Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā -2 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 5. decembris
Sabīne, Sarma, Klaudijs

Inga Melberga

Vēl var pagūt iestādīt

Tiek uzskatīts, ka oktobra beigas ir īstais laiks ziemas ķiploku stādīšanai. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) dārzkopji, tajā skaitā agronoms Māris Narvils, norāda – ar stādīšanu pārsteigties nevajag, ķiplokam jāpaspēj iesakņoties, bet – ne uzsākt augšanu. Lai veiksmīgāk iestādītu ziemas ķiplokus, jāzina, kā šo darbu veikt efektīvāk. Gaisa temperatūra gan paguvusi jau noslīdēt zem nulles, taču zeme sasalusi nav un meteoroloģiskās prognozes vēsta, ka ilgstošs, dziļš sals tuvākajā laikā gaidāms nav.

Rudens ainavas purvā

Rudens ir skaists gadalaiks, kad daba uzpošas pilnīgi citādā krāšņumā, un ne jau tikai parku ainavās vai mežos! Specifisku skaistumu var vērot purvos, kad rudenīgajām, dzeltējošajām bērzu lapām kā kontrasts ir zaļās un koši sarkanās sūnas. Uz purvu jādodas ne tikai dzērvenēs, kaut gan tās var lasīt kaut līdz salnām un arī pēc tām – tikai pēc sala kodieniem odziņas būs saldenākas un ne tik ilgi glabājamas.

Krizantēma puķpodā ziemo

Krizantēmas ir vienas no vēlīnākajām puķēm, kas ar savu ziedēšanu priecē līdz pat novembrim. Tām ir dažādu krāsu, lielumu ziedi, un arī paši krūmi ir atšķirīgi augstumā un kuplumā. Krizantēmas audzētāji ir «pieradinājuši» arī pie cita formāta – augšanas puķpodiņos un šādi pa vienam krūmam vai daudzkrāsainās kompozīcijās tās iegādājamas gan puķu tirdziņos, gan lielveikalos un izziedinātas priecē ja ne gluži visu gadu, tad līdz pat novembra beigām noteikti. Pēc noziedēšanas tās jāizmet vai arī jāpārstāda dārzā – ko darīt?

Dārzs jāsapoš ziemošanai

Kaut rudens klāt, tas nenozīmē, ka dārzam jāpaliek novārtā. Lai pavasarī būtu vieglāk ķerties pie darba, mazinātos kaitēkļu un slimību risks, par dārza ieziemošanu jāparūpējas kārtīgi, tāpēc darāmā netrūkst vēl oktobrī. Šo to var pagūt arī iestādīt, skaidro agronoms Māris Narvils.

Daļa putnu jau aizlidojuši uz siltajām zemēm, citi nemaz nedosies prom

Katru gadu oktobra pirmajā svētdienā visā Eiropā notiek Putnu dienas, kad ikviens interesents visā Latvijā ornitologu un citu dabas ekspertu vadībā var doties ekspedīcijās, noteiktās vietās pētot un izzinot putnu dzīvi. Dabas Diena devās uz Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Papes Ornitoloģijas staciju, kur notiek sīko putnu (pārsvarā) un sikspārņu gredzenošana un uzskaite.

Apēdīs visas miziņas

Lapas iekrāsojas skaistos toņos un pamazām atvadās no koku zariem, augļi nobriest un tiek apēsti, paliek vien laksti. Arī puķes nozied, zāle tiek nopļauta… Rudens! Piemērots laiks, lai dārziņu un māju īpašnieki sāktu komposta veidošanu, par materiālu izmantojot augu atliekas, nezāles, lapas un nopļauto zāli.

Palīgs zaļākai dzīvošanai

Ikviens iedzīvotājs ar savām ikdienas darbībām var dot ieguldījumu gan dabas aizsardzībā, gan klimata pārmaiņu mazināšanā, taču lielāku mērķu īstenošanai ir pieejams vērā ņemams finansējums, tikai jāsaprot, kā to piesaistīt un likt lietā.

Pārvarēt bailes uz sienas vai klints

Nelielas kāpšanas sienas ir pat rotaļlaukumos, jo rāpties, kāpt, sasniegt ko vairāk ir dabiska cilvēka vēlme. Kāpšanas sports kā vaļasprieks piesaista gan bērnus, gan pieaugušos, taču vienlaikus ir arī nopietna disciplīna – ne velti tas beidzot ticis iekļauts olimpiskajās spēlēs. Uzņēmuma Gandrs projektu vadītājs Kaspars Vilks stāsta, ka kāpšanas sports ir demokrātisks un būs pa spēkam gan spēcīgam svarcēlājam, gan pirmklasniecei – tikai jāiet pamēģināt.

Atpūties, sakopjot un izzinot dabu(1)

Šo vasaru nebūt nevarētu saukt par labāko dzīvē – un ne jau slaveno slikto laikapstākļu dēļ. Dažkārt, neatkarīgi no mums pašiem, notiek lietas, ko nākas tik vien kā pārdzīvot. Pārlaist. Kā lietu – ja reiz runājam par laikapstākļiem. Un tomēr man ļoti paveicās noķert vasaras, brīvdienu un miera sajūtu.

