Daudzi dažādu nozaru uzņēmēji norādījuši, ka darbinieku trūkuma
dēļ nevar paplašināt savu biznesu, savukārt mūsu valsts iedzīvotāju
vidū joprojām ir cilvēki, kuri ilgstoši nevar atrast darbu.
Jauna biznesa sācējiem, kuriem ir laba ideja un skaidrs biznesa
plāns, nav pamata sūdzēties par finansējuma nepieejamību biznesa
uzsākšanai, ļauj secināt pašu jauno uzņēmēju Dienai
teiktais.
Neraugoties uz sauszemes un gaisa kravu apjoma kritumu šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2015. gada pirmo pusgadu, vairāki Dienas aptaujātie loģistikas centru pārstāvji norāda uz apgrozījuma pieaugumu salīdzinājumā ar minēto periodu pērn.
Nozare kļuvusi tīrāka un caurspīdīgāka, izskaustas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) karuseļshēmas, tā par apgrieztā PVN maksāšanas kārtību kokrūpniecības nozarē, teic Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
Ēdināšanas nozarē trūkst darbinieku, situācija ir diezgan katastrofāla, Dienai pauž gan aptaujātie restorānu pārstāvji, gan Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA). Īpaši jūtams ir viesmīļu trūkums.
Patlaban vērojama tendence līdzekļus uzkrāt, nevis tērēt vai investēt, intervijā Rūtai Kesnerei stāsta SEB grupas prezidente un izpilddirektore Annika Falkengrena un SEB bankas Latvijā valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.Fragments no intervijas:Latvijas ekonomikai ļoti pietrūkst investīciju. Vai bankas var palīdzēt tām ieplūst ekonomikā, aktīvāk kreditējot uzņēmumus?A.
Par kreditēšanas politiku, Eiropas Centrālās bankas (ECB)
īstenoto stratēģiju un uzkrājumiem privātajos pensiju fondos stāsta
SEB grupas prezidente un izpilddirektore Annika
Falkengrena. Sarunā piedalās arī SEB bankas Latvijā valdes
priekšsēdētāja Ieva Tetere.
Graudu nozares pārstāvji ir gandarīti par valdības pieņemto lēmumu virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN), lai ieviestu apgriezto PVN maksāšanu graudu nozarē. Tomēr uzņēmēji arī uzsver, ka šis lēmums ir novēlots, otrdien lasāms laikrakstā Diena. Apgrieztā PVN būtība - nodokli par piegādātajām precēm, kas tiek izmantotas gala produkta ražošanai, maksā nevis piegādātājs, bet preces saņēmējs.
Eiropas Komisijai (EK) jāveido atsevišķs uzraugs darījumiem ar virtuālo valūtu, piemēram, Bitcoin,_ Litecoin un Peercoin_, lai cīnītos pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, šādu rezolūciju nesen pieņēma Eiropas Parlaments.Digitālā naudaEiropas Banku iestāde 2014. gadā virtuālo valūtu definēja kā digitālu naudu, kuru neizdod nedz centrālā banka, nedz kāda cita publiska institūcija un kas nav piesaistīta nevienai valūtai, kuru apstiprinājusi kāda valdība, taču to kā maksāšanas līdzekli pieņēmusi kāda noteikta sabiedrības kopiena.
Tā ir ļoti laba un vērtīga programma, par atbalstu reģionālo
biznesa inkubatoru izveidei un darbībai teic Dienas
aptaujātie pašvaldību vadītāji. Šopavasar Diena jau
rakstīja, ka atšķirīgs viedoklis gan ir kādreizējiem biznesa
inkubatoru privātajiem operatoriem, kuri akcentēja ierastās
sistēmas izjaukšanu un pārāk lēnu jaunas sistēmas veidošanu.
Jau ilgāku laiku Latvijā tiek runāts par to, ka informācijas
tehnoloģiju (IT) nozarē trūkst speciālistu, turklāt šīs nozares
uzņēmumu vadītāji neslēpj, ka darbinieku trūkums pat jau bremzē
nozares attīstību.
Virzībā uz vienotā digitālā tirgus izveidi Eiropas Komisija (EK)
šā gada maijā spērusi vairākus nozīmīgus soļus, atzīst Latvijas
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA)
prezidente Signe Bāliņa.
Pēdējā laikā no "mirušās zonas" izkustējusies vairāku Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmu apstiprināšana valdībā. Fokusējoties uz programmām, kas svarīgas uzņēmējiem, jāteic, ka tās pārsvarā ir trīs ministriju - Ekonomikas ministrijas (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Satiksmes ministrijas (SM) - pārziņā.
Pēdējā laikā no «mirušās zonas» izkustējusies vairāku Eiropas
Savienības (ES) struktūrfondu programmu apstiprināšana valdībā.
Fokusējoties uz programmām, kas svarīgas uzņēmējiem, jāteic, ka tās
pārsvarā ir trīs ministriju - Ekonomikas ministrijas (EM), Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un
Satiksmes ministrijas (SM) - pārziņā.
Gan būvuzņēmēji, gan būvinženieri un būvvalžu pārstāvji pārsvarā
atzinīgi vērtē 2014. gada 1. oktobrī darboties sākušo Būvniecības
valsts kontroles biroju (BVKB).
Par darbinieku veselības apdrošināšanu un obligātās veselības
apdrošināšanas ieviešanu Latvijā stāsta uzņēmuma Mercer Marsh
Benefits Personu risku apdrošināšanas prakses vadītājs
Centrālajā un Austrumeiropā Norberts Lohmans.
Jaundibinātais Konsultāciju un mediācijas centrs, kurš sniedz
bezmaksas pakalpojumus par visiem ar finansēm saistītajiem
jautājumiem, sākot no kredīta atmaksas un restrukturizācijas līdz
pat maksātnespējai, pusgada laikā jau sniedzis konsultācijas 340
klientiem. Centra galvenais darbības virziens ir kredītņēmēji, kuri
nonākuši finanšu grūtībās.
Tas ir labs instruments un varētu būt spēcīgs stimuls
uzņēmējdarbības attīstībai - tā par Saeimas pieņemto Latgales
speciālās ekonomiskās zonas likumu teic Dienas aptaujātie
reģiona pašvaldību vadītāji. Tomēr viņi arī uzsver, ka likuma
pieņemšana ir tikai viens no atbalsta instrumentiem un ar to vien
līdzēts nebūs, jo problēmu loks ir plašs.
Valdība pašlaik neredz iespēju turpināt sadarbību ar uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs (LM) akcionāriem, Dienai apliecina ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Valdība pašlaik neredz iespēju turpināt sadarbību ar uzņēmuma
KVV Liepājas metalurgs (LM) akcionāriem, Dienai
apliecina ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
"Ja kāds savu darbu veic viduvēji, tam būtu jāatspoguļojas ikgadējā
novērtēšanā, ar ko diemžēl tiek grēkots. Mēģina visus novērtēt ar labi
vai izcili. Varbūt labāk atlaist divas viduvējības un pieņemt darbā
vienu tiešām augstas klases profesionāli," intervijā par aktualitātēm valsts pārvaldē un tās darba kvalitāti Rūtai Kesnerei stāsta Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.
"Esošā norma strādās kā preventīvs faktors" un "sistēmiskas nejēdzības nevar labot ar Krimināllikuma normām" - tik plašs ir Dienas aptaujāto juristu viedokļu spektrs par grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par tā dēvēto aplokšņu algu maksāšanu, ja tā veikta lielos apmēros - desmit minimālo mēnešalgu apmērā.
«Esošā norma strādās kā preventīvs faktors» un «sistēmiskas
nejēdzības nevar labot ar Krimināllikuma normām» - tik plašs ir
Dienas aptaujāto juristu viedokļu spektrs par grozījumiem
Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par tā dēvēto aplokšņu
algu maksāšanu, ja tā veikta lielos apmēros - desmit minimālo
mēnešalgu apmērā. Šobrīd valstī noteiktā minimālā mēnešalga ir 370
eiro.
Sauszemes kravu pārvadājumos importa un tranzīta kravu apjomu izaugsme turpina stagnēt, tāpēc it īpaši svarīgi ir sekmēt eksporta kravu kāpumu - šāds secinājums izriet no nozares ekspertu teiktā Dienai.
Samazinās tranzīta kravu plūsma no Rietumeiropas austrumu virziena, taču pieaug pārvadātās kravas Skandināvijas-Baltijas līnijās - tāda ir pašreizējā tendence kravu pārvadājumos ar prāmjiem.
Latvijas mazajām ostām - Jūrmalai, Rojai un Engurei - katrai ir sava attīstības vīzija un specifika, kā arī savas problēmas. Taču visām šīm ostām ir nepieciešams valsts vai pašvaldības atbalsts tālākai izaugsmei.
Gaisa kravu pārvadājumu nozarē valda nopietna konkurence, tomēr tajā strādājošie uzņēmumi attīstās, Dienai stāsta vairāku loģistikas uzņēmumu, kas nodarbojas ar gaisa kravu pārvadāšanu, pārstāvji.
Samazinās tranzīta kravu plūsma no Rietumeiropas austrumu
virziena, taču pieaug pārvadātās kravas Skandināvijas-Baltijas
līnijās - tāda ir pašreizējā tendence kravu pārvadājumos ar
prāmjiem.
Sauszemes kravu pārvadājumos importa un tranzīta kravu apjomu
izaugsme turpina stagnēt, tāpēc it īpaši svarīgi ir sekmēt eksporta
kravu kāpumu - šāds secinājums izriet no nozares ekspertu teiktā
Dienai.
Latvijas mazajām ostām - Jūrmalai, Rojai un Engurei - katrai ir
sava attīstības vīzija un specifika, kā arī savas problēmas. Taču
visām šīm ostām ir nepieciešams valsts vai pašvaldības atbalsts
tālākai izaugsmei.