Pēdējos gados par bieži lietotu terminu kļuvis mistiskais "neofolks". Ar to ierasts apzīmēt folka skanējumam līdzīgu pārsvarā akustisku, reizēm ar industriāliem elementiem papildinātu mūziku. Tas tiek kabināts klāt arī grupai Zāle.
Pēdējos gados par bieži lietotu terminu kļuvis mistiskais
«neofolks». Ar to ierasts apzīmēt folka skanējumam līdzīgu pārsvarā
akustisku, reizēm ar industriāliem elementiem papildinātu mūziku.
Tas tiek kabināts klāt arī grupai Zāle. Pašiem
atbilstošāks gan šķiet Ilmāra Šlāpina dotais apzīmējums «neohipiji»
- grupas dalībniecēm Martai Kreitusei un Sandrai Kaņepei bērnība
pagājusi, klausoties Led Zeppelin.
Mūzikas kritiķis Artemijs Troickis Krievijā ir aptuveni tas
pats, kas Anglijā bija radio BBC dīdžejs Džons Pīls. Cilvēks, kurš
vairākas desmitgades sekojis līdzi visām norisēm mūzikā, atklājis
neskaitāmus talantus, kas vēlāk kļuvuši ja ne gluži slaveni, tad
noteiktās aprindās respektēti, atradis un popularizējis jaunus
žanrus un kura viedoklim tauta uzticas vairāk nekā meteorologu
prognozēm vai ekonomikas ekspertu atzinumiem, ka viņu jomā
novērojama stabila situācijas uzlabošanās.
Vasaras festivālu sezonu iespējams pagarināt vienā vai otrā virzienā, un šai ziņā, velkot līniju pa kalendāru uz pavasara pusi, šogad atgriežas festivāls Borderrock jeb Robežroks.
Vasaras festivālu sezonu iespējams pagarināt vienā vai otrā
virzienā, un šai ziņā, velkot līniju pa kalendāru uz pavasara pusi,
šogad atgriežas festivāls Borderrock jeb
Robežroks. Atgriežas tāpēc, ka pirms vairāk nekā desmit
gadiem tādu jau rīkoja Valkas pilsētas dome ar tās priekšsēdētāju
un grupas Bumerangs dalībnieku Ventu Armandu Kraukli
priekšgalā.
Īpašajā latviešu literatūras dižgaru gadā vērts ielūkoties veco vinila plašu krājumos, jo daļa tur sastopamo ierakstu citur gluži vienkārši nav pieejama
Blūza leģenda - ģitārists, dziedātājs un autors B.B.Kings mierīgi aizgājis no šīs dzīves savā mājā Lasvegasā 89 gadu vecumā. Jau divdesmit gadus būdams slims, viņš saglabāja vitalitāti un skatuvi atstāja tikai pērn rudenī.Mūziķu vidū savulaik klīdusi kāda anekdote. Iespējams, gadījums iz dzīves. Jauns ģitārists jautā B.
Pirms došanās uz Eirovīzijas dziesmu konkursu Vīnē dziedātāja Aminata Savadogo paspējusi izdot debijas albumu. Visas dziesmas viņa raksta pati – tas ir retums
Kā melna čūska pie mums līda kristietība/Pilna ar indi, tā gadsimtiem asinis zīda… – vēstīts vienā no latviešu pagānmetāla grupas Skyforger jaunā albuma dziesmām Lepnums un spīts.
Kā melna čūska pie mums līda kristietība / Pilna ar indi, tā
gadsimtiem asinis zīda… - vēstīts vienā no latviešu pagānmetāla
grupas Skyforger jaunā albuma dziesmām Lepnums un
spīts. Vēstures klausāmgrāmatas - tā varētu nosaukt visus
Skyforger albumus, jo katrs no tiem ir veltīts kādai
konkrētai tēmai, pētot mūsu senču vēsturi. Bijuši albumi par
zemgaļiem un kuršiem, par Saules kauju, kur žemaišu un zemgaļu
karaspēks Vikinta vadībā iznīcināja apvienoto krustnešu karaspēku,
par latviešu strēlniekiem, kuri karoja jau XX gadsimta sākumā, un
nu ir albums Senprūsija.
Šajā pasaulē mūziķis Ēriks Ķiģelis nodzīvoja 30 gadu. Tikpat ilgs laiks pagājis, kopš viņš, steidzoties no Rīgas uz Liepāju, aizbrauca daudz tālāk. 11.maijā viņam būtu 60 gadu jubileja.