Latvijas indīgākie savvaļas augi(3)

Arvien populārāk ir doties pie dabas – mežos un pļavās – un ievākt dabas veltes. Tagad ir aktīva ogu sezona, un sulīgie gardumi vilināt vilina. Taču jāatceras, ka ne visi augi ir cilvēka draugi tādā izpratnē, ka būtu liekami uz šķīvja vai tējas krūzītē! Latvijā ir sastopamas aptuveni 100 indīgo savvaļas augu sugas. Visvairāk to ir gundegu, nakteņu un čemurziežu dzimtā. Lai mācītu pazīt indīgos augus un skaidrotu to iedarbību, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā šovasar tiek rīkotas īpašas ekskursijas, tās vēl notiks līdz pat rudenim (informācija meklējama www.botanika.lu.lv). Arī Dabas Diena pievienojās vienai no interesentu grupām, un raksta tapšanu konsultēja LU Botāniskā dārza izglītības un ārējo sakaru koordinatore Agnese Reķe.

Indīgie skaistuļi

Krāšņi, smaržīgi un viegli audzējami, bet var būt bīstami veselībai un pat dzīvībai.

Lai kurpes neberztu

Vasara, lai kāda tā arī būtu – karsta vai vēsa –, daudziem neizbēgami nāk ar noberztām kājām. Kurpju kvalitātei un vecumam nav nozīmes. Ik sezonu, pirmo reizi uzvelkot, man berž gan sandales uz zema papēža un iešļūcenes, gan slēgtās kurpes, un pat baltām kedām papēža daļas iekšpusē ir izveidojušies neizmazgājami asiņu traipi. Lai ko arī teiktu modes zinātāji par zeķēm sandalēs, es pilnīgi saprotu tos, kuri valkā šādu kombināciju. Protams, es tā nedaru un varonīgi pārciešu vasaru, bruņojusies ar plāksteriem. Mode prasa upurus, tā teikt. Vislabprātāk vasarās staigātu basām kājām un, cik iespējams, to arī daru, bet tad āda uz pēdām kļūst raupja un plaisā…

Lilijas vasaras pilnbriedā: Šķirņu daudz, nav kaprīzas pret augšanas apstākļiem(1)

Par dārza karalieni dēvētā roze gan ir skaista un smaržīga, taču reti kura puķe tā reibina kā lilija. Jūlija vidus ir liliju ziedēšanas pilnbrieds. Arī šovasar, kas nebūt nav tā labvēlīgākā cēlajiem ziediem. Tiem tīk vairāk saules un siltuma, stāsta selekcionārs Guntis Grants. Tomēr vērts izpētīt pieejamo šķirņu klāstu (kas nebūt nav mazs) un izdomāt – varbūt vērts arī savu dārzu krāšņot ar kādu no daudzveidīgajām liliju šķirnēm.

Lapgrauži gliemeži: kā ar tiem cīnīties?

Parasti zirņos un pupās iemetas kāpuri, kuri sagrauž ražu un tos pamanām, atverot pākstis, kur mūsu vietā ar gardo našķu krellītēm pamielojušies nelūgti viesi. Taču mēdz gadīties, ka apskādētas tiek augu lapas un tādējādi veicināta visa stāda bojāeja. Postījumi dažkārt mēdz notikt zibenīgi – pāris dienās. Nav manāmi uz augiem ne kukaiņi, ne kāpuri, ne kūniņas, taču no lapām paliek pāri tikai stiegrainais tīklojums. Apgrauztie augi sāk kalst. Kas tik neganti apēd lapas pupām un zirņiem, bet ziedus un pākstis neaiztiek? Ko darīt, lai nenoposta visus augus? Skaidro agronoms Māris Narvils.

Jūlijā jābauda rožu ziedēšana

Jūlijs klāt, un rožu ziedēšana arī sagaidīta – nu tās ir pilnā plaukumā! Krāšņākie parki un rožu dārzi jau svinējuši svētkus, piemēram, Rundālē, kurp vērts doties puķu mīļotājiem un nošpikot idejas savam dārzam. Vienas no pēdējos gados iecienītākajām arī Latvijā ir dažādas Ostina jeb angļu rozes. Rožu audzētāja un kolekciju dārza Rozīte saimniece Daila Trubiņa angļu rozes iesaka latviešu dārzā, jo tās sevi pierādījušas kā gana ziemcietīgas mūsu apstākļiem.

Vīteņaugi jeb liānas

Izceļas ar savu skaistumu un var noslēpt gan neglīto žogu, gan sienu vai stabu

Atmet telefonu un dzīvo!(1)

Mobilā telefona lietošana mūsdienu cilvēkam ir neatņemama dzīves sastāvdaļa – saziņa ar draugiem, paziņām, kolēģiem, spēles, video skatīšanās un mūzikas klausīšanās notiek teju nepārtraukti, arī dodoties savās gaitās no punkta A uz punktu B (laikam staigāt tāpat vien ir neizturami garlaicīgi), vadot automašīnu un pat pārvietojoties ar velosipēdu.

Arī bēniņi jāsiltina

Zinām, ka aukstā laikā, staigājot bez cepurītes, salst vairāk nekā tad, ja galva ir apsegta. Tieši tas pats notiek ar ēku – ja jumts nav kārtībā vai bēniņos svilpo vējš, telpās ir vēss, neskatoties uz to, ka mājas sienas ir siltinātas, logi jauni un kvalitatīvi…

Ļauj, lai pļava ienāk dārzā

Ja dārza teritorija ļauj – tā ir gana plaša – un kopējais piemājas stils ir piemērots, iespējams zālājā iesēt pļavas ziedus, panākot dabisku savvaļas efektu. Šādas "pļavas" izveide prasa tikai nelielu darbu un zināšanas, un ainaviskais skaistums atsvērs ieguldījumu.