Eksperti/Blogeri / Diena / Eksperti/Blogeri / Diena

Manšejetnāsera puķes © DIENA (18)

Ja gribi skaidri saskatīt saules gaismu, vispirms izberzē acis – III gadsimtā teicis koptu kristiešu bīskaps Svētais Atanāzijs no Aleksandrijas. Aprīlī viņa vēstījums ieguva jaunu formu – tas ir iešifrēts gleznojumā, ko uz Kairas Manšejetnāsera rajona 50 ēku sienu fragmentiem radījusi grafiti mākslinieku grupa tunisieša eL Seed vadībā.

Teilore Svifta © DIENA (24)

Jāatzīstas, ka sākotnēji biju iecerējis sleju par citu tēmu, taču no rīta, brokastojot un skatoties MTV, nolēmu, ka jāuzraksta par Teilori Sviftu

Pelēkā pasaka © DIENA (15)

Aprīļa beigas. Ainava aiz loga vēl ir neizteiksmīga kā gleznotāja molberts, kā Renuāra iekšupvērstais skatiens mirkli pirms krāsām.

Ģēniji un klavieres © DIENA (10)

Kā gan laikā, kad citās Latvijas pilsētās baudām mūziku uz izciliem instrumentiem, tāds stāvoklis ieildzis Latvijas valsts galvaspilsētas galvenajā koncertvietā?!

Uzvārda spēks © DIENA (11)

Kannu kinofestivāla ietekme gadu garumā ir pieņēmusies spēkā, gluži tāpat kā filmu veidotāju vēlme būt piederīgiem šim forumam

Melns uz balta © DIENA (32)

Latvijas Literatūras gada balvas jeb LaLiGaBa pasniegšanas ceremonijā šodien, 21. aprīlī, tiks noskaidroti laureāti piecās kategorijās par aizvadītajā gadā izdotajām grāmatām. Par LaLiGaBa šī gada moto izvēlēts sauklis "Melns uz balta", tāpēc ka pasaulē visas lielās patiesības ir vienkāršas, gluži kā melns uz balta uzrakstītas.

Mirušo mantas © DIENA (31)

Savu tēva tēvu neesmu redzējis – pirms man izdevās aizķerties mammas vēderā, viņš slēpojot siltā marta dienā pakrita un vairs nepiecēlās. Līdz ar to es veidoju priekšstatu par vectēvu, pētot viņa skapja saturu jeb – citiem vārdiem – rakājoties miruša cilvēka mantās.

Patiesības laboratorija © DIENA (38)

Skatos LTV jauno dokumentālo seriālu Deviņdesmitie, kaut gan nostalģiju manī tas neraisa. Drīzāk ziņkāri – atzīšos, esmu laikmeta drāmu fans

Kļūda un dzīvība © DIENA (19)

Paviršība nav akceptējama, taču perfekcija vien arī nav māksla. Mākslai nepieciešama dzīvība, brīvība un lidojums

Formu alķīmiķe © DIENA (28)

Ir divas reizes gadā, kad rakstīt ir grūti, jo ir tik daudz, par ko rakstīt. Rakstniekam jāprot rakstīt, kad nerakstās, kad nav nekā, kad ir tukšums, kad sāp, kad ir auksti, kad karsti, kad patīk un arī kad nepatīk, kad citi atpūšas un tā tālāk.

Paldies, ka esi © DIENA (9)

Vieta, no kuras viņa uzlūkoja ēkas un cilvēkus, vienmēr bija nemainīga. Kāds mākslas kritiķis par viņu raksta: "Viņai piemita ēnas raksturs. Viņa bieži vien fotografēja savu ēnu. It kā lai pārliecinātos, ka viņa patiešām pastāv." Dzīves laikā uzņēmusi vairāk nekā 100 000 melnbaltu fotogrāfiju, viņa tās nevienam nerādīja. Gadu pirms viņas nāves, 2008. gadā, pasaule uzzināja par kādu aukli – Vivianu Dorotiju Maieri.

Lācītis ripo © DIENA (7)

Cilvēka ķermeņa konstrukcija ir labi pārdomāta, taču lietošanas instrukcija līdzi nenāk, atliek to izgudrot pašam

Par Ziemassvētkiem © DIENA (26)

Jeruzalemes Svētā kapa baznīca neapšaubāmi ir neparasta vieta. Tās pirmajā stāvā atrodas ne tikai Kristus kaps, bet arī Ādama kaps un pasaules centrs, otrajā stāvā ir Golgātas kalna virsotne ar skaidri iezīmētu vietu, kur zemē bija iesprausts krusts, kurā piesita Jēzu, savukārt pagrabā ir telpa, kurā Romas imperatora Konstantīna māte Helēna trīs gadsimtus vēlāk šo krustu atrada.

Vadoņa gaidās © DIENA (15)

Kādu laiku iepriekš, pirms bēgļi bija apsēduši Eiropas pilsētu parkus un Latvija vēl tikai sapņoja iestāties ES un atvērt robežas, mākslinieks Kristofs Šlingenzīfs Vīnē īstenoja leģendāro projektu Lūdzu, mīli Austriju (2000).

Balvu _Zelta mikrofons _sadalījums par paveikto latviešu mūzikā 2015. gadā patīkami pārsteidz gan saņēmējus, gan klausītājus

Gribētos ticēt, ka Latvija simtgadē būs ne tikai svētku svinētāju, bet arī talantu un intelektuāļu zeme

Ziema pieradina pie neaizskaramības. Ziema triepj ar krāsu, kura neuztrauc acis. Ziemā cilvēki – līdzīgi zemei – ir nepieejamāki, aukstums tiem licis paslēpties pašiem no sava kailuma.

Iepretim izciliem mūziķiem un viņu sasniegumiem pašu mājās un pasaulē – mirušas klavieres un koncertzāles trūkums Rīgā

Domādami, ka uz katru jautājumu ir tikai viena pareiza atbilde, mēs vēl aizvien ciešam no modernisma.

Jau apmēram 15 gadu dzīvoju bez televizora. Uz kādiem īsiem nogriežņiem tas manā dzīvē dažkārt ir atgriezies, piemēram, kad piedzima dēls, es izvilku tālrādes kasti no pieliekamā un pieslēdzu pie kabeļa, lai mācītos par bērnu aprūpi un audzināšanu no raidījuma Māmiņu klubs.

Šodien