Covid-19 atnākšana ir nodarījusi pasaules un arī tieši Latvijas tautsaimniecībai visai ievērojamus postījumus, bet tomēr nav spējusi apturēt kopējā algu līmeņa pieaugumu mūsu valstī.
Latvijas labējie un centriskie politiķi, viņu vidū arī šobrīd pie varas esošā valdības koalīcija, allaž deklarē savu proeiropeisko kursu, aizvien aicinot Latvijas likumdošanā ieviest normas, kas ir vispārpieņemtas Eiropas Savienībā (ES).
Jauns mācību gads, jauna uzņemšana sporta skolās. Tradicionālajos sporta veidos turpinās dominēt ieradumi un izkoptas shēmas. Jaunajos sporta veidos (piemēram, koronavīrusa karantīnas laikā uzplaukušajā kibersportā) daudzas atziņas vēl jāizkopj. Tāpat kā vecākiem, kuri pirmo reizi atdod bērnu sporta skolā ar domu, ka viņu atvasei vienkārši jāaug un jāattīstās kā garīgi, tā fiziski. Bez domas par nokļūšanu profesionālajā sportā.
Priekšlikumu būvēt jaunu, pasaules standartiem atbilstošu akustisko koncertzāli Heliorg (Skaņas ieleja, tulkojot no igauņu valodas) Tompea kalna pakājē, starp Tallinas vecpilsētu un jauno pilsētas daļu, pagājušajā nedēļā valdībai kopīgi prezentēja Igaunijas Nacionālais simfoniskais orķestris (INSO) un Igaunijas Filharmonijas kamerkoris (IFK).
Pēc bargās karantīnas, kas bija ieviesta Covid-19 izplatības risku mazināšanai, Itālijas dienvidu sala Sicīlija aktīvi atjauno tūrismu ar zīmola Dolce&Gabbana palīdzību un mēģina nepieļaut vēl dziļāku krīzi. Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) veidotā t. s. dzeltenā saraksta valstu un sarkanā saraksta valstu skaitam strauji mainoties, Sicīlija šovasar paguva būt par Latvijas tūristu iecienītu galamērķi, un to sekmēja aviokompānijas airBaltic reiss, kas svētdienās devās no Rīgas uz Katāniju.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, daudzviet audzis vietējo studentu skaits, taču lielu atšķirību viņu izvēlētajās studiju programmās nav. Tajā pašā laikā samazinājies ārvalstu studētgribētāju skaits, jo viņiem Covid-19 krīzes dēļ jāsaskaras ar lieliem ceļošanas ierobežojumiem un komercreisu nepieejamību.
Šonedēļ vēl tā sauktais Baltijas burbulis, kas nodrošina brīvu cilvēku pārvietošanos Baltijas valstu iekšienē, tiks saglabāts, nolēma valdība. Pagaidām Igaunijas un Lietuvas rādītāji vēl nav sasnieguši kritiskos 16 saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, taču tie ir bīstami tuvu (aptuveni 15,7–15,9), norāda Veselības ministrija. Tiesa, saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) 4. septembra datiem Igaunijā pēdējo 14 dienu kumulatīvais saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir 16,4, kamēr Lietuvā – 16,1.
Kamēr vairākums Rīgas domē (RD) ievēlēto politisko spēku publiski priecājās par to, ka tik ātri izdevies izveidot Rātsnama koalīciju, daļā sabiedrības tas izsauca sašutumu, jo atklājās, ka ātrums nācis reizē ar triju vicemēra amatu izveidi līdzšinējo divu vietā. Kā jau prognozēts, mēra krēslā sēdīsies uzvarējušā Attīstībai/Par! un Progresīvo (A/P/P) saraksta līderis Mārtiņš Staķis, bet vicemēra amati pienāksies Jaunajai Vienotībai (JV), Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) sarakstam un Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP).
Brexit sarunas starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību ir nonākušas tādā strupceļā, ka ES galvenais sarunvedējs Mišels Barnjē pagājušajā nedēļā, metot pie malas diplomātiju, atklāti pauda bažas, vai Lielbritānijas valdība tiešām vēlas panākt kādu vienošanos ar bloku, no kura formāli ir izstājusies. Lai gan abu pušu pārstāvji oficiāli saka, ka vēl saglabā cerību panākt vienošanos līdz gada beigām, jau tagad skaidrs, ka tas neizdosies līdz ES oktobra samitam, kurā bija paredzēts to formāli apstiprināt.
Lai modernizētu pilnīgi visu autoparku, šobrīd redzam, ka mums ir nepieciešami tik lieli finanšu līdzekļi, ka šaubos, vai valsts budžets to var atļauties, – intervijā Romānam Meļņikam atzīst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš.