Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Pirmdiena, 23. decembris
Viktorija, Balva

Jumts elektrības ieguvei

Vasarnīcas, dārza mājas vai ēkas lauku īpašumos arvien biežāk saimnieki izvēlas aprīkot ar saules baterijām. Šie paneļi, ko novieto uz jumta, nebojā skatu un spēj saražot alternatīvas elektrības daudzumu kā papildu enerģijas avotu vai sniedz iespēju tikt pie gaismas tur, kur cita elektrība kaut kādu iemeslu dēļ nav pieejama.

Nav nemaz tik tumšs

Skeptiķi gan vīpsnā par saules bateriju efektivitāti Latvijas apstākļos, sakot, cik tad nu mums tā saulīte te spīd. Taču entuziastu, kas atbalsta alternatīvo enerģiju, netrūkst. Pērn sevi pieteica arī Latvijā tapis uzņēmums OSC Technologies ar inovatīvu saules bateriju produktu GoSolar, kura izstrādāšanā piedalījies Aivars Vembris, Latvijas Universitātes pasniedzējs, Fotonikas materiālu fizikas nodaļas Organisko materiālu laboratorijas vadošais pētnieks.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā aprēķināts, ka Latvijā saule gadā spīd 1790 stundu, kas ir aptuveni puse no iespējamā saules spīdēšanas ilguma (skaidrā laikā). Visvairāk saulaino dienu – vidēji 28–30 – ir no maija līdz augustam, tad saule spīd vidēji 8–10 stundas dienā. Turpretī novembrī, decembrī un janvārī 10–12 saulainajās dienās saule spīd vidēji tikai divas trīs stundas dienā. Pilnīgi skaidrs, ka ziemas mēnešos tiešām no saules baterijām ir maz jēgas, taču vasaras sezona ir cerīga, turklāt enerģiju iespējams uzkrāt.

Jāķeras pie rēķināšanas

Latvijas apstākļos saules bateriju sistēma ar jaudu 1 kW saražo no 850 līdz 1020 kWh elektroenerģijas gadā. Viena saules paneļa jeb saules baterijas jauda ir no 200 līdz 300 vatiem (W). Tātad sistēma ar 1 kW jaudu sastāv no četriem 250 W saules paneļiem. Viena saules paneļa izmērs ir aptuveni 1x1,6 m jeb 1,6 kvadrātmetri, un, lai uzstādītu 1 kW, ir nepieciešams 6,4 kvadrātmetrus liels laukums. Ja mājsaimniecība mēnesī patērē 100 kilovatstundu elektroenerģijas, kas gadā ir 1200 kWh, šādu daudzumu nodrošinātu 1,2 līdz 1,5 kW saules bateriju sistēma un būtu nepieciešami pieci seši saules paneļi ar jaudu 250 vatu. Ziemas mēnešos – no novembra līdz martam – tiek saražoti tikai 12% no gada apjoma. Tas nozīmē, ka ziemas mēnešos pašražotās elektroenerģijas pietrūks, bet vasarā paliks pāri. Lai maksimāli efektīvi iegūtu saules enerģiju, svarīgi saules paneļus uzstādīt pareizi. Lai to izdarītu, saules baterijas ēkas jumta novietojumam jābūt vērstam pret dienvidiem, dienvidaustrumiem vai dienvidrietumiem.

Lai sarēķinātu izmaksas un to lietderīgumu, jāsaprot, cik tad īsti elektrību patērējat un cik varat iegūt, izmantojot alternatīvo enerģiju.

Nepieciešama pacietība

Saules paneļu cenas ir dažādas, tos iespējams pasūtīt internetā, piemēram, no Ķīnas par niecīgu samaksu, kā arī iegādāties tepat uz vietas. Jāraugās, kāda ir kvalitāte un kādu garantiju dod ražotājs. Tā kā saules paneļu uzstādīšanu iespējams atpelnīt vidēji 12–16 gados, aprēķinājis uzņēmums Sinergo, vēlams, lai paneļi spētu kalpot vismaz gadus piecpadsmit. Aplūkojot saules paneļu tirgotāju piedāvājumu, var secināt, ka vidēji saules panelis enerģijas iegūšanai maksā 1,25–1,30 eiro par vienu vatu lielu paneli. Lai uzstādītu 1 kW lielu saules paneli, jārēķinās ar 1300 eiro lielām izmaksām.

Top komentāri

xXx
x
Ja Latvijā valdība panāktu solīti pretī cilvēkiem, kuri savā īpašumā uzstādījuši saules paneļus, tad šādu īpašumu būtu daudz vairāk. Nav runas par to, ka varētu segt daļu no uzstādīšanas izmaksām (ja tā būtu, tad tas būtu liels pluss), bet šobrīd situācija ir tāda, ka vasarā saražoto elektroenerģiju, kuru pats nepatērēju, nododu Latvenergo, kurš man, protams, nepiemēro nedz OIK, nedz maksu par sadales un pārvades pakalpojumiem. Bet, kad diennakts tumšajā laikā man vajag elektroenerģiju no Latvenergo, tad es varu saņemt atpakaļ tīklā nodoto elektroenerģijas daudzumu bez maksas, bet par OIK un sadales pakalpojumiem man ir jāmaksā. Ja tiktu pieņemti MK noteikumi, ka tīklā nodoto elektroenerģijas daudzumu varu saņemt atpakaļ tādā pašā apmērā, bez visiem šiem liekēžu maksājumiem, tad tas jau būtu reāls valsts atbalsts. Katrs Ekonomikas ministrs savās runās maļ vienu un to pašu - mums ir jāpanāk lielāka energoneatkarība. Ja būtu manis aprakstītie noteikumi, tad būtu arī daudz vairāk šo paneļ
Investē alternatīvajos, lokālajos E
I
Tik tiešām alternatīvie enerģijas ieguves veidi ir aktuāli un tos jāpopularizē ne tikai privātajā sektorā, bet arī pašvaldību līmenī un pat starp uzņēmējiem visos līmeņos. Tur var daudz diskutēt kā un cik lielā mērā, bet galvenā pamatdoma ir vismaz daļēja energoneatkarība no Elektruma. Jau maz paliek to cilvēku, kuri neredz un nesaprot, kā Valsts... caur Latvenergo un galvenokārt caur Sadales Tīkliem iekasē sev naudiņu un liek izdomāt dažādas jaunas opcijas un pasakas lai paceltu elektroenerģijas un tās piegādes cenu ... Sākot no OIK beidzot ar abonentmaksu par jaudu un visām zaļajām pasakām. Jareiz nevaram apturēt lielo Valsts apetīti iekasēt, tad vismaz varam Reāli ietaupīt investējot uzkrājumus, brīvos līdzekļus Elektroenerģijas alternatīvajos avotos un piegādē. tā ir ilgtermiņa investīcija, toties efektīva un drošāka nekā vienkārši gla'bājot to kautkur bankās..
Ainažšs
A
Arī ziemā nav tik traki,vaig papildus aklumatorus(Teslas piemēram) uzstādīt. Aprīkot kopā ar apkures sistēmu kas arī ražō elektrību .Un jaunās paaudzes paneļiem nemaz nevajag sauli,pietiek ar gaismu jo UV stari dod vajadzīgo enerģiju.Tur var daudz un gari diskutēt kā labāk. Kā pieminēts , jābūt pacietībai un nedaudz liekiem līdzekļiem. Tie kas dzīvo pie jūras, vispār var apvienot ar vēja ģenerātoru vergturus pasūtīt tālāk.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko