Laika ziņas
Šodien
Migla
Aktuāli
Rīgā +13 °C
Migla
Piektdiena, 18. aprīlis
Laura, Jadviga

Rūta Kesnere

Būtiski jāpalielina sociālie pabalsti(69)

Sabiedrības nabadzīgākajai daļai nevar palīdzēt ar nodokļu instrumentiem, jo tajā ir neliels strādājošo īpatsvars. Vistrūcīgākie ir pensionāri un ilgstošie bezdarbnieki, kā arī invalīdi, intervijā pauž Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Būtiski jāpalielina studiju pieejamība(13)

Bakalaura studijas visiem studentiem būtu jāapmaksā no valsts budžeta, tādējādi mazinot nevienlīdzību, intervijā Rūtai Kesnerei uzsver Rektoru padomes priekšsēdētāja un Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela.

Uzņēmumi ar Ventspils brīvostas pārvaldi var sadarboties bez riskiem

ASV Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) 17. decembra vakarā paziņoja par sankciju atcelšanu pret Ventspils brīvostas pārvaldi. Tam sekoja pārvaldes paziņojums, kurā teikts: ''Līdz ar paziņojumu par sankciju atcelšanu Ventspils brīvostas pārvalde, Ventspils brīvosta un uzņēmumi, kas darbojas ostā, var netraucēti turpināt darbu.'' Līdz ar to saskaņā ar ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) teikto 8. janvāris, kad sankcijām bija jāstājas spēkā pilnā apmērā, vairs ''nekarājas kā Dāmokla zobens'' pār Ventspils brīvostu un tajā strādājošajiem uzņēmumiem.

Rīgas liktenis Saeimas rokās(10)

Saeima vakar ārkārtas sēdē likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu nodeva izskatīšanai Finanšu un budžeta (nodokļu) komisijai, nevis Valsts un pašvaldību komisijai, kā bija paredzēts sākotnēji. Ierosinājumu izteica frakcijas Attīstībai/Par (A/P) deputāte Vita Anda Tērauda, un par to nobalsoja 55 deputāti, pret – 45.

Bez politiskas piegaršas(2)

Viena no augstākās izglītības aktualitātēm ir augstskolu pārvaldība. Vienkārši izskatoties, tas ir jautājums par to, vai augstskolās, līdzīgi kā valsts uzņēmumos, jābūt padomēm, kurās būtu ne tikai augstskolu, bet arī ārējie pārstāvji.

Uz valdības galda – ārkārtas vēlēšanas Rīgā(3)

Šodien valdībā tiek skatīts likumprojekts par Rīgas domes (RD) atlaišanu, kura virzītāja ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Normatīvā akta anotācijā teikts: "Likumprojekts paredz atlaist Rīgas domi un iecelt pagaidu administrāciju. Rīgas domes vēlēšanas notiek pirmajā sestdienā, kas iestājas pēc diviem mēnešiem pēc šā likuma spēkā stāšanās." Kā iespējamais ārkārtas vēlēšanu datums tiek minēts 29. februāris. Galvenais iemesls RD atlaišanai – pašvaldības nespēja tikt galā ar atkritumu apsaimniekošanu, kas ir viena no būtiskākajām vietvaru autonomajām funkcijām.

Atsāk kontu apkalpošanu(16)

Kopš vakardienas ir atsākta ASV sankcijām pakļautā uzņēmuma – Ventspils brīvostas pārvaldes – kontu apkalpošana, un tie nav slēgti nevienā kredītiestādē, pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile. Tādējādi uzņēmumam līdz 2020. gada 8. janvārim tiks nodrošināti tikai pamatpakalpojumi (tai skaitā algu, pabalstu, valsts nodevu apmaksa) stingrā FKTK uzraudzībā.

Rīgas un Ventspils brīvostas pārvaldībai veidos jaunu kapitālsabiedrību(9)

Valdība ir atbalstījusi grozījumus Likumā par ostām, paredzot mainīt Rīgas un Ventspils brīvostas pārvaldi, no tās izslēdzot pašvaldības pārstāvjus. Ministru kabinets ir arī nosūtījis vēstuli Saeimai ar lūgumu minētos grozījumus izskatīt steidzamības kārtībā. Tas varētu notikt jau šodien.

Valsts pārņem divas lielākās ostas(63)

Pēc ASV sankciju noteikšanas pret Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu un ar viņu saistītiem uzņēmumiem un nevalstiskām organizācijām – Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju, Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju un Ventspils Brīvostas pārvaldi – šodien ārkārtas valdības sēdē tiek skatīti grozījumi Ostu likumā, kas paredz, ka Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldēs vairs nebūs pašvaldību pārstāvju.

