Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Mārtiņš Apinis

Apinis: Eirozonai draud zaudētās desmitgades(5)

Aizvien vairāk rodas pārliecība, ka šī desmitgade Eiropas monetārās savienības un, iespējams, pat visa Eiropas reģiona ekonomiskajā attīstībā būs līdzīga tai, ko Japāna piedzīvoja deviņdesmitajos gados. Gan Japānai, gan eirozonas valstīm pēc dažādos laika posmos piedzīvotajiem treknajiem gadiem nav izdevies atgriezt noturīgu ekonomisko izaugsmi.

Nemierīgi laiki finanšu tirgos

Lai arī nesen tika runāts, ka globālā ekonomika varētu turpināt atrāvienu no iepriekšējās finanšu krīzes bedres, ieilgušais cenu kritums pasaules akciju un izejvielu tirgos vedina domāt par pretējo.

Apinis: Attīstība zaudē vienmērību

Raugoties statistikas ailēs uz dažādu tautsaimniecības nozaru izaugsmes rādītājiem, līdz šim varējām novērot samērā viendabīgu ainu - ja ekonomika kopumā atradās izaugsmes fāzē, tad arī visas vadošās nozares varēja atzīmēties ar lielākiem vai mazākiem plusiem. Tas ir likumsakarīgi, jo, piemēram, ražošanā nopelnītā nauda aizplūst uz mazumtirdzniecību, celtniecību un citām tautsaimniecības sfērām.

Augstas likmes neattur aizņemties tēriņiem(9)

To, ka reiz kādas bankas reklāmā pamanītā patēriņa kredīta likme 19% gadā šķiet pašreizējiem ekonomikas apstākļiem pārāk augsta, atzinis ne viens vien mūsu valsts iedzīvotājs. Šāds viedoklis tiek gūts, raugoties no, tā teikt, parastā cilvēka skatpunkta, bet banku redzējums stipri vien atšķiras. Turklāt, kā rāda izsniegto kredītu statistika, iedzīvotāji ir gatavi šādas likmes akceptēt.Ieceno riskus

Apinis: Progress darba tirgū draud apstāties(7)

Lai arī pagājušajā gadā valsts ekonomiskajā izaugsmē saglabāts kaut neliels progress, par spīti ne sevišķi pievilcīgajiem ārējiem apstākļiem un atsevišķiem sarežģījumiem valsts iekšienē, to pašu īsti nevar teikt attiecībā uz bezdarba līmeņa samazināšanu. Ja balstāmies uz oficiālo Nodarbinātības valsts aģentūras statistiku, varam secināt, ka jau kādu laiku bezdarba līmenis Latvijā vairs nerūk.

Apinis: Deflācija vairs neveicina izaugsmi(2)

Nesen Vācijas centrālā banka Bundesbank nāca klajā ar paziņojumu, ka Eiropas lielākajā tautsaimniecībā inflācija šogad varētu sasniegt 0,25% salīdzinājumā ar iepriekš prognozēto 1,1%, turklāt patēriņa cenu pieauguma prognoze ir samazināta arī nākamajam gadam, norādot uz to, ka dzīves dārdzības pieauguma temps būs krietni vien lēnāks.

Apinis: Lētās naftas laiks var ieilgt(6)

Pašreizējie notikumi pasaules naftas tirgū ir pārdomu vērti. Noteikti daudziem var visai pamatoti šķist, ka par šo globālajai ekonomikai tik svarīgā ogļūdeņraža resursiem iepriekšējos gados esam krietni pārmaksājuši. Tas, ka cenas pagājušās desmitgades otrajā pusē un pirmajos gados pēc finanšu krīzes strauji auga, iespējams, mazāk bija saistīts ar reālā pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām, bet gan ar spekulatīvas naudas plūšanu uz pasaules preču biržām.

Apinis: Nodoklis Vācijas atbalstam(20)

Vācijas finanšu ministra Volfganga Šeibles ideja par Eiropas Savienības mēroga degvielas nodokļa ieviešanu, lai finansētu masveida bēgļu uzņemšanu, norāda, ka ieilgušajā nelegālās migrācijas stāstā varētu būt gaidāms pavisam nepatīkams turpinājums.

Uzņēmēji Kučinska valdībai atgādina - lēts ne vienmēr ir labs(12)

Valdības maiņa tradicionāli ir brīdis, kad aktualizējas jautājums par valsts tautsaimniecības nākotnes plānošanu. Šajā ziņā pēdējās valdības ieturējušas samērā līdzsvarotu ekonomikas kursu, tomēr nav īsti veicies ar ekonomiskās vides sakārtošanu, kas lieti noderētu, lai valsts labklājības līmeni straujāk tuvinātu, ja ne Rietumeiropas, tad vismaz Eiropas Savienības (ES) vidējiem standartiem.  

