Tāpat kā meža zemeņu ogas, arī spradzeņu augļi ir ļoti aromātiski un ēdami. No spradzeņu ogām gatavots ievārījums būs tikpat veselīgs, taču ekskluzīvāks – spradzenes ir retāk sastopamas un ne visi tās pazīst. Jāiegulda gan lielāks darbs, tīrot ogas, jo tās notrūkst ar visām kauslapām.
Kā dabā atšķirt šīs sugas?
1. Pievēršam uzmanību lapām – pašam to galiņam. Ja pēdējais zobiņš ir īsāks par blakus esošajiem zobiņi un lapu galos veidojas ķīļveida iešķēlums uz lapas iekšpusi – tā būs spradzene. Ja zobiņi ir vienāda garuma – meža zemene.
2. Apskatām tuvāk ogas.
Meža zemenei tās ir vairāk garenas, olveidīgas, spradzenei – vairāk apaļas, turklāt tās cieši aptver kauslapas. Spradzeņu augļus ir visai grūti atdalīt un noplūcot tie notrūkst ar sprakšķi, no kā arī cēlies spradzeņu nosaukums.
Spradzenēm sēkliņas ir iegrimušas ogas mīkstumā, tādās kā mazās bedrītēs, bet zemenēm sēkliņas ir ogas virspusē – kā uzkaisītas – un viegli nobrāžas, ogu paņemot rokā.
Atšķirīgs ir arī ogu izmērs, protams, atkarībā no tā, kā padevušās. Taču kopumā var teikt, ka labi padevušās prāvākās spradzeņu ogas ir vismaz pāris reizes lielākas nekā labi padevušās meža zemeņu ogas. Spradzenes ogas nereti sasniedz vidējas ķiršogas izmēru.
Ievēro!
Retumis Latvijā sastopama arī smaržīgā zemene – Viduseiropā sastopama suga, kas kultivēšanas dēļ ieviesusies Ziemeļeiropā un citur. Lai atšķirtu to no abām augstākminētajām sugām, atkal jāpievērš uzmanība lapām. Ja to gala zobiņš manāmi garāks (nevis īsāks kā spradzenei vai vienāda garuma kā meža zemenei) – tā būs smaržīgā zemene.