Maikls Mūrs savā mājaslapā michaelmoore.com raksta: "Draugi, man žēl, ka nāku ar sliktām ziņām. Jau pērn vasarā es teicu, ka Donalds Tramps būs republikāņu prezidenta amata kandidāts. Tagad man jums ir pavēstāms vēl kas šausmīgāks un depresīvāks: Donalds Tramps novembrī uzvarēs ASV prezidenta vēlēšanās. Šis nožēlojamais, arogantais klauns uz pusslodzi un pilna laika sociopāts būs mūsu nākamais prezidents. (..) Nekad mūžā es neesmu gribējis tik ļoti kļūdīties kā tagad."
Maikls Mūrs ir slavenākais amerikāņu dokumentālā kino režisors, kura filmas sasniegušas visu laiku ienesīgāko dokumentālo filmu virsotni, kurā parasti nokļūst darbi par skandalozām politiskām tēmām un nesen mirušiem popmūziķiem. Maikls Mūrs ir kolorīta personība, nereti viņu dēvē par manipulatoru un propagandas meistaru, kaut viņš ir azartisks pētnieks un veikls dokumentālā kino vēstījuma tehniku zinātājs.
Savas filmas – arī pazīstamāko, 11. septembra terora aktiem un ASV militārajai ekspansijai Irākā veltīto darbu 9/11 pēc Fārenheita, – viņš veido vienlaikus kā apsūdzību un atrakciju, kas uzrunā plašas masas. Režisors ir uzņēmis filmas par Volstrītas finanšu sistēmas cinismu (Kapitālisms. Mīlas stāsts), Amerikas apsēstību ar ieročiem (Boulings Kolumbainai), amerikāņu veselības aprūpes sistēmas amorālumu (Sicko). Būdams aktīvs kapitālisma un ASV kritiķis, viņš pats ir kļuvis par miljonāru. Režisoram ir Oskars un Kannu festivāla Zelta palmas zars.
Maikls Mūrs savā mājaslapā reti raksta uzsaukumus. Viņa skaudrais veltījums Trampam ir izņēmums, taču tikpat kaismīgs kā viņa filmas. Izlasiet Maikla Mūra skaudro tekstu, kurā viņš skaidro, kālab ASV prezidenta vēlēšanās diemžēl uzvarēs Donalds Tramps. Režisora prognozes: tas, kas notika Lielbritānijā ar Brexit, notiks arī ASV. Politiskās elites autsaiders Tramps ir ieradies "izmēzt staļļus" un visdrīzāk kļūs par "personīgo Molotova kokteili" to acīs, kuri jūtas varas piesmieti, dusmīgi, līdzšinējās politiskās elites aizvainoti. "Vai tiešām jums šķiet, ka saprāta balss uzvarēs un vēlētāji balsos par Hilariju Klintoni?" jautā Mūrs un piedāvā vidēja ASV baltā vīrieša domu gājienu. "Kā – mums bija astoņus gadus jāklausās melnajā un tagad mūs vadīs sieviete? Un tad Baltajā namā būs geji un pēc tam – transseksuāļi? Kur tas viss var novest, atliek vēl dzīvniekiem piešķirt vēlēšanu tiesības, un beigsies ar to, ka kāmis vadīs valsti," – tādi Maikla Mūra jociņi.
Viņš iedziļinās Demokrātu partijas problēmās, skaidrojot, kāpēc vecās raudzes politiķe Hilarija Klintone raisa vēsumu tik daudzos. Fināls ir drūms: "Dusmas, kuras tik daudzi izjūt pret politisko sistēmu, mudinās miljoniem cilvēku iet balsot nevis tāpēc, ka viņi piekrīt Trampam, nevis tāpēc, ka viņiem patīk Trampa neiecietība un egoisms, bet tikai tāpēc, ka viņiem ir dota iespēja izjaukt ierasto lietu kārtību. Gluži kā sadusmot mammu un tēti, izberot no groza ābolus, lai pavērotu, kas sekos." Uh! Dievs dod, ka Maikls Mūrs būtu kļūdījies un viss, kas sekotu, būtu tikai viņa filma. Tā varētu nebūt par Donaldu Trampu.