Izvēloties krāsas dzīvojamai telpai, svarīgāk par tā brīža tendencēm interjera dizainā ir paša dzīvesveids, personība un gaisma telpā. Lai nonāktu pie sev iemīļota telpas iekārtojuma, ir vērts ne vien pārzināt krāsu likumus, bet arī tos kādu reizi uzdrīkstēties pārkāpt. Ja neesat droši par krāsainību, atstājiet sienas baltas un eksperimentējiet ar košām gleznām un mēbelēm, bet var rīkoties arī citādi. Turklāt neaizmirstiet par melnā un pelēkā spēku.
Krāsu vietā nokrāsas
"Ņemot vērā, ka tomēr esam ziemeļu tauta, dzīvojamām telpām drošākā izvēle ir ne tik daudz viena pati sterili baltā krāsa, bet dažādi gaišie un siltie toņi. Tā ir baltā krāsa ar kādu dzeltenāku, pelēkāku vai zaļganāku nokrāsu, kas ir knapi sajūtama. Galvenais ir siltums. Vēsās krāsas vēlams atstāt birojiem vai darba telpai, jo tās aktivizē domāšanu," pieredzē dalās Palast Architekts interjera dizainere Lolita Onckule-Bērziņa.
Eksperte uzsver, ka interjera krāsu izvēlē noteicošās nav vis modes tendences, bet citi faktori, tostarp gaismas daudzums un veidi telpā, sezona, kad veic remontu, telpas apdzīvotāja profesija. "Savulaik biju pārsteigta, ka zobārstniecības speciālisti ilgi varēja diskutēt par četriem savstarpēji līdzīgiem baltā toņiem darba kabinetam, bet uzgaidāmās telpas izteikti zilo vai zaļo pat īsti neapsprieda. Tāpat būtiska ir ne tikai cilvēka nodarbošanās, bet arī temperaments. Redzu, ka dabā straujākas personības izvēlas drosmīgākas un košākas krāsu kombinācijas izteiktākās plaknēs, bet nezaudējot eleganci."
Tāpat katra individuālo izvēli var ietekmēt ne tikai aktuālo tendenču uzskaitījums Eiropas interjera žurnālā, bet arī nesenais ceļojums, piemēram, uz Ķīnu. Tā skandināviski baltajā interjerā klients var pārliecinoši vēlēties zeltītu rāmi, kurš viņa dzīvojamā telpā iederēsies, jo saskanēs ar šīs personības pieredzi un individuālo gaumi.
Ļauties maziem eksperimentiem
Ja remonts nav ierasta lieta, tad laba izvēle ir viss mierīgais, siltais, vieglais, klusināti toņi mājīguma radīšanai, taču arī šie toņi jāizvēlas, izpētot esošo vai plānoto gaismu izvietojumu un veidu. Ja šķiet, ka kārojas košāks tonis, noteikti ir vērts vēlamo toni iegādāties mazā apjomā, nokrāsot lielāku laukumu uz parauga plāksnes un ievietot to savā vēlamajā telpā. Noteikti ir jāpavēro, kā krāsa mainās dienasgaismā un kāda tā ir vakara gaismā. Tad krāsa vai nu ļaus tajā iemīlēties, vai liks saprast, ka, iespējams, nav īstā konkrētai telpai.
Jāatceras, ka mazām telpām vairāk piestāv gaišie, neuzbāzīgie toņi, bet košie telpas optiski padarīs šaurākas. Veids, kā padarīt interjeru košāku, ir izvēlēties vienu akcentējošo sienu. Tā var būt vieta dažādu krāsu, toņu, materiālu eksperimentiem, ko var mainīt laika gaitā, nepārvēršot visu dzīvokli par plaša remonta vietu.
"Tas, ko aicinu tomēr atļauties, ir ļaut bērnam viņa telpā izvēlēties krāsu, kas konkrētā vecumposmā patīk. Ja neesat gatavi visu telpu nokrāsot rozā vai melnu, tad jāļauj šai krāsai tur būt kaut vai strīpu, pumpiņu vai citu ģeometrisku risinājumu veidā. Ja bērns izspēlēsies ar krāsām agrā vecumā, tad vēlāk, pārvācoties uz savu dzīvokli, vairs netieksies pēc košiem eksperimentiem un piļu būvēšanas privātmājas vietā," iesaka Lolita.
Likumi, ko var lauzt
Lai arī interjera krāsu izvēlē ir dažādi priekšnoteikumi, kas tiek uzskatīti par klasiskiem, lai atvieglotu un estetizētu telpu, tomēr interjera dizainere un krāsu konsultante dzīvesstila blogere Diāna Heteveja Timmonsa ir pārliecināta, ka pievilcīgākie interjeri top tad, kad to īpašnieki kopā ar profesionāļiem uzdrīkstas pārkāpt šos priekšnoteikumus. Protams, pirms pārkāpt likumu, tas ir jāpārzina. Piemēram, kaut vai izvairīšanās no košām un tumšām krāsām mazās telpās. Tas jāņem vērā, ja tiešām ir mērķis telpu padarīt plašāku, taču, ja mērķis ir iekārtot telpu pēc savas patikas, tad izmēram vairs nav nozīmes: var izvēlēties košu krāsu, bet noteikti tā jāpārbauda ar īstās krāsas ienešanu telpā, pirms tā visa pārtapusi vēlamajā tonī.
Tāpat arī pieņēmums, ka visi neitrālie toņi sader kopā ar jebko, ir tikai pieņēmums. Neitrālu toņu saskaņošana prasa lielu meistarību. Ja tomēr izvēlaties neitrālos toņus, tad drošākā izvēle ir silti bēšais vai silti pelēkais tonis, jo tie labi saspēlējas ar citām krāsām, arī ar košām.
Griesti visbiežāk tiek atstāti balti. Taču arī tas ir ieradums, ko var uzdrīkstēties mainīt, piešķirot telpai jaunu elpu. Krāsu pārbaudei ir radītas pat īpašas mobilās lietotnes, kas var palīdzēt izmēģināt krāsas izvietojumu uz griestiem. Ja griesti ir aktīvā krāsā, tad viens no toņiem, kas labi sadzīvos ar krāsainu izvēli, ir silti pelēkais tonis.
Gadiem ilgi interjera speciālisti ir ņēmuši vērā pieņēmumu, ka neitrālā krāsa ir pamats, bet košās krāsas paredzētas nelieliem akcentiem. Iecienīta ir arī formula 60–30–10. Tā procentuāli sadala 60% dominējošā krāsā, kas parādās lielākoties telpas sienās, 30% – sekundārajā krāsā, kas izvēlēta interjera priekšmetiem un mēbelēm, bet 10% atstāj akcenta krāsām, ietverot to telpas dekoros, nodrošinot gaumīgas telpas veidošanu bez pārmērībām krāsu izvēlē. Taču šo formulu var pārvērst arī savējā, sadalījumu atstājot, bet izvēloties vienu krāsu dažāda stipruma tonalitātēs, kas savstarpēji sadzīvos.