Slavenu mūziķu parādīšanās kino gandrīz vienmēr garantē panākumus. Pirmkārt, jaunāko laiku vēsturē viņi ir kulta personas, par kurām cilvēkiem gribas uzzināt pēc iespējas vairāk. Ja kaut kas tiek rādīts uz lielā ekrāna, tas uzreiz šķiet nozīmīgāks un iespaidīgāks nekā dzeltenajā presē lasītais un krogu sarunās dzirdētais. Otrkārt, uzņemt dokumentālās vai spēlfilmas par rokzvaigznēm lielākoties ir pateicīgāk, vieglāk un jautrāk nekā par politiķiem, biznesmeņiem un zinātniekiem. Ja režisors mazliet nokļūdīsies – arī nekādu problēmu, jo mākslinieku izpausmes katram ir tiesības izprast pa savam, savukārt kļūdīties politikā, biznesā vai zinātnē var būt pat bīstami dzīvībai. Treškārt, mūzikas leģendas, ja vien tās nav izklaides industrijas haizivju mākslīgi radīti produkti, uz skatuves un ierakstos ir bijušas patiesas un dabiskas un spēj to saglabāt, arī piedaloties filmās kā aktieri. Režisori parasti piedāvā lomas, kas māksliniekiem piestāv. Iespējams, šīs lomas rāda mūziķu paralēlās, bet nenotikušās dzīves, kuras viņi dzīvotu, ja neatrastu sevi mūzikā. Otrādi gan nesanāk – par aktieru apšaubāmo spēju iejusties rokzvaigžņu lomās liecina Toma Krūza tēlojums filmā Mūžīgi roks/Rock of Ages (2012). Noteikti ar šo lomu daudz labāk būtu ticis galā Džonijs Deps, kurš pirms spožās aktiera karjeras spēlējis rokgrupā un pašlaik dara to atkal kopā ar šokroka leģendu Elisu Kūperu muzikālajā apvienībā Hollywood Vampires, kas spēlē galvenokārt savu mirušo draugu sacerētās dziesmas.
Šonedēļ no 26. līdz 28. augustam Cēsīs otro reizi notiks Rokfilmu festivāls, kurā tiks rādītas visu iepriekšminēto veidu filmas un mūziķi dzīvos uz lielā ekrāna. Īpašs uzsvars šoreiz likts uz tiem, kuri jau aizgājuši viņsaulē, – pat svētdienas vinilplašu ballīte tiks veltīta viņiem, un, lai tumsā nebūtu jābaidās no mirušo gariem, tā notiks dienas vidū festivāla noslēgumā. Pagājušogad festivāls deva iespēju iepazīt Nīlu Jangu kā komiķi, izsekot Kurta Kobeina nāves apstākļiem un uzzināt, ka ne tikai džezu, blūzu un hiphopu, bet arī pankroku vēl pirms baltajiem spēlējuši melnādainie (grupa Death), tagad kārta Deivida Bovija kinolomām filmās Izsalkums/The Hunger (1983) un Labirints/Labyrinth (1986), kā arī Prinsa ceļam uz pasaules slavu filmā Purple Rain (1984).
Lai nebūtu tikai viena vienīga spokošanās, būs šis tas arī par dzīvajiem – filmā Heart of Wolf (2015) varēs sekot līdzi slavenākās igauņu folkmetāla grupas Metsatöll stāstam, un notiks arī koncerti – spēlēs Židrūns, The Pink Elephant, Green Novice un Fonoplāns. Savas pēdas uz ekrāna kā spilgts laikmeta spogulis atstājusi arī pankgrupa Inokentijs Mārpls – trīs filmas (Dambis, Bočka, Ērkšķiem pilna istabiņa) speciālā seansā būs skatāmas Mākslas telpā Mala. Boriss Grebenščikovs reiz dziedāja: "Rokenrols ir miris, bet es vēl ne", kaut viņš pats labi zina, ka reizēm mēdz būt arī otrādi.