Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Rūta Kesnere

Lēti un pie durvīm. Vai nodzersimies?(35)

Dīkstāve, piespiedu distancēšanās, izolācija, darbs no mājām, bezdarbs, stress, neziņa – tie visi ir riska faktori, kas veicina alkohola patēriņu, Dienai norāda Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna un Slimību profilakses un kontroles centra Atkarības slimību riska analīzes nodaļas vadītāja Aija Pelne.

Nodokļu parāds nav šķērslis(2)

Šā gada 3. aprīlī Covid-19 izraisītās krīzes dēļ dīkstāves pabalsti saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informāciju piešķirti 817 uzņēmumiem un izmaksāti 3708 darbiniekiem par kopējo summu 990 547 eiro. Savukārt nodokļu brīvdienas piešķirtas 949 uzņēmumiem par kopējo summu 14 336 650 eiro apmērā.

Pārvadātāji saņems valsts atbalstu(3)

Transporta nozare ir viena no visvairāk skartajām Covid-19 izraisītajā ekonomiskajā krīzē. Piemēram, starptautiskie pasažieru pārvadājumi ir apstājušies pilnībā, tāpēc valsts un pašvaldības sniegs nopietnu atbalstu gan privātajiem, gan valsts un pašvaldību pārvadātājiem, uzsver satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Pabalsts pienāksies tiem, kuriem kopš 14. marta nav saimniecisko ienākumu(12)

Latvijā uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt arī pašnodarbinātie, mikrouzņēmumos strādājošie un autoratlīdzību saņēmēji, vakar lēma valdība. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju 2019. gada 4. ceturksnī kopumā Latvijā bija 29 292 pašnodarbinātas personas, kuras darbojas dažādās nozarēs, 1160 personas ir reģistrējušās kā pašnodarbinātās personas kultūras jomā. Jāmin, ka šie cilvēki nevar pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu.

Valsts pārvaldi šobrīd nemazinās(17)

Algas un darbinieku skaitu valsts pārvaldē varētu nākties samazināt tad, ja krīze ieilgst un turpinās visu vasaru. Taču tas jebkurā gadījumā būs politisks lēmums. Tāda ir ekspertu, tajā skaitā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska, atbilde, vai valsts pārvaldei vajadzētu solidarizēties ar privāto sektoru, kur uzņēmumi bankrotē viens pēc otra, atlaiž darbiniekus vai dodas dīkstāvē.

Pagarinātā pabalsta apjoms neskaidrs(8)

Saistībā ar Covid-19 izraisīto ekonomisko krīzi līdz 27. martam saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem ir saņemti 16 darba devēju paziņojumi par kolektīvo atlaišanu, tas nozīmē 3156 darbinieku atbrīvošanu. Kopumā pašlaik valstī ir reģistrēti 60 804 bezdarbnieki.

Neiedurt fosilās atkarības adatu vēl dziļāk vēnā(29)

Par enerģētikas politiku un to, kādēļ valstij nevajag atbalstīt Skultes termināli, intervijā Rūtai Kesnerei stāsta enerģētikas eksperts un Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Reinis Āboltiņš.

Augsta interese par kredītbrīvdienām. Grūtību iemesli – dīkstāve, bezdarbs, bezalgas atvaļinājums(9)

Kredītņēmēju interese par kredītbrīvdienām saistībā ar Covid-19 izraisīto ekonomisko krīzi ir gana liela, Dienai apliecina lielākajās bankās. Par kredītsaistību atlikšanu interesējas gan privātpersonas, gan uzņēmēji. No banku atbildēm iezīmējas skaidras tendences: privātpersonu grūtību veikt kārtējos kredītmaksājumus galvenie iemesli ir darba zaudēšana, atrašanās bezalgas atvaļinājumā, dīkstāve, kā arī pieprasījuma krass samazinājums individuālajiem uzņēmējiem un pašnodarbinātajiem. Banka Luminor īpaši atzīmē, ka biežāk kredītbrīvdienas nepieciešamas pašnodarbinātajām personām, individuālajiem komersantiem un mikrouzņēmējiem.

Valstis uzņēmumus atbalsta ar desmitiem miljardu eiro(3)

"Saskaroties ar Covid-19, neviens uzņēmums neatkarīgi no tā lieluma netiks pakļauts bankrota riskam; neviena francūziete un francūzis nepaliks bez resursiem," tā savā uzrunā franču nācijai sacījis Valsts prezidents Emanuels Makrons. Līdzīgas uzmundrinošas un atbalstošas runas saviem iedzīvotājiem teic visu Eiropas valstu līderi un Eiropas Komisijas vadība.

Ja ir grūtības segt kredītu – jāvienojas(40)

Krīze raisa bažas par bankrotiem kredītu parādu dēļ. Vai bankas ir gatavas būt solidāras ar klientiem – Rūtas Kesneres intervija ar Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāju Sanitu Bajāri.

Top dīkstāves atbalsts. Nodokļu brīvdienas varētu pagarināt līdz trim gadiem(8)

Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem dīkstāves gadījumā valsts varētu sniegt subsīdijas darbinieku algām, lai tie nebūtu jāatlaiž. Šādu iespēju vakar izskatīja Sadarbības padome sēdē, Dienai stāsta potenciālais ekonomikas ministra amata kandidāts Jānis Vitenbergs (KPV LV). Līdztekus plānoti tādi valsts atbalsta pasākumi viena miljarda eiro vērtībā kā nodokļu brīvdienas, finanšu garantijas un slimības lapu apmaksa.

Bez atbalsta uzņēmējiem neiztikt(2)

Nodokļu brīvdienas līdz vienam gadam, valsts apmaksātas slimības lapas, ar finanšu attīstības institūcijas Altum starpniecību izsniegtas eksporta un kredīta garantijas – tie ir galvenie valsts īstenotie pasākumi, lai atbalstītu uzņēmējus, kuru darbību negatīvi ietekmējis Covid-19. Valstij tas izmaksātu vienu miljardu eiro. Piektdien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks prognozēja, ka aktuālās ekonomiskās grūtības varētu būt īslaicīgas – līdz diviem mēnešiem.

Jaunā kārtība samazinās medikamentu cenu, un pacienti nepārmaksās(6)

Pacienti, ārsti un farmaceiti ar zināmu neskaidrību gaida 1. aprīli, kad spēkā stāsies jauna kompensējamo medikamentu izrakstīšanas un izsniegšanas kārtība. Tā paredz, ka receptē tiek rakstīts nevis konkrētās zāles nosaukums, bet gan aktīvā viela, un, vadoties pēc tās, aptiekā tiks izsniegts attiecīgās zāļu grupas lētākais jeb tā sauktais references medikaments. Pacienti iegādāties citu, dārgāku medikamentu varēs tikai tad, ja lētākais nebūs pieejams zāļu lieltirgotavās.

Pašvaldības piesardzīgas par jauno likumprojektu par primārā mājokļa neaplikšanu ar NĪN(43)

Absolūts populisms un diletantisms, ideja, kas dzimusi politiķu galvās un nav izdiskutēta ar ekspertiem, – tā par Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto likumprojektu, kas paredz, ka primārajam mājoklim līdz 100 000 eiro vērtībā netiks piemērots nekustamā īpašuma nodoklis (NīN), teic SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Iecerēts, ka jaunā kārtība varētu stāties spēkā no 2022. gada 1. janvāra.

Glābs bezcerīgos aizņēmējus. Varētu norakstīt parādus līdz 2008. gadam uzņemtajām banku saistībām(30)

Latvijas Bankas (LB) ierosinātajam priekšlikumam norakstīt to iedzīvotāju parādus komercbankām, kuri jau ir tām atdevuši savus nekustamos īpašumus, bet vēl palikuši parādā, savu atbalstu paudusi Latvijas Finanšu nozares asociācija, kā arī SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere. LB uzsver, ka tas neradīs nekādus zaudējumus komercbankām, jo runa ir par bezcerīgajiem parādiem, kurus bankas savā bilancē jau ir norakstījušas.

Neieraut valsti tiesvedībās(29)

Atjaunojamo energoresursu (AER) nozares sagrāve, darbvietu likvidācija, neskaitāmas zaudētas tiesvedības, investīciju klimata pasliktināšanās, iespējamas maksātspējas grūtības valsts uzņēmumam Latvenergo – tādas varētu būt sekas, ja tiks īstenots partijas KPV LV Saeimā iesniegtajā un Ekonomikas ministrijas izstrādātajā likumprojektā Grozījumi elektroenerģijas tirgus likumā paredzētais, prognozē eksperti.

Sabiedrības intereses un komercnoslēpums(3)

Tas būtu pārspīlēti un nelikumīgi, tā par platformā manabalss.lv virzīto iniciatīvu aizliegt komercnoslēpumu valsts un pašvaldību publiskajos iepirkumos saka Dienas aptaujātie juristi. Pret to skeptiska ir arī Konkurences padome.

Neizkaisīt 250 000 eiro vējā(18)

Ar zināmu skepsi un pat uzjautrināšanos ir uzņemta ziņa, ka Finanšu ministrija (FM) turpmākajos trijos gados (līdz 2022. gadam ieskaitot) no sava budžeta 251 500 eiro tērēs valsts pētījumu programmai Ēnu ekonomikas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.

Privāts nenozīmē komerciāls. Visiem kultūras pakalpojumu sniedzējiem jābūt vienādiem noteikumiem(3)

Tas noteikti būs konkurences neitralitātes principa pārkāpums un pakalpojuma sniedzēja diskriminācija pēc tā juridiskās piederības – tā par aktualizēto ieceri, ka kultūras pasākumiem, kurus neorganizē valsts vai pašvaldība, turpmāk varētu piemērot PVN likmi, kamēr publiskā sektora kultūras pasākumu organizētāji turpinās baudīt atbrīvojumu no tās maksāšanas, teic Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. Viņa arī atgādina, ka šāda iniciatīva parādījās jau 2015. gadā un jau toreiz Konkurences padome iestājās pret to.

Neatstāt bez atbalsta svarīgu nozari(21)

Parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas pētīja obligātās iepirkumu komponentes (OIK) ieviešanas gaitu un atbildīgos par pieņemtajiem lēmumiem, savā ziņojumā rekomendē Ekonomikas ministrijai izstrādāt regulējumu OIK sistēmas atcelšanai, vienlaikus nepārkāpjot tiesiski noslēgtos līgumus un investīciju aizsardzības principu.

Rekomendē atcelt OIK(10)

Dažādu laiku premjeri, ekonomikas ministri, finanšu ministrs, zemkopības ministrs un Ekonomikas ministrijas valsts sekretāri ir minēti kā atbildīgās amatpersonas par lēmumiem, kas saistīti ar obligāto iepirkumu komponenti (OIK) un tās ieviešanu un attīstību. Vakar apstiprinātais Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums par OIK izseko visiem ar to saistītajiem lēmumiem un atbildīgajiem.

Jāpalielina nodokļu ieņēmumi(82)

Nodokļu ieņēmumu palielināšana ir viens no svarīgākajiem kritērijiem nodokļu sistēmas uzlabošanai – ar šādu secinājumu klajā nākusi Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka. Pašlaik Latvijā ir vieni no zemākajiem nodokļu ieņēmumiem – 31,4% no IKP –, kamēr vidēji Eiropas Savienībā (ES) tie ir virs 40% no IKP.

Nepieciešamie paraksti nav savākti(12)

Šodien ir pēdējā diena, kad notiek Saeimas opozīcijas partiju – ZZS un Saskaņas – ierosinātā parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par ieceri mainīt pašvaldības domes ārkārtas vēlēšanu kārtību.