Degviela dārgāka nekā Igaunijā biokomponentes dēļ(54)

Šomēnes sociālos tīklus pāršalkusi neizpratne, kāpēc degvielas cena Igaunijā vienu un to pašu uzņēmumu degvielas uzpildes stacijās ir ievērojami zemāka nekā Latvijā, cenas starpībai pārsniedzot pat 10 centu par degvielas litru.

Degviela dārgāka nekā Igaunijā biokomponentes dēļ

Šomēnes sociālos tīklus pāršalkusi neizpratne, kāpēc degvielas cena Igaunijā vienu un to pašu uzņēmumu degvielas uzpildes stacijās ir ievērojami zemāka nekā Latvijā, cenas starpībai pārsniedzot pat 10 centu par degvielas litru.

Pārtikas cenas neaugs strauji(12)

Pasaules virzība uz deflāciju šogad neveicinās strauju pārtikas cenas pieaugumu. Pat neraugoties uz nelabvēlīgām laikapstākļu svārstībām, atsevišķu lauksaimniecības preču cenas var samazināties, otrdien vēsta laikraksts Diena.Vispārējās cenu izmaiņās esam jau pieraduši runāt par lētāku degvielu un siltumenerģiju, taču arī pārtikas produktu cenas ir to vidū, kas kopējo patēriņa cenu indeksu Latvijā virza pretī deflācijai.

Apinis: Slikto ziņu laiks(9)

Ziņas par naftas cenas kritumu, kuras kādreiz varēja uztvert kā ļoti daudzsološas mūsu valsts ekonomiskajai izaugsmei, šobrīd aplūkojamas nedaudz kritiskāk. Ir ļoti ticams, ka aizvien lētāks melnais zelts sniegs aizvien mazāku gandarījumu. Tas, protams, ir signāls kārtējām ekonomikas problēmām Krievijā, kura ilgu laiku bijusi Latvijas trešais lielākais eksporta partneris un var negatīvi ietekmēt arī Latvijas tautsaimniecības statistiku.

Pārtikas ražošana ceļā uz atgūšanos

Kā jau to varēja sagaidīt, pagājušais gads nav bijis sevišķi veiksmīgs mūsu valsts pārtikas rūpniecībai. Lai arī vēl nav zināma pilna statistika par gadu kopumā, tomēr 11 mēnešu rezultāti liecina, ka, salīdzinot ar atbilstošu laika periodu 2014. gadā, nozares produkcijas izlaide ir sarukusi par 5,3%. Savukārt tieši novembrī, rēķinot gada izteiksmē, pārtikas ražošanas apjoms ir sarucis par 5,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Apinis: Starp cerībām un jauniem riskiem(8)

Gadījumā ja pasaules tautsaimniecībā situācija radikāli nepasliktināsies, ir ļoti ticams, ka nule kā aizsācies gads varētu būt labvēlīgs, lai Latvijas iedzīvotāju maki kļūtu biezāki. Vismaz attiecībā uz strādājošo iedzīvotāju grupu. Šeit runa nav tik daudz par minimālās algas pieaugumu par 10 eiro un citiem administratīvi izdarītiem grozījumiem, cik pastāvošo ekonomikas konjunktūru.

2016. gadā spēcīga inflācija nedraud(11)

Neraugoties uz to, ka pēdējā laikā Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi uzrāda, lai arī nelielu, tomēr palielināšanos, to pašu nevar teikt par kopējām cenu izmaiņām. 2015. gada novembrī salīdzinājumā ar 2014. gada novembri dzīves dārdzība Latvijā nav pieaugusi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.  

Apinis: Atkarība no naudas pumpja turpināsies(1)

Lai arī pasaules finanšu tirgos atgūšanās no iepriekšējās krīzes sākās jau 2009.gada pavasarī, ar reālo ekonomiku viss izrādījies daudz problemātiskāk. Vērtējot gandrīz jau aizgājušo gadu pasaules tautsaimniecībā Eiropas kontekstā, varam runāt par nelieliem uzlabojumiem, taču vienlaikus rodas iespaids, ka atgūšanās no tā dēvēto trekno gadu uzdzīves sekām notiek visai nepārliecinoši.

Eiropas valstīm cīņa ar parādiem turpināsies(4)

Lai arī iepriekšējā parādu krīze daudzu prātos jau kļuvusi par pagātni un arī eirozonas kopējie makroekonomiskie rādītāji liecina par ekonomisku stabilizēšanos, monetārās savienības izaugsme ir trausla un balstīta uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) finanšu injekcijām.

Apinis: Ar piesardzīgu optimismu(4)

Neraugoties uz to, ka pagaidām vēl nav zināms, cik efektīva būs cīņa par eirozonas ekonomikas iekustināšanu, attiecībā uz Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeņa izmaiņām nākamajā gadā varam raudzīties ar piesardzīgu optimismu.

