Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +21 °C
Daļēji saulains
Pirmdiena, 20. maijs
Venta, Salvis, Selva

Mārtiņš Apinis

Drukātā nauda patlaban stutē ekonomiku(7)

Finanšu sektora un patēriņa ekonomikas krahs pagājušās desmitgades izskaņā licis globālajai tautsaimniecībai piedzīvot lielākos satricinājumus kopš 1929. gada krīzes un tai sekojošās Lielās depresijas trīsdesmitajos gados.

Augs mājokļu kreditēšana(3)

Lai arī iepriekšējos gados mājsaimniecības attiecībā uz tēriņu palielināšanu bijušas visai piesardzīgas, turpinoties pašreizējiem ekonomiskajiem procesiem, iedzīvotāju drošība par nākotni varētu pieaugt, tas vienlaikus varētu sekmēt arī intereses pieaugumu par jaunu mājokļu iegādi.

Kredītu ņemšanas laiki atkal atgriežas(1)

Patēriņa ekonomikas sabrukums un pārmērīga aizņemšanās tā dēvētajos treknajos gados Latvijā izraisīja ilgstošu banku izsniegto aizdevumu apjoma samazināšanos. Tikai 2016. gads bija pirmais pēc finanšu krīzes, kad banku izsniegto aizdevumu apjoms rezidentiem – mūsu valsts kredītņēmējiem – sāka palielināties. Kopumā rezidentiem izsniegto banku aizdevumu portfelis pērn sasniedza 12,8 miljardus eiro jeb par 3,2% vairāk nekā gadu iepriekš, vēsta Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Transporta nozare patlaban atrodas ceļā uz pārmaiņām(2)

Politiskās un ekonomiskās pārmaiņas, ko pasaulei nesusi pēdējā desmitgade, liks mainīties arī Latvijas transporta un uzglabāšanas nozarei, uzskata eksperti. Būtisks pārmaiņu virzītājspēks ir Krievijas vēlme strādāt pie savu ostu attīstības, kas savukārt var veicināt kravu plūsmas mazināšanos citviet. Latvijas ekonomika gan tiek orientēta uz aizvien lielāku diversifikāciju, un tas ietekmēs arī valsts iekšējās un ārējās kravu plūsmas. Līdz ar to transporta nozares ietekme uz tautsaimniecības procesiem mūsu valstī aizvien būs liela.

Ekonomikā aug IT pienesums(1)

Līdz ar ekonomisko attiecību saasināšanos Rietumu un Krievijas starpā aizvien lielāka nepieciešamība rodas pēc ekonomikas dažādošanas, izaugsmi padarot mazāk ievainojamu. Kā viena no nozarēm, ar kuras palīdzību audzēt pievienoto vērtību un veikt ekonomikas diversifikāciju, ir dažādu pakalpojumu eksports, kur būtiska loma ir tieši informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumiem.

Plašs solis bijušās PSRS tirgos(5)

Neraugoties uz atsevišķiem sarežģījumiem, daudzas bijušās PSRS valstis Latvijas IT nozarei ir ar augstu noieta potenciālu, uzskata IT klastera un kompānijas Squalio valdes loceklis Gatis Ošs.

Zelts kļuvis vēl spožāks(1)

Lai gan pasaules ekonomiskā izaugsme varētu būt paātrinājusies, preču biržās augusi investoru interese par zelta iegādi.

Brexit nespēj apturēt eksportu(1)

Neraugoties uz ekspertu sākotnējām visai bēdīgajām prognozēm par Lielbritānijas negatīvās aiziešanas ietekmi gan uz pašu britu ekonomiku, gan kontinentālās Eiropas perspektīvām, pagaidām nekas slikts nav noticis, drīzāk gan pretēji, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Zelts kļuvis vēl spožāks(2)

Lai gan pasaules ekonomiskā izaugsme varētu būt paātrinājusies, preču biržās augusi investoru interese par zelta iegādi. Dzeltenais metāls, kuram pēdējā piecgade cenu izmaiņu jomā nav bijusi veiksmīga, drīzāk otrādi, kopš pērnā gada beigām piedzīvojis apmēram 12% vērtu cenas kāpumu, pagājušās nedēļas vidū atrodoties nedaudz zem 1300 ASV dolāru (1212 eiro) atzīmes par Trojas unci.

Rūk Krievijas ietekme naftas jomā(17)

Kopš Krimas okupācijas un nemieru sākšanās Ukrainas austrumos ik pa laikam lielāku uzmanību iegūst jautājums par to, cik būtiska ir Latvijas ekonomiskā atkarība no norisēm Krievijā. Sevišķi liela vērība tam tika piegriezta pēc tam, kad Krievija noteica importa embargo veselai virknei Eiropas Savienības (ES) pārtikas produktu. Kaimiņvalsts plaši tiražē uzskatu, ka mēs bez tās nespējam pilnvērtīgi eksistēt, tomēr realitāte ir pavisam cita – gan attiecībā uz PSRS laikos it kā radītajiem rūpnieciskajiem objektiem, gan ekonomiskajām norisēm patlaban. Patiesībā Krievijas spēja ietekmēt Latvijas tautsaimniecību ik dienas kļūst aizvien mazāka.

Eksports liecina par vitalitāti

Ekonomiskie procesi, kas vedina domāt par pasaules tautsaimniecības atveseļošanos no iepriekšējās finanšu krīzes, aizvien vairāk sāk atbalsoties arī Latvijā, tajā skaitā arī mūsu valsts ārējās tirdzniecības datos. Proti, Centrālās statistikas pārvaldes eksperti aprēķinājuši, kā šā gada divos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn Latvijas eksports palielinājies par 9,3% – līdz 1,64 miljardiem eiro. Šobrīd faktiski varam teikt, ka straujais rūpniecības produkcijas izlaides kāpums, kas bija vērojams pagājušā gada izskaņā un šā gada sākumā, ir uzlabojis arī ārējās tirdzniecības statistiku.

Cerība uz lētāku degvielu(4)

Neraugoties uz to, ka pēdējās nedēļas laikā naftas cena nedaudz palielinājusies, šobrīd ir pamats domāt, ka visai drīz šis ogļūdeņražu kurināmais kļūs lētāks, līdz ar to Latvijas patērētājiem ir visai lielas cerības uz to, ka cenrāži degvielas uzpildes stacijās kļūs krietni vien pievilcīgāki. Savukārt tad, ja melnā zelta cenas samazināšanās tendence izrādīsies ilgstoša, tas var atstāt iespaidu arī uz zemākiem siltumenerģijas tarifiem nedaudz tālākā nākotnē. Tiesa, par to vēl pagaidām visai pāragri runāt.

Tautsaimniecībā prognozē veiksmīgu gadu

Iepriekš vērojamā tautsaimniecības atdzišana un dažādi ģeopolitiskie izaicinājumi likuši izteikt pesimistiskas prognozes par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Tagad situācija mainās, un prognozēs ieskanas optimistiskas notis.

Nodokļu revolūcija un rezerves varianti(6)

Valdības iecerētās reformas attiecībā uz to, lai arī ierindas Latvijas iedzīvotājs vairāk saņemtu uz rokas, varētu būt daudzu gadu gaitā pirmais nopietnais solis, lai valsts labklājības līmenis augtu straujāk un ekonomiskajos procesos vairāk tiktu iesaistīta tieši mazāk atalgoto strādājošo daļa. Ilgtermiņā tas ir izdevīgi arī uzņēmējiem, ļaujot tikt pie lielākas potenciālās peļņas. Arī tiem, kuri līdz šim ar katru minimālās algas pieaugumu veiksmīgi cīnījušies, samazinot slodzes saviem darbiniekiem, tādējādi faktiski ilgtermiņā zāģējot zaru, uz kura paši sēž, un kavējot kopējās labklājības palielināšanos valstī. Diezin vai šajā gadījumā var runāt arī par daudzsološiem eksportējošajiem uzņēmumiem un to konkurētspējas mazināšanos, jo atalgojuma līmenim šādās uzņēmējsabiedrībās vajadzētu būt krietni virs minimālā. Patiesībā vismaz daļa uzņēmēju, kas maksā minimālo atalgojumu, reģionos spēlē uz vietējo darbaspēku, kuram tādu vai citādu apstākļu dēļ ir ierobežotas iespējas aiziet strādāt kaut kur citur.

Ģeopolitika neapstādinās(1)

Lai gan Latvijā aizvien visai izplatīts uzskats, ka pie mums neko neražo un visi tikai to vien grib, kā tirgoties, mūsu valsts ekonomiskā aina tik skaudra nav.

Tirdzniecībā gaida izaugsmi

Līdz ar pārrāvumu Eiropas Savienības (ES) naudas apguvē pērn Latvijas ekonomika uzrādīja pieauguma tempu samazināšanos, ietekmējot arī iedzīvotāju pirkšanas paradumus. Tas ietekmēja arī mazumtirdzniecības attīstību, raugoties pa mēnešiem, tai gada izteiksmē piedzīvojot tikai pāris procentu pieaugumu, tomēr gada nogalē iedzīvotāju vēlme tērēt pieauga, un tas var solīt straujāku nozares apgrozījuma pieaugumu šogad.

Pensiju skaudrā realitāte(18)

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par to, ka iedzīvotāji visai maz interesējas par uzkrājumiem un liela daļa no viņiem pensijas gados var tikt pakļauti nabadzības riskam. Tomēr pagaidām šķiet, ka tā nav vienīgā bēda, jo, arī veicot uzkrājumus, var nākties krietni vien vilties. Ja paraugāmies uz pensiju otrā līmeņa atdevi pēdējos desmit gados, apmēram puse Latvijas pensiju otrā līmeņa plānu netiek līdzi inflācijas rādītājam. Pēdējos desmit gados patēriņa cenas Latvijā palielinājušās apmēram par 40 procentiem, un lielāks ienesīgums par šo skaitli ir desmit no 20 pensiju otrā līmeņa ieguldījuma plāniem. Vēl trīs plāni ir ļoti tuvu 40% rādītāja pārvarēšanai un atpaliek no tā par nepilnu procentpunktu, savukārt no atlikušajiem septiņiem plāniem diviem ienesīgums desmit gadu laikā ir bijis zem 30% atzīmes.

Globālie procesi stutē rubli(6)

Miers baro, nemiers posta. Šī atziņa nav nekas jauns, un to lielā mērā varam attiecināt arī uz mūsu kaimiņvalsts ekonomiku un rubļa kursu. Krievijas finanšu tirgus jau ir pozitīvi noreaģējis uz ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem, kas daudziem kaimiņvalstī ļāvis cerēt uz daļēju ekonomisko sankciju atcelšanu. Patlaban gan aizvien vairāk kļūst skaidrs, ka saistībā ar nemierīgo situāciju Ukrainas austrumos sankciju atcelšana nebūs drīza. Tomēr, neraugoties uz to, Krievijas rubļa vērtība turpina palielināties, un tas vairāk saistīts ar globāliem procesiem, nevis kādām pašreizējām norisēm starpvalstu attiecībās vai Krievijas iekšienē.

Daži soļi cīņā ar nabadzību(21)

Statistika par strādājošo sadalījumu dažādās atalgojuma grupās ir visai skaudra. Pagājušajā gadā 44,1% darba ņēmēju mēneša atalgojums pēc nodokļu nomaksas bija 450 eiro vai mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darba tirgus pētījums. Gadu iepriekš šajā atalgojuma grupā ietilpa 48,5% strādājošo, un, lai arī ir uzlabojumi, tos var uzskatīt par kosmētiskiem. Tas arī nav nekāds brīnums, jo līdz šim valsts un lielā mērā arī privātajā sektorā vairāk domāts par esošā labuma pārdalīšanu, nevis kā esošo naudas masu palielināt. Taču problēma ir tāda, ka ik dienu Latvijā kļūst par 40 iedzīvotājiem mazāk un rezultātā ar esošo labumu pārdali – budžeta naudas staipīšanu vienā vai otrā virzienā vai centieniem ieekonomēt uz darbaspēka nodokļu mazināšanās rēķina – vairs nepietiks, jo apgrozībā esošā naudas masa apsīks aizvien vairāk un līdz ar to saruks mūsu ekonomika. Rezultātā zaudēs gan valsts, gan uzņēmēji, taču vēl vairāk – ierindas iedzīvotāji.

Pieaug uzticēšanās Latvijai(4)

Neraugoties uz neuzticību, ko valdība no iedzīvotājiem un uzņēmējiem izpelnījās saistībā ar atsevišķām iecerēm nodokļu jomā un bieži izskanošo pesimismu attiecībā uz labklājības izaugsmi, finanšu tirgos mūsu valsts kotējas visai labi.

Dolāram jaunas virsotnes(7)

Atgūšanās no iepriekšējās ekonomiskās krīzes sekām pasaulei vēl arvien prasa visai apjomīgus finanšu stimulus un aizvien inovatīvāku pieeju, lai tautsaimniecības atgūšanās ne tikai izpaustos dažādos ekonomistu rēķinātos indeksos, bet arī nokļūtu līdz ierindas mājsaimniecībai.

Bezdarbs turpinās rukt(3)

Kaut arī valsts ekonomika pagājušajā gadā izrādīja vēlmi atdzist, bezdarba līmenis Latvijā turpināja samazināties, sasniedzot jaunu zemāko punktu kopš iepriekšējās desmitgades beigām. Tiesa, gada nogalē pozitīvā tendence aprāvās, un decembrī salīdzinājumā ar novembri bezdarbs Latvijā uzrādīja samērā pamanāmu pieaugumu, palielinoties par 0,4 procentpunktiem līdz 8,4% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Lai arī daudziem var šķist, ka bezdarbnieku rindas kļuvušas krietni kuplākas, ja vien nenotiek kādi pēkšņi liela mēroga ārēja rakstura satricinājumi, šobrīd nav nekāda pamata domāt, ka darba ņēmējiem pozitīvās tendences varētu būt beigušās.

Bez viensētnieka sindroma(1)

Zemās procentu likmes veicinājušās korporāciju sarosīšanos jaunu obligāciju un akciju emisiju veidošanā, tādējādi palielinot biržas nozīmi naudas piesaistē uzņēmumu attīstībai, liecina šā gada sākumā vērojamās tendences.

Lielāka motivācija riskēt(3)

Pēdējos gados ierastās zemās banku termiņnoguldījumu likmes iedzīvotājiem kļūs vēl neizdevīgākas. Līdz pagājušā gada rudenim naudas noguldīšanu komercbankā faktiski bez ienesīguma varēja pieciest, jo nebija inflācijas, tomēr šobrīd situācija kardināli mainījusies. Proti, inflācija aug, bet depozītu ienesīgums ne, jo saistībā ar Eiropas Centrālās bankas īstenoto ekonomikas stimulēšanas programmu valūtas zonas valstīs procentu likmes tiek uzturētas zemas, lai veicinātu aktīvāku kreditēšanu, kas ļautu tautsaimniecībai strādāt ar lielākiem apgriezieniem.

Naftas cenas kāpums var apstāties(1)

Ziņas, kas saistītas ar Naftas eksportētājvalstu savienības OPEC lēmumu par ieguves apjomu samazināšanu, vēl pirms paša lēmuma pieņemšanas veicināja visai strauju melnā zelta sadārdzināšanos, ko pastiprināja vēl straujāks cenas lēciens pirmajās dienās pēc tam, kad šis lēmums tika pieņemts. Kopējais rezultāts naftas patērētājiem var nešķist iepriecinošs – kopš pērnā gada novembra vidus šis stratēģiski nozīmīgais energoresurss preču biržās sadārdzinājies apmēram par piektdaļu, decembra pēdējās nedēļas izskaņā Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cenai pārsvarā svārstoties 53–54,5 ASV dolāru (50,47–51,90 eiro) līmenī par barelu.

Eiropas naudas gaidās(1)

Ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanās, kas valsti, iespējams, var novest pat īslaicīgā recesijā, liek aizvien lielāku uzmanību pievērst dažādām finanšu injekcijām, kas saistītas ar Eiropas Savienības (ES) naudas apgūšanu. Pēc atsevišķu politiķu teiktā, ES budžets nākamgad esot Latvijai izdevīgs, piemēram, papildu ārpuskārtas finansējums 500 miljonu eiro apmērā piensaimniekiem. Tomēr, ja raugāmies uz situāciju kopumā, tas, cik naudas nākamgad spēsim piesaistīt, tajā skaitā no nemitīgi apspriestajiem ES struktūrfondiem, lielā mērā atkarīgs no pašu uzņēmības.

Iedzīvotāju maki var kļūt biezāki(5)

Skandalēšana ap mikrouzņēmumu nodokļa pastāvēšanu un likmēm, bankas Citadele uzņēmēju noskaņojuma indeksa negatīvie rādītāji komplektā ar lielu politisko neskaidrību Latvijas publiskajai telpai kārtējo reizi piešķīluši jūtamu negativitātes oreolu, daļai sabiedrības liekot visai pesimistiski raudzīties arī uz dzīves kvalitātes izmaiņām nākotnē. Tomēr, ja aplūkojam faktorus, kuri šogad varētu ietekmēt iedzīvotāju maka biezumu, tad pagaidām šķiet, ka pozitīvā ir vairāk nekā negatīvā.

Cenu un algu kāpuma gads?(2)

Ikviens, kas pēdējos mēnešos regulāri apmeklējis pārtikas veikalus, būs secinājis, ka pārtika kļūst dārgāka. Par to, ka notiek augšupejoša cenu kustība, liecina arī degvielas uzpildes staciju cenrāži un dažādu pakalpojumu izmaksas. Arī statistika bezkaislīgi norāda uz to, ka dzīves dārdzība piedzīvo straujāko izaugsmi kopš brīža, kad ekonomika sāka atgūties no 2009. gada finanšu krīzes.

Investīciju mikroklimata veidošanā valstij jāiegulda vairāk(4)

Strauji rūkošais valsts ekonomikas izaugsmes temps prasa jaunu investīciju ienākšanu Latvijas ekonomikā. Tomēr to kavē visai mainīgie spēles noteikumi, piemēram, neskaidrība par nodokļu sistēmu un tautsaimniecībā valdošajiem noteikumiem kopumā. (Jāatceras, ka pēdējā laikā sevišķi lielu uzmanību izpelnījies jautājums par mikrouzņēmumu režīma maiņu.) Turklāt aptaujāto uzņēmumu, kuros pārsvarā pārstāvēts ārvalstu kapitāls, vadītāji norāda uz administratīva rakstura nepilnībām, vienlaikus nedaudz "virs vidējā" vērtējot darbaspēka pieejamību un darbaspēka izmaksas Latvijā.