Ko darīt, ja ir problēmas ar seksu

Vairāk par to portālam www.sieviesuklubs.lv stāsta RSU Psihosomatikas Medicīnas un Psihoterapijas klīnikas ārsts-psihoterapeits, Dr. Artūrs Utināns.

Iespējamās problēmas ir:

• Seksuālās vēlmes zudums, orgasma iztrūkums
• Seksuālo vajadzību atšķirīgums
• Seksuālā un mīlas atkarība
• Reta seksuālā dzīve (seksuālā anoreksija)
• Seksuālās problēmas, kas saistītas ar novecošanos
• Neuzticība pārī
• Seksuālās dzīves rutīna
• Reliģiskais seksuālais puritānisms
• Seksuālās vēlmes zudums, orgasma iztrūkums

Seksuālo vēlmju zudums vai orgasma iztrūkums kādam no pāra dalībniekiem rada seksuālās dzīves disharmoniju abiem partneriem. Šo traucējumu izraisa gan individuāli faktori (hormonāli, neirāli vai psihiski), gan pasliktinātas attiecības pāra starpā, piemēram, aizvainojumi un mīlestības jūtu zudums. Attiecīga arī ārstēšanās – individuāla vai pāru terapija.

Iespējams, pārī nevienam nav seksuālo traucējumu, taču kāds no partneriem vēlas seksuālās attiecības ievērojami retāk nekā otrs. Statistiski biežāk seksuāli aktīvāks ir vīrietis, kamēr sieviete seksu vēlas retāk, taču var būt arī otrādi varianti.

Otrs atšķirīgu seksuālo vajadzību variants ir tad, kad kāds no partneriem vēlas tādus seksuālo attiecību veidus, kurus, savukārt, nevēlas otrs. Piemēram, dažiem tāds ir orālais sekss, abpusēja masturbācija, arī sado-mazo attiecības vai pat urinācija uz partneri. Vīrietis var vēlēties anālo seksu, kam nepiekrīt viņa partnere. Šī atšķirība var radīt pārī emocionālu spriedzi, neapmierinātību un aizvainojumus. Nereti ir gadījumi, kad neapmierinātais partneris meklē iztrūkstošo seksa veidu citur, ar ko, savukārt, ir neapmierināts otrs – seksuāli konservatīvākais – partneris.

Šajos gadījumos parastākais risinājums ir pāru terapija, kurā abi partneri atrod kompromisus, ejot vairāk pretī otra vēlmēm. Protams, ir gadījumi, kad abus apmierinošs risinājums nav iespējams un nākas meklēt atbilstošākus seksuālos partnerus, ar kuriem vienotu arī citas abpusēji pieņemamas attiecības mājas dzīvē, brīvā laika pavadīšanā un bērnu audzināšanā.

Seksuālā atkarība vai obsesīva seksuālā uzvedība ietver šādas pazīmes: pastāvīgas uzmācīgas seksuālas fantāzijas, neskatoties uz pietiekoši regulāru seksuālo dzīvi ar pastāvīgo partneri, bieža dzimumpartneru maiņa, kompulsīva masturbācija, bieža pornogrāfiju aplūkošana. Šāda pārņemtība ar seksu bieži uztrauc partneri, kā arī veicina viņā greizsirdību par iespējamu neuzticību. Parasti nepieciešama individuālā psihoterapija gan abiem pāra dalībniekiem katram pie sava terapeita, gan arī kopīga pāru terapija, gan seksa atkarīgo atbalsta grupu sēžu apmeklēšana.

Reta seksuālā dzīve nozīmē, ka intīmās attiecības partneru starpā ir 1-2 reizes mēnesī. Seksuālās anoreksijas pamatā ir samazinātas seksuālās vēlmes traucējums un orgasma iztrūkums. Visbiežāk reta seksuālā dzīve saistīta ar dažādām psihiskām aizsardzībām un atsvešināšanos partneru starpā, pārmērīgu masturbāciju vīriešiem, dažu medikamentu lietošana. Sastopama arī viena partnera īpaši negribīga attieksme pret seksu, kuru var nosaukt par seksuālo riebumu.

Novecošana izraisa fizioloģiskus procesus, hormonālā līmeņa izmaiņas – testosterona samazināšanās, estrogēnu/progesterona līdzsvara novirzes, kā arī dažādu hronisku slimību ietekme. Tāpat cilvēki mūža otrajā pusē lieto daudz vairāk dažādu medikamentu, kas veicina seksuālos traucējumus – psihotropie preparāti, medikamenti pret paaugstinātu asinsspiedienu (kalcija kanālu blokatori). Tomēr, neskatoties uz novecošanu, slimībām un medikamentu lietošanu, arī vecākiem cilvēkiem nepieciešama seksuālā dzīve, kas veicina fizisko un emocionālo labsajūtu. Vecums un slimības nav jāuzskata par šķērsli seksuālai dzīvei.

Neuzticību izraisa emocionālas un seksuālas problēmas pārī. Saskaroties ar neuzticības faktu, partnera sakāpinātā, afektīvā reakcija stāvokli pasliktina vēl vairāk. Tā vietā, lai saprastu iemeslus un to, kāds ir paša ieguldījums partnera neuzticības veicināšanā, cietušais partneris metas virsū ar pārmetumiem. Neadekvātas partnera reakcijas vēl vairāk pasliktina seksuālo dzīvi un emocionālo klimatu. Tāpēc svarīgi ir noskaidrot neuzticības iemeslus un tos novērst, nevis nodarboties ar grēkāža šaustīšanu.

Seksuālās dzīves rutinizācija ir process, kad, laikam ritot, pāra seksuālajā dzīvē ne vien neparādās nekas jauns, bet pat izzūd kādreizējā daudzveidība. Seksuālā dzīve paliek aizvien nabadzīgāka. Var būt tā, ka abi partneri vēlas intīmās attiecības dažādot, bet katrs gaida šo soli no otra. Nereti kauns par savu intīmāko vēlmju izteikšanu ir rutīnas pamatā. Kauns sevī ietver pārdzīvojumu par partnera iespējamo nicinājumu.

Daudzas reliģiskas kustības, piemēram, Hare Krišnas kustība, Kristietiskais fundamentālisms, uztver seksuālās attiecības kā nevēlamas vai pat aizliegtas baudas dēļ. Kristietības dogmas paver diezgan plašu seksuālo attiecību interpretāciju loku. Var teikt, ka kristietis vīrs var atšķirties uzskatos par seksuālo dzīvi no kristietes sievas. Reliģiski puritāniskākais partneris var uzskatīt sava partnera seksuālās vēlmes kā grēku, izlaidību, netiklību un perversiju.

Seksuālās vēlmes stiprumu ietekmē arī pārtikas kvalitāte. Dažādas spirituāli motivētas diētas, piemēram, vegānisms, ilgākā laikā ietekmē seksuālās vēlmes to samazināšanās virzienā, jo organismam sāk pietrūkt nozīmīgu aminoskābju, mikroelementu vai vitamīnu. Vai ir iespējams mainīt radikālistiskas reliģiskas vai spirituālas filosofijas? Var teikt, ka dažos gadījumos – jā, citos – nē. Tad jāsaprot, ka cilvēks noskaņojies gūt baudu tikai no reliģiski-spirituālās dzīves.