Alternatīvie režīmi jāatceļ(17)

Latvijā mazināt nabadzību un nevienlīdzību iespējams tikai, palielinot finansējumu sociālajai aizsardzībai, kas procentos no IKP mums ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES). Savukārt naudas avots minētajam palielinājumam meklējams nodokļu sistēmā. Tās ir vienas no būtiskākajām atziņām Latvijas Bankas (LB) rīkotajā diskusijā Ar valsts budžeta svirām pret nabadzību un nevienlīdzību.

Nekādu grozījumu normatīvos saistībā ar finansējumu dienaskārtībā nav

Ceturtdien izplatītajam Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) paziņojumam, ka tiek gatavoti grozījumi normatīvajos aktos, lai no tiem izņemtu konkrētus skaitļus par pedagogu atalgojuma kāpumu un zinātnes bāzes finansējuma pieaugumu, nav nekāda pamata.

Rail Baltica apgūti 300 miljoni(26)

Uzņēmuma RB Rail padomi nav plānots nodot triju Baltijas valstu premjeru pārraudzībā. Tā vakar pēc Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes paziņoja Satiksmes ministrijas Rail Baltica projekta nodaļas vadītāja Olita Bērziņa. Komisijas sēde tika sasaukta saistībā ar uzņēmuma RB Rail darbinieku atklāto vēstuli, kurā tie pauž bažas par uzņēmuma slikto korporatīvo pārvaldību, kas var apdraudēt visu projekta realizāciju.

Atklāta konkursa nebūs(30)

Šodien koalīcijai ir jāvienojas par kandidātu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amatam. Izvēle notiks starp LB padomes locekli Mārtiņu Kazāku un bijušo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju Uldi Cērpu, vakar pēc Sadarbības padomes sēdes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Grib taksēt arī Google(26)

Kultūras ministrija, domājot par vietējās mediju telpas stiprināšanu, līdztekus citiem priekšlikumiem ir nākusi klajā ar piedāvājumu sākt diskusiju par digitālā nodokļa ieviešanu, par kuru Eiropas Savienībā (ES) spriež jau pāris gadu. Digitālais nodoklis paredz taksēt starptautiskās interneta platformas, piemēram Google, Amazon, Facebook. ES priekšlikumos, kas gan pagaidām nekādu reālu virzību nav guvuši, ir minēti arī iespējamie taksējamo platformu ienākumu sliekšņi, kā arī tas, cik lieliem tiem ir jābūt konkrētajā valstī, lai tā piemērotu šo nodokli.

Nekoncentrēties tikai uz algām(42)

RSU Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane intervijā Rūtai Kesnerei.

Lielāku algu vilciens aizgājis(29)

2020. gadā, visticamāk, tomēr nebūs iespējams izpildīt mediķiem doto un likumā ierakstīto solījumu paaugstināt mediķiem algas par 20%. Par to liecina koalīcijas lēmums valsts budžetu vairs neatvērt, ja nu vienīgi Valsts prezidents Egils Levits pēkšņi nelems citādi. Lai gan veselības ministres Ilzes Viņķeles partija Attīstībai/Par! centās pamest glābšanas riņķi un nāca klajā ar ierosinājumu par trūkstošajiem 60 miljoniem jeb 0,2% no IKP palielināt budžeta deficītu, koalīcija to noraidīja. Tāpat nākamgad nav paredzētas nekādas nodokļu izmaiņas, kas varētu kalpot par naudas avotu algu palielinājumam.

Princi baltā zirgā neprognozē(8)

Šodien sākas kandidātu izvirzīšana Latvijas Bankas (LB) prezidenta amatam, kas ilgs līdz 29. novembrim. Šobrīd šim amatam oficiāli pieteikušies trīs kandidāti: Apvienoto Arābu Emirātu Centrālās bankas prezidenta padomnieks Uldis Cērps, Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks un Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka. Vairākums Dienas aptaujāto partiju pauda, ka savu kandidātu minētajam amatam nevirzīs, bet diskutēs par Cērpu, Šteinbuku un Kazāku.

Valdība sola nodokļu reformu(104)

Valdība tūlīt pēc budžeta pieņemšanas ķersies pie nodokļu reformas, kuru vēlas pabeigt līdz nākamā gada Jāņiem, lai visas izmaiņas, kas stātos spēkā 2021. gadā, būtu jau laikus zināmas un uzņēmēji tām varētu sagatavoties. To budžeta pieņemšanas vakarā solīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), uzsverot, ka primāri tiks vērtēta līdzšinējā nodokļu reforma un tās ietekme.

