Tiek pieļauts, ka Ukrainas un Krievijas konflikta saasināšanās gadījumā - līdz ar plašu rietumvalstu sankciju pret Krieviju ieviešanu un Krievijas atbildes soļiem pret sankciju ieviesējiem - situācija Latvijas darba tirgū varētu pasliktināties, bet pagaidām tā ir vienīgi prognoze. Šobrīd samērā zemā inflācija ļauj prognozēt iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu tuvākajā nākotnē.
Vidējā nominālā darba samaksa jau pērn pārsniedza iepriekšējo vēsturisko rekordu, kas tika fiksēts 2008. gada 4. ceturksnī. Šogad pozitīvās tendences turpinās, un gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī sasniedza 742 eiro jeb par 30 eiro vairāk nekā trekno gadu pīķī.
Varētu kāpt par 3-6%
Darba tirgus pētījumu kompānijas Hay Group pakalpojumu vadītāja Latvijā Līga Rode zina teikt, ka attiecībā uz algu paaugstināšanu tendences šogad varētu būt līdzīgas kā pērn, darba samaksai palielinoties vidēji par 3%. «Daļa uzņēmēju ir piesardzīga attiecībā uz algu palielināšanu, jo saimnieciskās darbības rādītāji ne vienmēr ir pārliecinoši,» skaidro darba tirgus eksperte.
Tomēr situācija ievērojami labāka ir to uzņēmumu grupā, kur kopējais atalgojumu līmenis tiek palielināts. Šāda tipa kompānijās vidējais atalgojums var palielināties par 4-6%. Turklāt apmēram ceturtā daļa uzņēmumu esot tādi, kur algu līmenis vairākkārt pārsniedz vidējo rādītāju. L. Rode stāsta, ka atalgojumu mērījumu ietvaros ievērojami lielāks par vidējo jeb divciparu procentu algu pieaugums ir algu paaugstinošo uzņēmumu grupā darbiniekiem, kas saglabājuši savu iepriekšējo amatu. Šeit vidējās algas pieaugums var sasniegt jau padsmitus procentu, un arī šī tendence esot tāda pati kā pērn.
«Šobrīd ir jau ceturtais divu gadu posms, kas atalgojuma jomā uzņēmumos iezīmē izteiktās īpatnības. Bija 2007. un 2008. gads, kad algas tika pārskatītas un budžetētas divas reizes gadā. Tad bija 2009. un 2010. gads - krīzes gadi. Sekojošais 2011. un 2012. gada posms iezīmēja mainīgu atalgojumu, ar kuru uzņēmēji motivēja darbiniekus, un tagad 2013. un 2014. gada posms, kas ietver atalgojuma sistēmas efektivizāciju - proti, darba samaksu ceļ atbilstoši amata līmenim un tirgus cenai,» pēdējo gadu procesus Latvijas korporatīvās vides atalgojumu sistēmā ieskicē Hay Group pārstāve.
Apsteigs inflāciju
Vispārējā pasaules ekonomiskā situācija šobrīd Latvijas iedzīvotājiem ļauj piedzīvot brīdi, kad preču biržu norišu dēļ ļoti lēnais patēriņa cenu kāpums ļaus izbaudīt ne tikai nominālas darba samaksas, bet reālas pirktspējas palielināšanos, jo inflācija ir zema un, iespējams, šogad nesasniegs pat 1%.
«Ņemot vērā ļoti vājo cenu kāpumu un arī darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu, reālās neto algas kāpums jeb strādājošo pirktspējas uzlabojums arī varētu būs 6-7%. Nākamgad tas arī, visticamāk, būs lēnāks, jo patēriņa cenu kāpums prognozējams straujāks,» prognozē Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna. Pēc viņas domām, vidējās bruto algas kāpums šogad būs straujāks par 5-6%, ko bankas eksperti prognozējuši aprīlī, un varētu būt tuvāks 7%.
