Jaungads Ķelnē © DIENA(137)
Pārsteidzīgi secinājumi būtu kļūda. No tā, kas notika Ķelnē, neizriet, ka Eiropai vai Latvijai nevajag uzņemt bēgļus
Eksperti/Blogeri
Kā tev iet? © DIENA(39)
Brīžiem jūtos mazliet kā Andra Keiša atveidotais karavīrs no Latviešu stāstiem, kurš gribētu, lai nekas nenotiek: "Es īsti nezinu, ko stāstīt... es nekad neesmu, tipa, publiski neko... nu tipa... teātri spēlējis... nu šitās figņas... neko tādu neesmu darījis... nezinu īsti, ko stāstīt... tā īsti noticis arī nekas nav..." Nu, visas tās figņas, ko, tipa, par dzīvi sauc.
Laika saturs © DIENA(25)
Kad es daru to, ko patiešām vēlos – un es šeit nedomāju kādu anarhistisku neierobežotību –, mana realitāte sasniedz sapņa laimības auru
Vajag! © DIENA(46)
Šķiet, šis ir īstais brīdis atkal atgādināt, ka mums joprojām trūkst pienācīgas akustiskās koncertzāles Rīgā
Zīmola mistērija © DIENA(20)
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja svaigā seja un vispārējā pārzīmološana uzvedināja uz domām par Latviju un stāstiem, kas veido zīmolu.
Laika ir maz © DIENA(66)
Atceros kādus Ziemassvētkus, kurus svinējām vectēva lauku mājās. Man bija deviņi vai desmit gadi. Togad bija sabraukuši teju vai visi mūsu radi. Manā atmiņā tie palikuši kā vieni no pēdējiem Ziemassvētkiem, kurus svinējām tik kuplā skaitā.
Tādi man apsveikumi © DIENA(77)
Man viena no svarīgākajām vērtībām ir sekulāra sabiedrība, kurā ticības jautājumi ir katra paša ziņā un savstarpējā saskarsme organizēta pēc citiem principiem
Humānā atlīdzība © DIENA(42)
Kad cilvēks sastopas ar neatbilstību starp teoriju un praksi, viena no reakcijām ir paziņot, ka teorija ir bezjēdzīga, jo tai nav nekāda sakara ar realitāti. Šāda reakcija ir naiva, jo balstās kļūdainā pieņēmumā par teorijas uzdevumiem.
Runāsim par jēgu © DIENA(25)
Sestdien, 12. decembrī, Berlīnē notiks ikgadējā Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija
Austra, nevis Laura © DIENA(7)
Gada labākajam pašmāju mūzikas albumam 11. decembrī tiks piešķirta pirmā Austras balva. Bez žanru sadalījuma – žūrija nosaka vienu vienīgo
Cilvēka kods © DIENA(31)
Viena no pēdējā laika iepriecinošākajām parādībām Latvijā ir dokumentālā kino augšāmcelšanās. Nekur jau tas nevaidēja miris, bet pietiekamu uzmanību arī nepiesaistīja. Pagājušās nedēļas mums ir dāvājušas vairākas aizraujošas dokumentālās filmas.
Kebabs pret karbonādi © DIENA(41)
Par godu patriotiskajam mēnesim kādā pirts sarunā nupat tika apcerēta latvieša daba jeb mūsu identitāti raksturojošās pazīmes.
Tikai trīsdesmit © DIENA(12)
Šajā nedēļas nogalē festivāls Bildes aicina uz ikgadējiem koncertiem Rīgas Kongresu namā, taču turpina slēpt savu apjomīgo un vērtīgo videoarhīvu
Cilpa savelkas? © DIENA(59)
Dziesmu un deju svētkus apdraud birokrātijas normatīvie akti, skolu koru un citu ārpusklases pulciņu pedagogu zemais atalgojums un uzmanības novirzīšana no paša galvenā
Pierast pie klusuma © DIENA(55)
Latvijas Nacionālais teātris. 1918. gada 18. novembris. Latvijas valsts proklamēšana. Uz skatuves Tautas padomes locekļi un Teodora Reitera vadītā operas kora dziedātāji. Abās zāles pusēs palmām līdzīgi augi.
Uzmanību, nepatīkama tēma! © DIENA(34)
Kādreiz uz cigaretēm nebija rakstīts, ka tās izraisa vēzi, televīzijas ekrānos nebija redzami brīdinoši trīsstūrīši un aplīši, un arī pārtikas produktu sastāvs nebija sīki aprakstīts uz katra iesaiņojuma. Mūsdienās brīdinājumi ir visur.
Vai vajag sadejoties?(24)
Dejas instruments ir vienlaikus arī autors un vienīgā redzamā lieta, kas mūs padara par cilvēkiem. Vai ķermeņa daba ietekmē arī kultūrpolitikas lēmumus?
Es tā nekad nedarītu © DIENA(43)
Es nevaru būt balts, jo tas nav iespējams, – dziedāja grupa Tranzīts, kas šogad atzīmē 20 gadu jubileju. Dažos tomēr mīt nepārvarama tieksme pierādīt pretējo.
Latviešu stāsti © DIENA(12)
Basbaritons Egils Siliņš un pianists Māris Skuja Dzintaru koncertzālē atvēra latviešu vokālās lirikas pasauli
Varbūt tas rudens © DIENA(51)
Sen nebiju braukusi ar vilcienu, un iemesli joprojām tie paši, kas tālajos deviņdesmitajos, kad ap sešiem rītā sāku drebināties vēl neiesildītajā vagonā, lai tiktu uz lekcijām Rīgā. Rīta rituāla murgu vakarā nomainīja atceļš, kuru vadīju, norobežojoties no sagurušo ceļabiedru biolauka un nokopjot mīkstas baltmaizes batonu.