaugsmi orientētos uzņēmumos, kur ikdiena ir ļoti dinamiska. Tā uzskata uzņēmumā Bite Latvija.

Jāpiesaista uzmanība un jāsargā preces kvalitāte(5)

"Divdesmit gadu ir laika periods, kurā Latvijā ir veidojušās un attīstījušās atkritumu apsaimniekošanas saimniecības. Pa šo laiku ir izaugusi jauna paaudze, kura uz daudzām lietām – arī uz zaļā dzīvesveida iespējām un atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem – raugās citādi nekā iepriekšējās paaudzes, un tas bieži vien ir apsveicami. Gados jaunie Latvijas iedzīvotāji šķiro atkritumus, izvēlas preces bez iepakojuma vai ar videi draudzīgu iepakojumu. Taču jāņem vērā, ka šo gadu laikā attīstījusies arī iepakojumu ražošanas industrija," norāda uzņēmuma Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis.

Palīdz izvērtēt braucienu efektivitāti(1)

Pārvietošanās ar privāto automašīnu Latvijā joprojām ir populārākā transportlīdzekļa izvēle. Arī statistikas dati apliecina, ka uz tuvāko kaimiņvalstu galvaspilsētām – Viļņu un Tallinu – biežāk dodamies ar savu auto, nevis sabiedrisko transportu. Pasažieru pārvadātājs Lux Express, kas nodrošina pasažieru autobusu reisus uz Viļņu, Tallinu un citām pilsētām, aprēķinājis, ka Latvijas robežu šķērso automašīnas, kurās vidēji ir 1,2 cilvēki. "Tas nozīmē, ka daudzās no šīm automašīnām brauc tikai viens pasažieris, un tas nav ilgtspējīgs pārvietošanās veids," uzskata Lux Express Latvija valdes loceklis Krišjānis Reķis.

Veselīgas dzīves pagarināšana sniedz ieguvumus

Veselīgas dzīves ilguma pagarināšana iedzīvotājiem kopumā ir ieguvums visai valstij, turklāt arī ekonomikai ilgtermiņā. Ar veselīgas dzīves ilgumu saprot laiku, kurā cilvēks ir spējīgs pilnvērtīgi strādāt, baudīt dažādas patīkamas aktivitātes un kuru neapgrūtina dažādas ar veselību saistītas likstas.

Lai gribētos atgriezties un palikt(36)

"Mammu, tagad es saprotu, kāpēc tev ir svarīgi, lai runāju latviski," kādā no vasaras nometnēm Latvijā reiz atzinies pusaudzis ar latviskām, bet citā zemē nostiprinātām saknēm. Vai arī: "No cik gadiem iespējams kļūt par Latvijas Valsts prezidentu?" Atbildi uz tik zīmīgu jautājumu savās viedierīcēs meklējuši jaunieši no Austrālijas un Amerikas pēc iepriekšējā dienā nometnes ietvaros notikušās vizītes pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa. Šos jaunos cilvēkus vieno Latvija un latviešu valoda, kā arī viņi ir piedalījušies kādā no Latvijas bērniem un no Latvijas aizbraukušo vecāku atvasēm paredzētajās vasaras nometnēs, kas notiek Latvijā. Sirsnīgi, emocionāli spilgti, latviski – tā Latvijas valsts budžeta finansētās programmas Atbalsts diasporas un Latvijas bērnu kopējām nometnēm pasākumus, kas Latvijā noris jau vairāk kā piecus gadus, raksturo Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) projektu konkursu nodaļas vadītāja Linda Mežviete.

Uzņēmējs: Arī Latvijā var labi pelnīt, vajag tikai to gribēt(23)

"Projām nekur nav jāmūk! Latvijā ir labas iespējas. Arī šeit var samaksāt darbiniekiem algas, un Latvijas lielie uzņēmumi daļu no savas miljonu peļņas varētu novirzīt darbinieku algu celšanai. Paredzu, ka tuvākos gados tas arī notiks, – speciālistu pietrūkst, un uzņēmumi būs spiesti maksāt lielākas algas. Es ticu, ka daudzi mūsu tautieši, kuri patlaban dzīvo Īrijā vai Anglijā, atgriezīsies mūsu valstī, ja viņi saskatīs labklājības potenciālu šeit, Latvijā," uzskata SIA Latvia Packing vadītājs Kaspars Elarts.

Iedvesmu nedrīkst gaidīt. Jāstrādā!(4)

Jebkura jubileja ir jāsvin! Kaut vai dažu cilvēku lokā. Lai arī šis esot tikai tāds māņticīgs pieņēmums, tomēr keramiķe Violeta Jātniece to ievēro. Savu astoņdesmito jubileju mājās klusi viņa nosvinēja jau februārī, bet plašākā draugu un tuvinieku lokā – nupat maijā, kad Rideļu dzirnavu muzejā Engures pagastā atklāja personālizstādi. To sarīkot palīdzējusi meita un znots, kuri tur saimnieko, bet iekārtojis dēls Gundars.

Pirts nav jāpacieš. Jāatslābst gan prātam, gan ķermenim

Pirts ir kā medus, uzskata lauku pirtiņas Re Starta zona saimnieks sertificēts pirtnieks Raimonds Soopargs. Vērtējot medus ārstniecisko iedarbību uz bioķīmiskajām norisēm organismā, tas var izrādīties tikai kā salda piedeva ikdienas tējai – ja lieto pavirši. Taču būtu pārāk izšķērdīgi tā izmantot ļoti vērtīgu produktu. Jāņem vērā: tāpat kā medus īpašības un kvalitāti nosaka daudzi fizikāli faktori, piemēram, ieguves avots, medus sastāvs, temperatūras iedarbība un medus gatavība, arī pirtī iešanas efekts summējas no dažādām komponentēm. Nedz viens, nedz otrs nav brīnumlīdzeklis pret visām kaitēm, taču pirts noteikti ir viens no ietekmīgākajiem garīgās un fiziskās attīrīšanās veidiem, kas nostiprina organisma pamata veselību.

Rīgā sāk piedāvāt elektrisko skrejriteņu nomu(2)

Pērn pasaulē strauju popularitāti iekarojis mazo distanču pārvietošanās līdzeklis elektriskais skrejritenis – vispirms Ziemeļamerikā, bet 2018. gada beigās arī Eiropas lielākajās pilsētās Madridē, Frankfurtē, Parīzē. Piemēram, vienā no lielākajām Ziemeļamerikas pilsētām tikai nedēļas laikā, lai nokļūtu no sabiedriskā transporta vai līdz tam, e-skrejriteni bija lietojuši 39% šī pārvietošanās veida piekritēju. Pašlaik elektrisko skrejriteņu nomas pakalpojumu pasaulē piedāvā jau vairāk nekā 50 kompāniju, lielākās no tām – Bird un Lime – pārstāvētas vairāk nekā 150 Ziemeļamerikas un Eiropas pilsētās. No to darbības sākuma 2017. gadā šo kompāniju klienti ir veikuši vairāk nekā 65 miljonus braucienu, un pieprasījums pēc šī pakalpojuma turpina augt.