Ģeopolitiskā spriedze, kas saistīta ar nemitīgu konfliktu
eskalāciju Tuvajos Austrumos, kā arī situāciju Ukrainā, kas
Rietumus rosina aizvien jaunām sankcijām pret Krieviju, neapšaubāmi
vedina domāt par strauju naftas cenu palielināšanos un ka dzīve
pasaulē kļūs dārgāka nekā līdz šim. Tomēr analītiķi, kuri pārzina
naftas tirgus norises, mierina, ka situācija nav tik dramatiska, kā
sākotnēji varētu šķist.
Globālās tautsaimniecības lēnīgums ietekmē ne tikai tos
uzņēmējus, kas ražo vai pārdod, jo gausa ekonomikas attīstība
atstāj būtisku ietekmi arī uz uzkrājumiem un to ienesīgumu. Vēl
pirms dažiem gadiem - iepriekšējās ekonomikas krīzes epicentrā -
noguldītājam naudu Latvijas nacionālajā valūtā - latos - bankām
bija iespējams aizdot ar divciparu procentos mērāmu ienesīgumu
gadā, taču patlaban jau 1% vērta līdzekļu atdeve ir uzskatāma par
salīdzinoši labu atdeves rādītāju.
Lai arī daudzviet Eiropā sabiedrībā, medijos un politiķu
izteikumos bieži vien izskan frāze par Eiropas atgūšanos no parādu
krīzes un to, ka, piemēram, valstu budžetu sakārtošanas jomā ir
jūtami uzlabojumi, tomēr uz strauju un dinamisku labklājības
pieaugumu cerību ir visai maz. Grūtības vēl ilgu laiku sevišķi asi
var izpausties finanšu krīzes smagāk skartajās valstīs - Grieķijā,
Portugālē, Itālijā un Spānijā.
Neraugoties uz negācijām Latvijas rūpniecībā, kuras sākotnēji
radīja metalurģijas giganta Liepājas metalurgs darbības
apstāšanās, bet pēc tam situācijas saasināšanās Krievijā un
Ukrainā, šis gads rūpniecībai tiek zīmēts gaišās krāsās.
Lai gan pēdējos gados Latvijas tautsaimniecībai izdevies samērā
veiksmīgi attīstīties, pozitīvajām tendencēm nav izdevies apturēt
jau vairāk nekā piecus gadus ilgstošo banku kredītportfeļa
samazināšanos. Patlaban rezidentu kredītsaistības pret komercbankām
sasniedz apmēram 13 miljardu eiro, kas ir apmēram par 38% mazāk
nekā 2008.
Gada laikā kopējais patēriņa cenu līmenis valstī ir samazinājies par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aprēķini par inflācijas rādītāju augustā, vēsta portāls db.lv.