Izkāpjot no lidmašīnas Maltas Republikas starptautiskajā lidostā, kas atrodas populārākajā no šīs Dienvideiropas valsts piecām salām – Maltā, pirmais iespaids ir patīkamais Vidusjūras klimats. Mana paziņa, kura dzīvojusi šajā valstī, Maltas klimatu nodēvēja par samtainu, un šādam poētiskam definējumam nākas piekrist jau pirmajā stundā pēc ierašanās. Par Maltas klimatu mēdz arī teikt, ka tas ir "salds kā medus", un šāds salīdzinājums nav nejaušs – paši maltieši stāsta, ka nosaukuma "Malta" izcelsme varētu būt saistīta ar feniķiešu valodas vārdu "malet", kas esot tulkojams kā medus.
Patīkamais, saldais un samtainais Vidusjūras klimats ir viens no iemesliem, kāpēc Maltā ierodas liels skaits tūristu. Pēc Maltas Tūrisma pārvaldes datiem, gadā šo valsti apmeklē aptuveni tik daudz viesu, cik Latvijā iedzīvotāju – tuvu pie diviem miljoniem. Ļoti iespējams, ka 2017. gadā viesu skaits būs vēl lielāks, jo šā gada pirmajā pusgadā Malta bija prezidējošā valsts Eiropas Savienībā (ES), bet to, ka prezidentūra nodrošina lielu skaitu ārvalstu ciemiņu, mēs labi atceramies no 2015. gada pirmā pusgada, kad ES prezidējošā valsts bija Latvija.
Viesu interesi par Maltu gan veicina ne tikai pievilcīgais Vidusjūras klimats, bet arī tas, ka ceļojums pa šo valsti ir baudījums kultūrvēstures cienītājiem. Tomēr ir kāda rakstura līnija, kas uzreiz jāņem vērā – šīs valsts slavenākā sala Malta ir ārkārtīgi blīvi apdzīvota, un pilsētas te saaugušas tik cieši kopā, ka vietām nav saprotams, kur viena pilsēta beidzas un kur sākas nākamā. Līdz ar to Malta ir galamērķis, kas piemērots ekstravertiem ceļotājiem. Jāatceras, ka šogad Londonas grāmatu gadatirgū Latvijas iedzīvotāji tika prezentēti kā introverta nācija, tomēr ir taču iespējams, ka daudzos, ikdienā introvertos cilvēkos mīt visai ekstraverts ceļotājs. Ja tā, kad Malta ceļojumam ir īstā izvēle, jo piedāvā dažādu gadsimtu arhitektūru, pastaigas pa senlaicīgām ieliņām, katoļu dievnamus, kuros jūtama vēstures elpa, parkus ar laika ritējumā noslīpētu pievilcību, muzejus, kuri aizved ceļojumā uz šīs valsts raibo, neparasto pagātni, kā arī dienvidnieciski krāšņas izrādes un vēl jo krāšņākas, ļoti emocionālas filmas, kurās tiek vēstīts un skaidrots multikulturālās Maltas likteņa stāsts. Tajā tiek atklāts, kādus vaibstus Maltas sejā ievilcis bruņinieku ordeņa varas laiks, kādus – britu ietekme un kādus vaibstus devuši kaimiņi itāļi.
Maltas ekstravertās būtības pluss ir ļoti profesionāli funkcionējošā tūrisma industrija
Maltā arī iespējams izbaudīt rīta pastaigu pa Vidusjūras piekrastes promenādēm, vakara atpūtu krodziņus, kuros valda Dienvideiropai raksturīgā mutuļojošā dzīves svinēšanas noskaņa, pusdienlaika pauzi tirdziņos, kas izauguši no kādreizējām zivju pārdotavām, kā arī dienvidnieciski spilgtu zvejas laivu vērošanu. Un visu laiku apkārt ir cilvēki – gan vietējie maltieši, gan arī tūristi. Maltā jārēķinās – no līdzās skanošām sarunām, no melodiskām, tomēr skaļām balsīm, no acu skatieniem, kas pētoši lūkojas pa dzīvojamo māju logiem un no viesnīcu balkoniem, aizbēgt nav iespējams.
Gadās, ka Malta dažus viesus pārsteidz, jo viņi iedomājušies – ja reiz sala, tad te valdīs klusums, ko varēs baudīt, staigājot pa nomaļām meža takām. Nekā tamlīdzīga! Ar mežiem Maltā vispār ir pieticīgi. Ceļotājiem, kuri atlidojuši uz Maltu un meklē iespējas netraucēti baudīt dabas ainavas un pabūt vienatnē ar sevi vai saviem ceļabiedriem, vērts nekavējoties doties uz ostu, no kuras prāmis aizvizina uz Goco salu. Lai arī sala zaudējusi savu slavenāko apskates objektu – klints arku Azūra logs, kas burtiski iegrima Vidusjūrā, te joprojām atrodami iespaidīgi jūras piekrastes skati, kā arī izjūtama zemkopju un zvejnieku ciemiem, nevis lielpilsētām raksturīgā noskaņa.
Maltas ekstravertās būtības pluss ir tiešām ļoti profesionāli funkcionējošā tūrisma industrija, un, piemēram, man tieši Maltā sanācis dzirdēt vienu no inteliģentākajām, erudītākajām vietējām gidēm visā manā ceļotājas pieredzē. Turklāt praktiskā aspektā ceļot pa Maltu ir vienkārši – vēsturiskās saites ar Lielbritāniju nodrošina plašu angļu valodas lietošanu, pašreizējās saites ar Briseli – to, ka Malta, tāpat kā Latvija, pievienojusies eirozonai.
Ceļošanas stāsti un praktiski padomi - www.diena.lv/dienacelo.