Situācija: dzīvokļa īpašnieks apgalvo, ka apsaimniekotājs parāda dēļ dzīvoklī atslēdzis ūdens padevi. Pēc dzīvokļa īpašnieka domām, šāda apsaimniekotāja rīcība ir nelikumīga – kādās institūcijās vērsties pēc palīdzības? Tomēr dzīvokļa īpašumu reglamentējošie normatīvie akti neregulē aprakstīto situāciju. Tādēļ gadījumā, kad tiek atslēgta ūdens padeve dzīvokļu īpašniekam (parādniekam), būtu jāvadās pēc dzīvokļa īpašnieka un pārvaldnieka noslēgtā pārvaldīšanas līguma. Vienlaikus jāmin, ka praksē dzīvokļa īpašnieki jauc likuma «Par dzīvojamo telpu īri» noteikumus par pamatpakalpojuma – aukstā ūdens atslēgšanu darbības jomu un nepamatoti uzskata, ka šis likums attiecināms arī uz viņiem. Likums «Par dzīvojamo telpu īri» attiecas tikai uz dzīvojamās telpas īrnieka un izīrētāja, nevis dzīvokļa īpašnieka un pārvaldnieka attiecībām. Tādēļ tas nav piemērojams gadījumos, kad aukstā ūdens padeve tiek atslēgta dzīvokļa īpašniekam. Šajā gadījumā noteicošais ir divu pušu – dzīvokļa īpašnieka un pārvaldnieka – noslēgtais līgums. Tāpēc ieteicams līgumu pirms parakstīšanas ļoti rūpīgi izlasīt un apsvērt savas līgumā paredzētās tiesības, pienākumus, arī iespējamās sankcijas parādu gadījumā.
Ļoti bieži iedzīvotāji jautā, ja līgumā starp dzīvokļa īpašnieku un apsaimniekotāju ir punkti, kas neatbilst normatīvajiem dokumentiem (likumiem, MK noteikumiem), vai viena no līgumu slēdzējām pusēm var apgalvot, ka šāds līgums nav spēkā, lai arī ir līgumu parakstījusi? Šādā situācijā jāņem vērā, ja līgumā ir starp dzīvokļa īpašnieku un apsaimniekotāju ir punkti, kas neatbilst normatīvajiem aktiem, nepieciešams noskaidrot, vai šie punkti iekļauti pirms attiecīgo normatīvo aktu spēkā stāšanās vai pēc. Pirmajā gadījumā attiecīgie līguma punkti nebūs spēkā ar tā noslēgšanas brīdi saskaņā ar Civillikuma 1405. pantu, tomēr viss līgums kopumā būs spēkā esošs. Tāpat attiecīgie līguma punkti zaudēs spēku arī, ja likums, kurš aizliedz šādu vienošanos, būs stājies spēkā pēc attiecīgā līguma noslēgšanas (t. i., līguma slēgšanas brīdī šāds likuma aizliegums nepastāvēja), bet pieņemtajā likumā nav pārejas noteikumu, kas noteiktu, kā rīkoties šādā situācijā. Trešais gadījums būs, ja pārejas noteikumi paredz, kā rīkoties likuma un līguma pretrunu gadījumā, tā, piemēram, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma pārejas noteikumu 4. punkts nosaka, ka pārvaldīšanas līgumi, kas ir spēkā šā likuma spēkā stāšanās dienā, bet neatbilst šā likuma noteikumiem, līdz 2011. gada 31. decembrim saskaņojami ar šā likuma noteikumiem. Tas nozīmē, ka līguma pusēm ir dots laiks, lai izdarītu pārvaldīšanas līgumā grozījumus, kas papildinātu līgumu ar ziņām un noteikumiem, atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma prasībām, noformētu līgumu rakstveidā, kā arī izslēgtu no līguma punktus, kas neatbilst likuma prasībām. Ja neatbilstība netiek novērsta, likumam pretēji noteikumi no 2012. gada 1. janvāra zaudē spēku (Civillikuma 1405. pants).