Desmit miljardi sadalīti(25)

2020. gada budžeta apstiprināšanas gaitā liktenīgs izrādījās daļas deputātu priekšlikums saīsināt debašu laiku līdz vienai minūtei. Pēc tā pieņemšanas opozīcijas partijas pameta Saeimas sēžu zāli, līdz ar to tālākā budžeta skatīšana faktiski bija tehnisks balsojums gandrīz bez debatēm, kas ļāva jau vakar pieņemt budžetu.

Nozare kritizē Viņķeles priekšlikumu(21)

Nākamgad ārstiem rezidentiem minimālās mēnešalgas likme varētu pieaugt par 20%, bet pārējam medicīnas personālam – par 10%. Tāds ir veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) piedāvātais mediķu darba samaksas atalgojuma palielināšanai atvēlēto 60,2 miljonu eiro sadalījums, kuram atbalstu pauda arī valdība.

Eiropieši izbalso Latvijas "zaļos"(8)

"Mūs izslēdza par mūsu uzskatiem, tāpēc ka mēs gribam runāt tikai par zaļajām lietām, nevis cilvēku seksuālajiem uzskatiem," tā Dienai Eiropas Zaļās partijas (EZP) lēmumu izslēgt no biedru rindām Latvijas Zaļo partiju (LZP) komentē partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars. Viņš arī stāsta, ka pret šo lēmumu bijuši Igaunijas kolēģi, kas mudinājuši šo lēmumu pārsūdzēt, taču LZP to darīt negrasās.

Jaunie ārsti: mēs jūtamies pievilti(59)

Ja politiķi nepildīs pašu pieņemto likumu par algu paaugstinājumu mediķiem, var tikt rosināta Saeimas atlaišana, intervijā Rūtai Kesnerei uzsver Jauno ārstu asociācijas biedrs, pirmā gada rezidents Artūrs Šilovs.

Valsts stutes politiskajām partijām(36)

Nākamā gada budžeta izskatīšanas procesā līdztekus līdz baltkvēlei nokaitētajam jautājumam par mediķu algu paaugstināšanu ne mazāk karstas diskusijas ir izraisījuši grozījumi Politisko organizāciju finansēšanas likumā, kas paredz nākamajā gadā partijām atvēlēto finansējumu palielināt par četriem miljoniem eiro. Pret to iebilst opozīcijas partijas, un portālā Mana balss ir savākti vairāk nekā 12 000 parakstu, lai šī iniciatīva tiktu atlikta līdz 14. Saeimas ievēlēšanai. Tikmēr sociālajos tīklos lietotāji iepriekš paredzami konfrontē solījumu neturēšanu par algas pieaugumu mediķiem un finansējuma palielināšanu politiskajām partijām.

Ar saprātu pret riskiem

Reiderisma problēmu Latvijas uzņēmējdarbības vidē raksturo krāpšanas gadījumi, pret kuriem jāvēršas tiesiskā ceļā, uzsver juridiskās jomas un biznesa vides eksperti.

Apgrūtina noteikumu maiņa(4)

Konkurence ir asa, intervijā Rūtai Kesnerei teic Hesburger attīstības direktore Baltijā Ieva Salmela.

Jādomā globālos mērogos(6)

"Jāspēj adekvāti novērtēt, vai jaunradītais produkts būs pieprasīts globālā mērogā. Tas ne vienmēr izdodas. Tikai Baltijas mērogs nav iespējams, jo, ja riska kapitālists vēlas 500% atdevi, tad viņam pie ieguldījumiem 200 000 eiro pēc pieciem gadiem uzņēmums jāpārdod par desmit miljoniem eiro. Parādiet man, kas Baltijā ir spējīgs nopirkt jaunuzņēmumu par 10 miljoniem eiro. Tas nav iespējams, tāpēc jāorientējas uz pasaules vai vismaz Eiropas mērogu," intervijā Rūtai Kesnerei uzsver Proks Capital vadītājs Andrejs Prohorovs.

Karte konkurē ar banknotēm(2)

Lai arī Latvijas iedzīvotāji ikdienā, norēķinoties par precēm un pakalpojumiem, aizvien vairāk lieto bankas maksājumu kartes, tomēr vēl aizvien gadās, ka veikalos, kafejnīcās un citviet maksājumus iespējams veikt tikai skaidrā naudā. Gadās arī tā, ka norēķinu kartes tiek pieņemtas, tikai sākot no noteiktas pirkuma summas.