Cik lielā mērā Covid-19 skāris VUGD darbu? Nav tā, ka cilvēki vasarā vairāk peldējās nevis oficiālajās peldvietās, bet tur, kur mazāk citu, un attiecīgi vairāk bija slīkšanas gadījumu?
Tas vairāk ir jautājums par peldētāju uzvedību atpūtas vietās. Gribētos, lai noslīkušo ir pēc iespējas mazāk, bet problēma tā, ka cilvēku apziņa ir dažāda līmeņa. Mēs, VUGD, vairāk cīnāmies ar sekām, lai arī maksimāli izmantojam ikvienu iespēju brīdināt sabiedrību par atpūtas pie un uz ūdeņiem bīstamību. Diemžēl nākas secināt, ka bieži vien netiek ievērota pat elementāra piesardzība, kas arī noved pie bēdīgām sekām.
Var jau teikt, ka tā ir katra brīva izvēle, ja, teiksim, peldas dzērumā...
Valstij tāpat viņa dzīvība rūp. Bet pats skumjākais ir tas, ka, vērojot šo situāciju, mums nākas secināt, ka, vecākiem atpūšoties pie ūdens, bieži vien bez uzmanības tiek atstāti bērni. Tāds bija arī nesenais bēdīgais notikums Ainažos, kur ar peldlīdzekli bērns tika ienests jūrā.
Tātad jautājums vairāk ir par to, cik tālu mēs ar saviem brīdinājumiem par bīstamību, lūgumiem ievērot elementāras drošības prasības varam aizklauvēties līdz cilvēku saprātam, sirdsapziņai. Kā jau teicu, lielākajā daļā gadījumu, kad jau saskaramies ar sekām, nākas secināt, ka elementārās drošības prasības nav ievērotas. Un te ir runa ne tikai par peldlīdzekļiem kā tādiem, bet arī glābšanas vestes nevilkšanu, braucot ar ūdensmotocikliem vai kuģošanas līdzekļiem. Jo situācijas ir gaužām neparedzamas, ir bijis tā, ka atpūta pārvēršas traģēdijā tikai tāpēc, ka vai nu kuģošanas līdzeklis uzbrauc neparedzētam šķērslim, vai kaut kas notiek ar kuģošanas līdzekli tehnisku iemeslu dēļ, un tad jau mums jāglābj cilvēki, jārūpējas par viņu dzīvības saglabāšanu.
Kāds risinājums? Palielināt oficiālo peldvietu skaitu, kur visus uzrauga glābēji?
Esam par šiem jautājumiem runājuši arī ar Pludmales glābēju asociāciju. Bet jāsaka, ka mēs, protams, pie katra peldētāja glābēju nepieliksim. Tomēr vairāk jāstrādā ar cilvēku izglītošanu, jācenšas panākt, ka viņi saprot, kādi riski un kādos gadījumos ir, dodoties ūdenī. Vienmēr jāizvērtē savi spēki, sava rīcība un kādas tam var būt sekas.
Peldēšanas sezona iet uz beigām, taču ir ogošanas un sēņošanas laiks. Pazudušo un apmaldījušos cilvēku meklēšanā esat sākuši lietot dronus.
Jā, drons ir viens no papildu aprīkojumiem, ko var izmantot šo cilvēku meklēšanā. Mums šobrīd ir nokomplektēts speciāls mikroautobuss ar dažāda tipa droniem – ar videokamerām, siltuma kamerām. Ir gadījumi, kad cilvēkam, teiksim, karstā laikā palicis slikti, mums pēc iespējas ātrāk viņš jāatrod, jāevakuē un pēc iespējas ātrāk jānodod mediķu aprūpē. Bet tāpat ļoti daudzi apmaldījušies cilvēki izglābti, izvesti no meža, vienkārši pateicoties tam, ka mūsu dienesta automašīna ieslēdz skaņas signālu. Ļoti labi ir tad, ja cilvēkam ir uzlādēts telefons, ar viņu ir sakari, var viņam norādīt konkrētus orientierus pareizam ceļa virzienam. Aprīkojumu tātad izvēlamies atbilstoši situācijai. Tāpat, ja nepieciešams, iesaistām arī robežsardzes un Nacionālo bruņoto spēku helikopterus.
Dienestu koordinācija darbojas labi?
Jā. Tā kā cilvēku meklēšana ir Valsts policijas kompetence, mēs piedalāmies kā atbalstošā institūcija. Algoritmi mums ir atstrādāti, un tiek ātri pieņemti lēmumi, kādu resursu nepieciešams piesaistīt, lai iespējami īsā laikā atrastu un izglābtu cilvēku.
Covid-19 krīzē sadarbojāties arī ar mediķiem?
Netieši, jā. Mēs iesaistījāmies papildu analīžu ņemšanas vietu nodrošināšanā, loģistikā, lai mediķiem būtu iespēja veikt ekspresanalīzes. Tāpat sociālās aprūpes centriem un ārstniecības iestādēm nogādājām dezinfekcijas līdzekļus un sejas aizsegus.
Kā pašam dienestam pagāja Covid-19 uzliesmojuma laiks? Darbinieki neslimoja?
Pie mums nodarbinātie 33 reizes veikuši analīzes, tika konstatēts tikai viens inficēšanās gadījums, kur uzreiz tika veikti visi drošības pasākumi saistīto cilvēku pašizolācijai atbilstoši visām instrukcijām. Apdraudējuma pārējiem nodarbinātajiem nebija. Bet, jāsaka, pie mums nodarbinātie ar ļoti lielu sapratni izturas pret šiem drošības jautājumiem, respektē, ka distancēšanās, nepulcēšanās, aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu lietošana palīdz mazināt saslimšanas risku.
Visu interviju lasiet avīzes Diena pirmdienas, 7. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!