Uz Jonku ģimenes Lilijām rudens un pavasara pārgājienos dodas tuvējo skolu skolēni, lai iepazītos ar darbiem bišu dravā, zivju audzēšanu vai kokapstrādi. Arī lai vienkārši pavērotu skaistu un izkoptu lauku ainavu. Te rīko makšķernieku sacensības un ved ciemos pagasta viesus. "Ar visādu konkursu godalgām mums jau pilns plaukts, tādēļ šogad pagasta sakoptās sētas konkursā nemaz nepiedalījāmies," saka Lilija.
Uz ātru roku sievas vārdā
Vaclovs un Lilija savulaik bija kolhoza speciālisti. Jaunākajos "mērnieku laikos" viņi nodibināja savu zemnieku saimniecību. "Sākumā tai bija izvēlēts Dzintaru vārds," stāsta Lilija. Taču, kad Vacis ar zemes ierīkotāju aizbrauca reģistrēt zemnieku saimniecību, vieni Dzintari jau bija apstiprināti, tāpēc saimniekam uz ātru roku vajadzēja izdomāt citu nosaukumu. Viņš izvēlējies sievas vārdu.
"1992.gada rudenī te bija mālains kalns, tikko nopļautu rudzu rugaine un krūmu pilna Alokstes upītes grava," atceras Lilija. "Plāni bija lieli - audzēsim zivis, kopsim bites, būs pašiem savas govis un citi mājlopi." Kādus gadus pamēģinājuši šo daudznozaru saimniecību, sapratuši, ka visos virzienos vilkt nevar, un no mājlopiem šķīrušies. "Vacis vainīgs," nosmej Lilija, "uzcēla pārāk smuku kūti, pašiem sagribējās dzīvot iekšā."
Jaunam gruntsgabalam ir tā priekšrocība, ka visu var sākt veidot
no nulles; nav jāpielāgojas agrāk uzbūvētām ēkām un stādītiem
kokiem. "Ataicinājām āderu zinātāju, kurš atrada akas vietu. Tad
sadalījām zemesgabalu zonās un sākām to norobežot no lielceļa un
apkārtējiem laukiem." Pagalma segums izklāts ar rupju granti, ko
Lilija pa vannītei vien savedusi kalnā. Celiņi izlikti īpaši
piemeklētiem plakaniem akmeņiem. "Dārzā akmeņi aug no zemes laukā,
te nez kāpēc lien zemē iekšā," rāda saimniece.
Dižskābaržu bumbas
Vienlaikus ar ābeļdārzu veidoti dzīvžogi - gar iebraucamo ceļu ceriņi un jasmīni. Lai skaisti. Ķirši pie pļavas arī skaistumam. Lazdas dienvidrietumu pusē - lai aiztur vēju. "Kad vēl dzīvoju tēva mājās pie Bojām, man jau patika ar kokiem un krūmiem ņemties. Apcirpu jāņogu krūmu apaļu kā bumbu. Tēvs teica: nebūs ogu, bet bija, pat vairāk nekā pirms cirpšanas."
Sākumā gribējuši stādīt komercdārzu. Tad šo ideju atmetuši. Taču Kazdangas tehnikumā dārzkopībā apgūto Lilija varējusi atsaukt atmiņā, gan veidojot ābeļu vainagus, gan dažādas formas kokiem un krūmiem.
Pie pirtiņas iesējušos ozoliņus Lilija sakārtojusi rindā un katram devusi citu uzdevumu - viens ar zaru roku rāda uz mājas pusi, cits kā balerīna ieguvis slaidu vidusdaļu un kuplus svārciņus. Dižskābarži pārtapuši apaļās bumbās.
Idejas čiepj muzejā
Pirmā Lilijās celta saimniecības ēka. Vaclova iecerēta, paša rokām meistarota līdz sīkumam. Laukakmeņu mūrējums sienās mijas ar guļbaļķiem. Īpatnējs dalījums sekcijās un dekoratīvi jumta spāru gali. "Re, malkas šķūnīša sienu dēļi iesmērēti ar izstrādātajām motoreļļām. Impregnē koku tikpat labi, kā visi pinoteksi." Vaclovam ir svarīgi visu paveikt iespējami rūpīgi un skaisti. Kad strādā gateris, kādam no strādniekiem ik pa laikam jāsaslauka skaidas. Visas dēļu kaudzes glīti sakrautas. Arī mežā pēc Jonku brigādes darbošanās mētājoties nepaliek ne zara. Kad kopā ar dēliem cēla pirtiņu, Vaclovs brauca uz Brīvdabas muzeju, pētīja guļbūvēs baļķu salaidumus, jumtu veidojumus. Izpētīja visu par būvmateriālu gatavošanu noteiktās Mēness fāzēs un gadalaikos.
Viss nemaz nav jāpērk
"Esmu daudzkārt dzirdējusi izteikumus, ka man jau labi skaistu māju veidot, jo naudas daudz," pasūrojas Lilija. "Kad bērni bija mazi, cēlām ēkas, veidojām saimniecību, mums nebija vairāk kā citiem. Ceriņus dzīvžogam vedu no Bojām. Lazdas sarakām tepat pakrastē. Kazdangas parks - šī maz koptā bagātība - no turienes - liepas, dižskābarži, ozoliņi, baltegles un dažādās kļavas. Un laikam jau man ir tie zaļie īkšķīši - daudzi dekoratīvie krūmiņi ieaudzēti no spraudeņiem." Daudzus dārza smukumus Lilija saņēmusi arī dāvanā. Viena no mīļākajām - Vaclova vārda dienas dāvana - čūskegle - atradusi vietu starp divām sudrabeglēm. "Re, kā viņas smuki sadevušas rociņas," Lilija rāda blakus ziedošo klinšrozīti. "Ja kāds negrib augt un nīkuļo, pieeju un apmīļoju. Aprunājos, un viņš saņemas." Dēli jau sākuši savas darba gaitas. Biznesa plāni ģimenei mainījušies, un tiek spriests par iespēju pārcelties citur.
"Mana sirds ir te - Lilijās un Kazdangā," apgalvo saimniece. Par paraugu ņemot Kazdangas parka vidū esošo sirds veida dobi, tāda izveidota arī Lilijās. Atšķirībā no pirmās, kur aug tikai kapmirtes, šī zied no agra pavasara līdz pat rudens salnām.