Krievu roka leģenda Boriss Grebenščikovs jau ir kļuvis par
tikpat drošu pavasara vēstnesi kā kukainītis, kas ieskrien acī,
braucot ar divriteni. Rīgā tā notiek jau vismaz divus gadu
desmitus. Ļoti iespējams, ka Grebenščikovam paticis braukt uz Rīgu
pavasaros arī iepriekš - pat ja koncerti vienmēr nebija paredzēti.
Desmit gadus kopš Dzelzs Vilka pirmā mūsdienu tautas dziesmu albuma Kur vakara zvaigzne lec grupa svinēs ar pavasara koncertu sestdien, 25.aprīlī plkst. 19 Mūzikas namā Daile.
Skats uz sēdošu vīrieti, kuram redzama tikai galva. Ainava ar
sēdošu vīrieti, kurš aizsedzis seju, un sievieti ēnā, kura skatās
uz tiltiem. Tie ir divi no dažādās vietās uzņemtu melnbaltu ainavu
nosaukumiem, kuru autors ir Mārtiņš Lablaiks - fotogrāfs, kuram
šomēnes Latvijas Fotogrāfijas muzejā skatāma pirmā personālizstāde
35 mm ainavas (vēl līdz 26. aprīlim).
Latviešu bass Jānis Strazdiņš saņēmis labāko dāvanu savā trīsdesmitgadē, kāda viņa profesijā iespējama, - darbu pasaulslavenajā vokālajā grupā The Real Group, kuru apjūsmojis jau kopš bērnības.Mūsdienās, kad vīrieši rokmūzikā un popmūzikā lielākoties cenšas dziedāt pēc iespējas augstākā balsī, basi, kas izsenis asociējušies ar kareivīgumu, spēku un vīrišķību, jau kļuvuši par deficītu.
Meklējot galveno lomu atveidotājus vēsturiskai filmai par latviešu tautas brīvības cīņām un citiem piedzīvojumiem, brāļi Lauris un Raitis Ābeles, šķiet, būtu ļoti laba izvēle. Blondi, garmataini, spēcīgi puiši, kuri prot un, šķiet, paspēj visu nepieciešamo — gan nolikt pie vietas citādu viedokļu paudējus argumentētās sarunās, gan nepieciešamības gadījumā mesties tuvcīņā, ar dēli zem kājām laisties gan no sniegota kalna, gan pretī okeāna milzīgajiem viļņiem.
Platas bikses ar līdz ceļiem noslīdējušu stakles vietu, spoži zobu klipši un masīvas ķēdes sen vairs nav hiphopa mākslinieku raksturīgākās pazīmes. Arī rokmūziku sen vairs nespēlē tikai garmataini vīri ādas jakās un džinsos. Viss ir saplūdis un mijiedarbojies, un jebkurā koncertā var sastapt jebkāda izskata un domāšanas cilvēkus.
Sentimentālo superhitu autors un izpildītājs Braiens Adamss 25. martā Rīgā izpildīs pozitīvas rokenrola enerģijas pilnā albuma Reckless kompozīcijas, svinot tā 30 gadu jubileju
Latviešu populārās mūzikas dziesmu autoru sarakstos ar Guntara
Rača vārdu nākas sastapties bieži. Reiz, stāstot par savu albumu
Neizteiktie vārdi, kur vai katrai no mūsu mūzikas arhīviem
ņemtajai dziesmai bija Alfrēda Krūkļa vārdi, džeza dziedātāja Inga
Bērziņa šo dzejnieku jokojot nosauca par agrāko laiku Raču. Ar
Krūkli viņu salīdzina pat maestro Raimonds Pauls: «Krūklim arī bija
tas vienkāršais, sentimentālais piegājiens. Viņam to daudz pārmeta,
bet vispopulārākie dziesmu teksti bija tieši viņam, citiem tā
nesanāca.»
Platas bikses ar līdz ceļiem noslīdējušu stakles vietu, spoži
zobu klipši un masīvas ķēdes sen vairs nav hiphopa mākslinieku
raksturīgākās pazīmes. Arī rokmūziku sen vairs nespēlē tikai
garmataini vīri ādas jakās un džinsos. Viss ir saplūdis un
mijiedarbojies, un jebkurā koncertā var sastapt jebkāda izskata un
domāšanas cilvēkus.