Diskusijā piedalījās Guntis Gūtmanis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes (LOSP) priekšsēdētājs, Dmitrijs Bortņikovs, Latvijas aitu audzētāju asociācijas (LAAA) valdes priekšsēdētājs, Egīls Rušiņš, ZS "Bitāni" īpašnieks, Edmunds Garančs, "European Energy Latvia" ietekmes uz vidi novērtējumu eksperts un asociācijas “Saules enerģija Latvijai” biedrs, Kristaps Dīriņš, SIA “PRO MC” vadītājs (“AJ Power” uzņēmumu grupa), Toms Auškāps, AS “Balticovo” Komunikācijas un attīstības vadītājs.
’’Pagājušogad uzbūvējot vairāk nekā 2 hektāru lielo saules paneļu parku, nākamais jautājums bija – ko darīt ar lielo platību, kā apkopt un izpļaut šo milzīgo teritoriju? Piedāvājumi par teritorijas izpļaušanu bija salīdzinoši dārgi un ilgtermiņā neatmaksātos. Tādēļ nonācām pie pasaulē jau zināmas ilgtspējīgas prakses un iniciatīvas – solar grazing jeb saules ganībām, kur saules paneļu parkos tiek ielaistas aitas. Šī diskusija ir būtisks solis, lai apvienotu dažādu nozaru ekspertu zināšanas un kopīgi izstrādātu stratēģijas, kā šo ilgtspējīgo praksi ieviest arī mūsu valstī. Mēs ticam, ka ar laiku arī Latvijā saules ganības kļūs par ierastu un efektīvu lauksaimniecības un enerģētikas ilgtspējīgas sinerģijas metodi,’’ komentē Toms Auškāps, “Balticovo” komunikācijas un attīstības direktors un valdes loceklis.
“Lopkopības sektors Latvijā diemžēl stagnē un aitu skaits sarūk - ja pagājušogad valstī bija 90 000 aitu māšu, tad šogad to ir vairs tikai ap 70 000. Saules ganības varētu būt viens no risinājumiem, kā veiksmīgi apsaimniekot un izmantot apbūvēto teritoriju, tādējādi arī pakāpeniski uzlabojot situāciju aitkopības nozarē. Pašreiz, uzstādot saules paneļus, platība vairs neskaitās lauksaimniecības zeme, tāpēc atbalsta maksājumi par to nepienākas. Tas ir aicinājums politikas veidotājiem - šādā veidā paltības noganot, Lauku Atbalsta dienesta maksājumus vajadzētu saglabāt,” atzīmē Dmitrijs Bortņikovs, Latvijas aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Egīls Rušiņš, ZS "Bitāni" īpašnieks, Latvijas aitu audzētāju asociācijas biedrs, norāda uz vairākiem pozitīviem aspektiem saules ganību iniciatīvas ieviešanā: “Aitām ne visai patīk saule, līdz ar to saules paneļi ir lieliska, noēnota vieta, kur patverties, un aitai justies ļoti labi. Pēdējo gadu laikā aitu saimniecības īpaši cietušas no vilku uzbrukumiem – ap saules parku teritoriju izveidotais žogs pasargā aitas un neļauj plēsējiem tik viegli piekļūt pie tām. Būtiskākais izaicinājums saules ganību apsaimniekošanā ir saules paneļu parku attālums no saimniecībām. Tomēr galvenais aitkopjus informēt, ka ir šādas saules ganību iespējas, un tad jau daudzas lietas ir iespējams atrisināt.”
“Mums kā saules parku attīstītājiem, objektu pārvaldniekiem un īpašniekiem ir ļoti aktuāla šādas saules ganību iniciatīvas aktualizēšana un to vērtējam ļoti pozitīvi. Mūsu pieredze liecina, ka aita nekaitē saules parka infrastruktūrai, jo konstrukcijas ir pietiekami noturīgas. Kā viena no lietām, kas nepieciešama saules ganību parkos, ir ūdens nodrošināšana. Ja šo iniciatīvu mums kopīgi izdosies aktualizēt arī Latvijā un abas nozares izveidos ilgtermiņa sadarbību, tad, plānojot saules paneļu parkus, varam uzreiz paredzēt ūdens ieguves vietas,” saka Kristaps Dīriņš, SIA “PRO MC” vadītājs un “AJ Power” uzņēmumu grupas pārstāvis.
“Tieši šobrīd politiskajā dienaskārtībā ir jautājums, ko darīt ar saules paneļu parkiem. Vai ļaut vispār lauksaimniecības zemēs, uz kuras mēs ražojam pārtiku, likt saules paneļus? Saules ganību piemērs varētu būt labs kompromiss, kura ietvaros mēs apvienojam īpašnieka vēlmi un vajadzību nopelnīt, diversificēt riskus un ražot elektrību, būt neatkarīgiem un turpināt nodarboties ar lauksaimniecību. Vides organizācijas atzīst, ka saules paneļu parkus ar aitām vajag – ja uz platības nodarbojas ar aitkopību, tad šajās teritorijās tiek saglabāta laba vides daudzveidība. Katrā ziņā, lai šī iniciatīva attīstītos, vajadzētu sakārtot arī valsts atbalsta maksājumu saules paneļu teritorijās, kur ganīsies aitas,” komentē Guntis Gūtmanis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs.
“Viens no galvenajiem izaicinājumiem, ar ko bieži vien Latvijā nākas saskarties, ir tas, ka nozares pārstāvjiem pietrūkst ambīciju attīstīt šo iniciatīvu tālāk, lai gan iespējas un varēšana ir. “Saules enerģija Latvijai” šobrīd strādā pie labas prakses vadlīnijām, kā attīstīt parkus jau to projektēšanas stadijā. Veidojot šīs vadlīnijas, mēs sadarbojamies ar 5–6 nevalstiskajām organizācijām, tai skaitā arī bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Kā otrs sadarbības modulis, ko mēs varētu potenciāli uzsākt, ir strādāt pie labas apsaimniekošanas prakses vadlīnijām kopā ar aitkopjiem. Katrā gadījumā mēs domājam, kā uzlabot situāciju, un esam atvērti šīs idejas aktualizēšanai arī Latvijā,’’ stāsta Edmunds Garančs, uzņēmums “European Energy Latvia” (Dāņu atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājs), asociācijas “Saules enerģija Latvijai” biedrs.
Diskusija parādīja, ka saules ganības varētu būtiski mainīt Latvijas lauksaimniecības un enerģētikas ainavu, radot sinerģiju starp atjaunojamo enerģiju un lauksaimniecību. Taču, lai to panāktu, nepieciešama rūpīga plānošana, sadarbība starp dažādām nozarēm un pats galvenais - aktīva valdības iesaiste. “Balticovo” un diskusijas dalībnieki ir apņēmības pilni turpināt darbu pie saules ganību iespēju izpētes un īstenošanas.