Fakts ir tāds, ka tagad, iegādājoties jaunu auto, var gadīties, ka kāda no detaļām ražota tepat Latvijā. Tāpat mums ir moderna elektronikas, ķīmiskā rūpniecība, atsevišķas tekstila sfēras, bet kokapstrādes pievienotā vērtība nav salīdzināma ar to, kas bija pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Sabiedrībā to pamana visai maz, bet apmēram pēdējo 12 vai 13 gadu laikā tieši apstrādes rūpniecība (tā rūpniecības daļa, kas vairumam asociējas ar ražošanu, jo vēl ir ieguves rūpniecība un enerģētika) vismaz trīs reizes bijusi tā, kas Latvijas ekonomikai ļāvusi veiksmīgi atgūties no krīzes vai vismaz spējusi amortizēt dažādas ekonomiskās negācijas.
Pirmais no piemēriem būtu datējams ar 2010.–2011. gadu, kad tautsaimniecība atguvās, tieši pateicoties straujam ražošanas un eksporta kāpumam, otrais piemērs datējams ar 2016. gadu, kad ES fondu naudas pārrāvuma laikā tieši apstrādes rūpniecība paglāba mūsu valsts ekonomiku no ieslīdēšanas mīnusos, bet trešais piemērs ir pavisam nesens – jau Covid-19 pandēmijas laikā, kad šī nozare ļāva saglabāt ekonomisko aktivitāti un paglāba tautsaimniecību no ilgstošas recesijas. Tagad rūpniekiem pašiem klājas grūti, jo maksa par gāzi vai elektrību var būt pieaugusi vairāk nekā desmitkārt.
Daudzējādā ziņā ekonomikā piedzīvojam "trekno gadu beigu sindromu", kā, piemēram, 2008. gadā, taču ir redzamas arī būtiskas atšķirības. Piemēram, apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība ekonomikā 2008. gada 2. ceturksnī bija 10,9%, bet šogad attiecīgā laika periodā 15,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ļoti lielā mērā pasaka to, kāda attīstība mūs sagaida turpmāk. Proti, ja situācija turpinās pasliktināties, mūs nevajadzētu piemeklēt tādam kritumam, kādu piedzīvojām 2008. gada krīzē. Jo lielāks ir ražojošā sektora īpatsvars un augstāka radītā vērtība valsts tautsaimniecībā, jo noturīgāka ir valsts ekonomika pret dažādiem satricinājumiem. Ikdienas dzīvē tas, visticamāk, nozīmēs ļoti nepatīkamu ziemu, taču var solīt strauju valsts ekonomikas attīstību nākamā gada otrajā pusē. Tas attiecas arī uz iedzīvotāju kontos ieskaitīto algu apmēru un banknošu čaukstoņu bikšu kabatās.