Optimistiskas aplēses ir arī SEB bankas sociālekonomikas ekspertam Edmundam Rudzītim, kurš izsaka pieļāvumu, ka darba samaksas vidējais pieaugums (daļēji gan uz minimālās algas paaugstināšanas rēķina) šogad varētu vismaz 5%. «Tā kā ekonomiskās izaugsmes pieauguma tempi bremzējas un pieaugusi nenoteiktība par ekonomikas attīstību nākamajā gadā līdz ar ģeopolitiskās situācijas saasināšanos, tad 2015. gadā darba samaksas pieaugums varētu būt līdzīgs vai pat nedaudz lēnāks nekā šogad,» spriež sociālekonomikas eksperts. Arī viņš vērš uzmanību uz faktu, ka inflācija arī šogad saglabājas pietiekami zema, savukārt algu pieaugums būs straujāks un pieaugumu izjutīs salīdzinoši liela daļa strādājošo, tajā skaitā arī uz minimālās algas paaugstināšanas rēķina. Tādējādi vidējā reālā alga (alga, ņemot vērā inflācijas ietekmi) turpinās palielināties un varētu pieaugt par 4%, spriež E. Rudzītis.
10 tūkstoši jaunu vakanču
Algu pieaugums likumsakarīgi veicina arī valsts iekšējā patēriņa palielināšanos, kas savukārt veicina pieprasījumu pēc jaunām darbarokām ar tirdzniecību un pakalpojumiem saistītajos uzņēmumos. L. Rode apstiprina, ka pēc krīzes gadiem augusī rocība radījusi vēlmi vairāk tērēties, izraisot darbinieku pieņemšanas bumu tirdzniecības nozarē. Šajā jomā pat tiekot palielināta darba samaksa, lai nepieļautu labāko darbinieku aiziešanu strādāt citur. Runājot par pieprasītākajām profesijām, darba tirgus eksperte norāda, ka tas aizvien sevišķi jūtams ir informācijas tehnoloģiju jomā, turklāt daudzviet jau tagad vērojams inženiertehniskā personāla trūkums.
Ekonomikas speciālisti gan vērš uzmanību uz to, ka jaunu darba vietu radīšana notiks lēnāk, nekā tas bijis iepriekšējos gados. «Nodarbinātības kāpums ir ievērojami piebremzējies, un šogad jaunā darba vietu radīšana, visticamāk, būs visai vāja. Iespējams, ka daži uzņēmumi izvēlas paaugstināt algas vai arī ir spiesti paaugstināt algu kvalificētajiem darbiniekiem, lai novērstu viņu aiziešanu, bet nepieņem darbā jaunus darbiniekus, lai kontrolētu kopējo algu fondu,» secina L. Strašuna.
Arī E. Rudzītis vērš uzmanību, ka darba vietu skaits šogad turpinās palielināties, tomēr no jauna radīto darba vietu skaits šogad varētu būt mazāks nekā pērn, sasniedzot aptuveni 10 tūkstošus.
Pēc ekonomikas eksperta domām, uz iekšējo tirgu vērsto nozaru pienesums darba vietu skaita pieaugumā varētu būt vislielākais. Tādējādi darba vietu skaits šogad visvairāk varētu pieaugt būvniecībā, tirdzniecībā un komercpakalpojumu sektorā. Ekspertu komentāros neizpaliek atziņas, kas ir saistītas ar slikto demogrāfisko situāciju valstī.
L. Strašuna atgādina, ka diemžēl saglabājas arī emigrācija, atņemot Latvijai profesionālus speciālistus. Lai arī sākotnēji var domāt, ka tas situāciju darba tirgū uzlabo, samazinot bezdarbnieku skaitu, patiesībā par ilgtermiņa ieguvumiem nevar runāt, jo, trūkstot strādājošajiem, bremzējas arī valsts ekonomikas attīstība, līdz ar to mazinot iespēju ģenerēt jaunus finanšu resursus, kā rezultātā bremzējas jaunu uzņēmumu radīšana un galu galā situācija darba tirgū ilgtermiņā var pasliktināties vēl vairāk. Tomēr īstermiņa situācija šķietami kļūst labvēlīgāka, un, pēc E. Rudzīša domām, šogad bezdarbs turpinās pakāpeniski samazināties.