Kā pasasrgāt bērnu no traumām

Mūsdienās ir pieejami visdažādāko veidu palīglīdzekļi un pat pakalpojumi, kas ļauj mums padarīt bērnu dzīvi daudz drošāku. Sākot jau ar dažādām uzlikām asiem stūriem un durvju atdurēm līdz pat iespējām apdrošināt savas atvases pret nelaimes gadījumiem. Tomēr der atcerēties to, ka neviena apdrošināšana nepasargās jūsu bērnu no neparedzētiem negadījumiem un traumām, tā ļaus saņemt pienācīgu finansiālo atbalstu. Tādēļ svarīgi ir rūpēties par drošu vidi mazulim.

Ja vērtējam bērna attīstības posmus attiecībā pret potenciālajām traumām, tad viens no pirmajiem posmiem, kas visbiežāk saistās ar dažāda veida traumām, ir trīs – četru mēnešu vecums, kad bērns sāk mēģināt velties no muguras uz vēdera. Bērns šīs kustības var sākt veikt pavisam spontāni, un negadījums var notikt, māmiņai novēršoties pat tikai uz īsu brīdi. Tādēļ šajā vecumā bērniņu nekādā gadījumā nedrīkst bez pieskatīšanas atstāt uz pārtinamā galdiņa, dīvāna vai kādas citas virsmas, no kuras bērns var nokrist.

Otrais traumatiskākais posms ir vecums, kad bērns sāk rāpot un aktīvi pārvietoties (5-9 mēneši). Šajā vecumā bieži izplatītas ir galvas traumas, kas tiek gūtas, uztriecoties dažādiem priekšmetiem vai arī ierāpojot aiz mēbelēm, veļas mašīnām utml. Vēl viena būtiska iezīme – līdz trīs gadu vecumam bērns vēl tikai izzina pasauli, un viņam šķiet, ka pasauli vislabāk var izprast, to pagaršojot. Tādēļ visi sīkie priekšmeti, ko bērns rāpojot atrod, tiek likti mutē. Šādi bērna barības traktā nonāk visneiedomājamākās lietas, sākot ar pogām un monētām un beidzot ar rokas pulksteņu baterijām. Ja arī poga bērnam neiegaršosies un viņš to nenorīs, pilnīgi iespējams, ka viņam šķitīs interesanti to iebāzt ausī vai degunā. Zīdaiņu vecumā svešķermeņi elpceļos vai barības traktā ir vienas no tipiskākajām traumām. Tāpēc vecākiem ļoti uzmanīgi jāseko līdzi tam, lai bērnam pieejamās vietās nebūtu sasniedzami sīki priekšmeti.  

Nākamais posms ir vecums, kad bērns sāk staigāt (ap viena gada vecumu). Paiet ilgs laiks, kamēr bērns iemācās turēt līdzsvaru un staigāt stabili, - šīs mācīšanās neatņemama sastāvdaļa ir puni, sasitumi, nobrāzumi u.c. vairāk vai mazāk nopietnas traumas. Vecākiem šajā vecumā īpaši jādomā par mājas pielāgošanu bērna aktivitātēm, lai padarītu to drošāku – jānosedz asie mēbeļu stūri, durvīs un atvilktnēs jāievieto īpašas atdures, lai, tām aizcērtoties, bērnam netiktu iespiesti pirksti, jānodrošinās, lai bērns nevarētu kontaktligzdās iebāzt pirkstus vai kādu priekšmetu utml. Tāpat vecākiem ir jāatceras, ka šī vecuma bērns jau ir mobils, ja viņš ir iemācījies staigāt, tad sāk izzināt arī augstumu, proti, viņā mostas vēlme uzrāpties uz gultas, skapja, galda u.c. mēbelēm, kam bieži vien seko kritiens.  

Līdz ar vēlmi apgūt augstākas virsotnes bērns grib aizsniegt līdz šim neaizsniedzamas lietas. Par visinteresantāko priekšmetu bērni visbiežāk uzskata aptieciņu, ko vērīgākie vecāki novieto iespējami augstākā plauktā. Tabletes piesaista bērnu uzmanību ar savu krāsu un formu, jo tās bieži vien izskatās pēc konfektēm, tāpēc bērnam rodas vēlme tās pagaršot. Aptieciņai jābūt noslēgtai tā, lai, arī tiekot pie tās, bērns nevarētu aptieciņu attaisīt un izgaršot tās saturu. Vēl viena būtiska kļūda, ko visbiežāk pieļauj vecmammas un vectēvi, – tabletes nedrīkst atrasties somiņās vai jaku kabatās, ja tās ir bērnam pieejamā vietā. Saindēšanās ar medikamentiem var būt ļoti nopietna!  

Divu gadu vecumā  bērnu sāk interesēt asi priekšmeti – šķēres, naži, adatas u.tml., tādēļ vecākiem nemitīgi ir jāseko līdzi tam, lai šie priekšmeti neatrastos bērnam pieejamā vietā.  

Ārkārtīgi bieži traumas tiek gūtas tieši pastaigu laikā un rotaļu laukumos, piemēram, šūpolēs. Dažkārt vainojama pašu vecāku nolaidība, kad bērns tiek šūpots pārāk strauji, kā rezultātā viņš izkrīt no tām. Vēl nopietnākas traumas bērns var gūt, saņemot triecienu pa galvu ar šūpolēm. Dodoties pastaigās, ir ieteicams pievērst uzmanību arī ratiņu izvēlei. Ja vēlaties pasargāt savu bērnu, nav ieteicams iegādāties lētākos ratus, jo tie, visticamāk, būs nestabili. Ļoti bieži zīdaiņi gūst traumas, tieši apgāžoties ratiem. Tāpat jāatceras, ka iekāpjot sabiedriskajā transportā, ratiņiem vienmēr ir jāfiksē riteņi, jo pie mazākajām transporta kustībām tie var aizslīdēt vai apgāzties. 

Lai veiksmīgi izvairītos no lielākās daļas minēto traumu, pirmā  svarīgākā rīcība būtu sava mājokļa kritiska izvērtēšana no bērna redzes pozīcijas – droši aplūkojiet savu mājas iekārtojumu no rāpus pozīcijām, lai labāk izprastu, kas tad īsti apdraud jūsu mazuli un ko viņš var aizsniegt. Laikus parūpējoties par sava mājokļa pielāgošanu bērna aktīvajām pasaules iepazīšanas gaitām, jūs varēsiet ievērojami mazināt negadījumu iespējas nākotnē. Rūpējieties par drošu vidi, savlaicīgi pārdomājiet arī dažādas papildus iespējas, kā pasargāt savu bērnu, jo kas gan mums ir dārgāks par bērniem.