Prognozē izaugsmi nākamgad

Neraugoties uz to, ka Latvijas rūpniecību negatīvi ietekmējuši gan Krievijas politiskie un ekonomiskie lēmumi, gan augstais tirgus piesātinājums pasaulē kopumā un ar to saistītās grūtības palielināt preču realizācijas cenas, mūsu valsts ražošanas sektors turējies godam.

Apinis: Dārgāka dolāra laikmets turpināsies(10)

Dolāra un lielākās daļas citu populāro valūtu cīņā šobrīd priekšrocība neapšaubāmi ir ASV valūtai. Kamēr citas pasaules centrālās bankas spiestas piemērot visai agresīvu monetāro politiku savas tautsaimniecības izaugsmes stimulēšanai, ASV Federālo rezervju sistēma pirmo reizi kopš 2006. gada ir palielinājusi bāzes procentu likmi.

Apinis: Vēl lētākas naftas gaidās(5)

Autobraucēju priekam par to, ka pēdējā gada laikā benzīna cena sarukusi apmēram par 10%, savukārt dīzeļdegvielas cena pat par 15%, visticamāk, būs lemts ne tikai turpināties, bet pat pieņemties spēkā. To pašu var teikt arī par siltumenerģijas rēķiniem gan iedzīvotāju namos, gan uzņēmumos, jo tieši patlaban vairāk nekā iepriekš ir iespēja izbaudīt ekonomistu solīto tarifu samazināšanos.

Ražotājus rauj deflācijas virpulī(5)

Kamēr ierindas iedzīvotāji var priecāties, ka cenas veikalu plauktos vairs nepieaug, vai vismaz par to, ka sadārdzināšanās nav tik strauja kā iepriekšējos gados, lielai daļai ražotāju emocijas varētu būt pilnīgi pretējas, jo nākas rēķināties ar to, ka produkcijas realizācijas cenas samazinās. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par ražotāju cenu pārmaiņām Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu saražotās produkcijas realizācijas cenas šā gada oktobrī caurmērā ir bijušas par 1,4% zemākas nekā pagājušā gada desmitajā mēnesī.

Apinis: Samazināto prognožu laiks

Oktobra beigas, novembra sākums sagādājis veselu lavīnu ekonomiskās izaugsmes statistikas un prognožu dažādās pasaules valstīs. Atšķirībā no Latvijas, kurai nākamgad tiek paredzēts straujāks ekonomiskais pieaugums, lielai daļai pārējās pasaules pašreizējie vēstījumi nav pārāk daudzsološi. Par to liecina kaut vai Anglijas Centrālās bankas lēmums nemainīt bāzes procentu likmi, saglabājot to vēsturiski zemākajā 0,5% līmenī.

Apinis: Labklājība starp teoriju un realitāti(10)

Tuvojoties gada izskaņai, publiskajā telpā aizvien biežāk parādās dažādu institūciju izteiktās ekonomiskās izaugsmes prognozes nākamajam gadam. Dažādu ekspertu prognozēs vērojamas nelielas atšķirības, taču kopumā izaugsme tiek lēsta ap 3%, kas būtu mazliet vairāk nekā šogad.

Darbs bēgļiem - vēl nezināms(52)

Eiropai piedzīvojot vērienīgu ieceļotāju ierašanos, aktuālāks kļūst jautājums par atbraukušo cilvēku nodarbinātību. Ir viedoklis, ka bēgļu uzņemšana var būt izdevīga tādām lielām industriālām valstīm kā Vācija un Zviedrija, kuras daudz ražo un eksportē, tāpēc papildu darbaspēks sola ekonomiskos ieguvumus.

Darbs bēgļiem - vēl nezināms

Eiropai piedzīvojot vērienīgu ieceļotāju ierašanos, aktuālāks kļūst jautājums par atbraukušo cilvēku nodarbinātību. Ir viedoklis, ka bēgļu uzņemšana var būt izdevīga tādām lielām industriālām valstīm kā Vācija un Zviedrija, kuras daudz ražo un eksportē, tāpēc papildu darbaspēks sola ekonomiskos ieguvumus. Savukārt pārējām Eiropas valstīm ekonomiskie uzlabojumi var izpalikt.

Rūk pensiju plānu ienesība(6)

Kā jau to diezgan droši varēja paredzēt, negatīvās svārstības, ko pasaules fondu tirgos radījušas Ķīnas finansiālās negācijas, nav metušas līkumu arī topošo Latvijas pensionāru uzkrājumiem. Pasliktinoties finanšu tirgus konjunktūrai, mazinās pensiju fondu iespējas pelnīt uz vērtspapīru, piemēram, akciju, vērtību pieauguma rēķina.