Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +7 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma

No skolas līdz biznesa videi

Jau ilgāku laiku Latvijā tiek runāts par to, ka informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē trūkst speciālistu, turklāt šīs nozares uzņēmumu vadītāji neslēpj, ka darbinieku trūkums pat jau bremzē nozares attīstību.

Saskaņā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) datiem pašlaik Latvijā trūkst vairāki tūkstoši IT speciālistu. Portālā CV online vien patlaban atrodamas aptuveni 400 aktuālas vakances, turklāt nebūt ne visi uzņēmumi savas vakances sludina portālos.

Nozares uzņēmēji uzsver, ka IT jomā darba tirgus ir pārkarsis un algu kāpums apsteidz produktivitāti. Tas rada problēmas uzņēmumiem, jo sadārdzina pakalpojumus, taču nereti klienti nav ar mieru maksāt prasīto, relatīvi augsto cenu. LIKTA prezidente Signe Bāliņa uzsver, ka IT speciālistu trūkums ir ne tikai Latvijas, bet arī daudzu Eiropas valstu problēma, un cīņa par IT profesionāļu piesaisti notiek globālā mērogā.

Risinājums meklējams skolās

Gan S. Bāliņa, gan aptaujātie uzņēmēji uzsver - ilgtermiņa risinājums meklējams izglītības sistēmā, turklāt jau pamatskolā, kā arī vidusskolā, ne tikai augstākās izglītības sistēmā. Vienkārši ar budžeta vietu palielināšanu augstskolā nebūs līdzēts. Pirmkārt, tāpēc ka ir liels risks - šīs budžeta vietas netiks aizpildītas, otrkārt, kā S. Bāliņa stāsta, 50% IT nozares studentu atbirst jau studiju procesā, jo vidusskola pabeigta ar nepietiekamām zināšanām informātikā. Lai situāciju mainītu, LIKTA pašlaik vairākās skolās sākusi pilotprojektu, kur datorika tiek mācīta jau no pirmās klases. Tomēr liela problēma ir datorikas un informātikas skolotāju pieejamība, precīzāk, mūsdienīgu pedagogu trūkums.

Uzņēmuma Exigen Services valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts atzīst, ka ir ļoti grūti motivēt jaunu IT speciālistu doties strādāt uz skolu, jo uzņēmumi piedāvā daudzkārt lielāku atalgojumu, turklāt ne jau katram IT speciālistam vispār ir interese par pedagoga darbu un nepieciešamais skolotāja talants. Savukārt telekomunikāciju uzņēmuma Latvijas Mobilais telefons personāla vadības direktore Žozita Beresņeva bilst, ka sākt vajadzētu ar to, lai visiem bērniem skolās pamatīgi mācītu eksaktās zinātnes, jo, ja bērns agrā vecumā izvēlas tikai humanitārās vai sociālās zinības, viņam pēc vidusskolas ceļš uz Rīgas Tehnisko universitāti, lai studētu informātiku, ir slēgts. Uzņēmuma Lattelecom Personāla vadības dienesta direktore Ingrīda Rone kā ļoti pozitīvu faktu min to, ka šogad tika īstenots pilotprojekts - centralizētais eksāmens fizikā un ķīmijā vidusskolās.

Neliet eļļu ugunī

Uzņēmumi situāciju ar darbinieku trūkumu risina dažādi. Ž. Beresņeva stāsta, ka pašlaik ir izdevies visas vakances aizpildīt, taču tas prasījis gadu. «Lai atrastu nepieciešamos IT jomas profesionāļus, īpaši programmētājus, nevar sludināt konkursus, kā tas notiek, meklējot citus speciālistus. Te strādā tikai tiešā uzrunāšana, respektīvi, tā saucamais head hunting jeb galvu medības. Dabūt praksē augstskolu studentus nav viegli, jo tos ātri «izķer». Turklāt IT jomā nepieciešamie profesionāļi bieži ir autodidakti, kas augstskolā nav studējuši, bet profesiju apguvuši tālmācības ceļā. Programmatūras versijas mainās ļoti strauji, un jāmācās ir visu mūžu, faktiski tas ir dzīvesveids,» uzsver Ž. Beresņeva. Cita specifika gan ir uzņēmumā Exigen Services. I. Puksts stāsta, ka pārsvarā visiem speciālistiem ir vismaz bakalaura grāds. «Mēs katru gadu ņemam praksē ap 30 augstskolu studentu, un viena trešā daļa paliek pie mums pastāvīgā darbā,» savu risinājumu iezīmē I. Puksts.

Gan Ž. Beresņeva, gan I. Puksts, gan uzņēmuma Tieto valdes priekšsēdētājs Elmārs Gengers uzsver, ka vissliktākā lieta, no kuras gan reizēm neizdodas izvairīties, ir speciālistu pārpirkšana. «Pārpērkot speciālistus, mēs ārmaksājam, un tas rada algu burbuli. Tā ir negatīva tendence arī tāpēc, ka mazina nozares konkurētspēju ārējos tirgos, nemaz nerunājot par iekšējo,» min E. Gengers.

Ž. Beresņeva piebilst, ka speciālistu pārpirkšana algu kontekstā ir eļļas pieliešana ugunij. I. Puksts arī min, ka reizēm problēmas sagādā publiskais sektors kā lielākais IT pakalpojumu klients. «Publisko iepirkumu konkursos bieži tiek izvirzītas, manuprāt, neadekvāti augstas prasības speciālistiem - visādi sertifikāti un ilga darba pieredze, kādas jaunajiem darbiniekiem vienkārši vēl nevar būt. Tas arī apgrūtina situāciju ar speciālistu pieejamību, jo samazina iespējas izmantot jauno speciālistu pakalpojumus,» norāda I. Puksts. Savukārt I. Rone bilst, ka uzņēmumi paši ļoti daudz investē speciālistu kvalifikācijas celšanā, taču arī te iezīmējas problēma - valsts atbalsta trūkums.

Taujāti par iespējām IT speciālistu trūkumu risināt ar gudro imigrāciju no trešajām valstīm, uzņēmēji ir piesardzīgi, lai gan atsevišķi ārvalstu speciālisti jau pašlaik strādā gan Exigen Services, gan Tieto. Lielākais šķērslis trešo valstu speciālistu piesaistei ir valodas barjera. Turklāt Ž. Beresņeva uzsver, ka trešo valstu speciālistu piesaiste uzņēmumam var izmaksāt pat vēl dārgāk, jo par IT speciālistu piesaisti notiek globāla konkurence. I. Puksts kā vienu no risinājumiem darbinieku trūkumam un straujajam algu kāpumam min to, ka «mums arvien vairāk jāorientējas uz inovatīvu produktu izstrādi, lai mēs būtu konkurētspējīgi».

Grib palikt Latvijā

Vienā no vadošajiem IT jomas uzņēmumiem - Squalio - pirms dažiem mēnešiem pastāvīgu darbu sācis jauns IT nozares speciālists Armands Priede, kurš pagaidām vēl ir tikai otrā kursa students Rīgas Tehniskajā koledžā. Neraugoties uz to, ka mācības tikai nesen sāktas, Armands uzņēmumā jau ieņem klientu apkalpošanas servisa tehniskā speciālista amatu. «Mani uzņēmumam ieteica mans kursa biedrs, es atnācu uz darba interviju un tiku pieņemts darbā. Lielākā daļa manu studiju biedru arī strādā pastāvīgā darbā nozarē. Mums ir piedāvātas arī prakses iespējas dažādos uzņēmumos,» stāsta Armands. Viņš vaļsirdīgi atzīst, ka pašreizējais laiks jauniem cilvēkiem, kas studē IT jomā, ir ļoti izdevīgs, jo skaidri zināms, ka būs darbs profesijā, turklāt ar labu atalgojumu. Armands nenobīstas no provokatīva jautājuma, vai nākotnē arī viņu būtu iespējams pārpirkt, un atbild, ka vienmēr var gadīties kāds tik izdevīgs piedāvājums, no kura nevarēs atteikties. Tajā pašā laikā viņš gan piebilst, ka līdztekus algai viņam svarīgas arī citas lietas, piemēram, labs kolektīvs, kurš strādā kā vienota komanda. Armands arī uzsver, ka savu dzīvi vēlas saistīt ar Latviju, tāpēc par darbu ārzemēs nedomājot.

Runājot par to, kā risināt situāciju ar IT nozares speciālistu trūkumu, Armands teic, ka noteikti jāpalielina budžeta vietu skaits augstskolās un viņam neesot ne mazāko šaubu, ka tās izdosies aizpildīt. Tāpat jaunais IT speciālists uzsver, ka datorika un informātika daudz aktīvāk jāmāca jau skolas laikā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Darba tirgus

Nodarbināto skaits IT nozarē (tūkst.): 2011. gadā - 25,3; 2012. gadā - 21,5; 2013. gadā - 24,3; 2014. gadā - 26,3; 2105. gadā - 26

Vidējā darba samaksa (bruto): 2011. gadā - 1109 eiro; 2012. gadā - 1121 eiro; 2013. gadā - 1158 eiro; 2014. gadā - 1221 eiro; 2015. gadā - 1316 eiro

NVA reģistrētās IT vakances: 65

Portālā CV online reģistrētās IT vakances: 415

Saskaņā ar LIKTA datiem nozarē trūkst vairāki tūkstoši speciālistu
Avoti: CSP, NVA, CV online, LIKTA

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?