Slēpošanas trases Ziemassvētku brīvdienās solās būt baltas un ziemīgas

decembrī, plkts.10, atverot pirmo slēpošanas trasi Mazais Golgāts."Sniega ir pietiekoši, un trase būs sagatavota iespēju robežās vislabākajā kārtībā. Gaisa temperatūra visas nedēļas garumā ir zem nulles, pat sasniedzot mīnus sešus grādus, tāpēc jebkurā gadījumā nedēļas nogale un visi Ziemassvētki Gaiziņā būs balti, sniegaini un ziemīgi," teikts slēpošanas bāzes mājaslapā. Tāpat apmeklētājiem jau patlaban pieejama distanču slēpošanas trase.Arī atpūtas kompleksa Milzkalns pārstāvis Viesturs Ošnieks stāsta, ka 20.decembra naktī uz kalna, izmantojot speciālo tehniku, uzpūsta pirmā desmit centimetru sniega kārta un tiek gaidīti mīnus divi grādi, lai to varētu atsākt darīt. Viņš prognozē - ja līdz piektdienai gaisa temperatūra nepārsniegt mīnus divus līdz trīs grādus, tad 23.decembra vakarā plānots atklāt divas slēpošanas trases un pacēlājus."Diemžēl vēsais laiks neturpināsies ilgāk par piektdienas pusdienlaiku, tāpēc sniegu pūtīsim kaudzēs un pie vajadzības izlīdzināsim. Jācer, ka uz šo brīdi nebūs pārāk ilgi jāgaida. Mums nav iespēju tik īsā laikā atvērt kaut vienu trasi, un, ņemot vērā tuvojošos siltumu, otrdien tas būtu nepārdomāti. Tuvākais nākamais aukstums - teorētiski pēdējās vecgada dienas," klāsta Ošenieks.Arī kalnu slēpošanas trases Riekstukalns pārstāvis Ervīns Kišuro atzina, ka sākotnēji esot jāsagaida aptuveni mīnus trīs grādu atzīme, taču sniegu plānots mēģināt pūst kādā no tuvākajām naktīm. Savukārt atpūtas parka "Rāmkalni" pārstāve Anete Nolberga stāsta, ka, tā kā brīvdienās sola atkal siltāku laiku, tad nolemts sniega pūšanu atlikt uz laiku, kas gaisa temperatūra būs nedaudz vēsāka - iespējams, nākamo nedēļu.Lai arī skeptiskāk noskaņots, tomēr arī slēpošanas kompleksa Žagarkalns vadītājs Juris Žagars cer, ka apmeklētājiem kalns būs pieejams Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienās.Taču viņš atzīst, ka slēpošanas kalnu īpašniekiem veicas diezgan slikti un optimisms vairs neesot tik liels kā decembra pirmajā dekādē."Aukstums cerīgi parādās laika ziņās un dažas stundas pirms prognozētā brīža mistiski pazūd. Un tā jau no novembra vidus. Konstants dienvidu vējš, bez izmaiņām. Tā nav bijis desmit gadus, kopš strādājam. Pat ne vissiltākajā 2006.gada un 2007.gada ziemā. Bija reālas prognozes, ka Ziemassvētkos strādāsim, bet tagad cerības ir sarukušas līdz minimumam. Turklāt pēc svētkiem sola ekstrēmi siltu, līdz pat plus sešiem grādiem. Tātad, ja arī vienīgajā iespējamajā naktī uz piektdienu šonedēļ sals būs, kā solīts, mīnus trīs grādi, mēs sniegu "šausim", bet varēsim pastrādāt labi ja dažas dienas. Vienā naktī nav iespējams uzšaut tik biezu sniega kārtu, lai tas noturētos pie temperatūras plus seši grādi veselu nedēļu. Viscerīgākais scenārijs ir nostrādāt kaut vai 24.decembrī un 25.decembrī, un tad Vecgada brīvdienās," skaidro Žagars.Žagars prognozē, ka zaudējumi šogad būšot neizbēgami un apgrozījums visās lielajās slēpošanas trasēs būs vismaz par 20% mazāks, jo parasti novembra un decembra apgrozījums veidojis vismaz 20%-30% no kopējā gada apgrozījuma."Meteorologi apgalvo, ka tā vēl nav globālā sasilšana un tas esot tieši šī gada fenomens. Ja globālā sasilšana norisinātos tādā progresijā, tad, visticamāk, pēc gadiem 20 ar mums būtu cauri. Mums atliek cerēt, ka zinātniekiem ir taisnība, un šogad savilkt jostas, runāt laicīgi ar bankām, lai izprot situāciju. Nozare kopumā ir pelnoša un svarīga lokālās ekonomikas daļa, sevišķi tādās pilsētās kā Cēsis. Protams, ka ziema būs, tā nevar izzust pilnīgi, un mēs sniegu varēsim saražot agrāk vai vēlāk. Pat pie vissliktākā scenārija "Žagarkalns" vienmēr ir varējis un arī varēs norēķināties ar piegādātājiem, bet droši apgalvot, ka šogad, līdzīgi kā katru gadu, no peļņas varēsim padzēst kredītus, es šobrīd vairs neņemtos. Domāju, ka līdzīgā situācijā būs visas profesionālās trases un peļņas šogad nebūs. Mierinājumam varu teikt, ka tādā pašā situācijā ir visas Skandināvijas dienvidu daļas trases un arī Alpos sniega ir tik maz, kā sen nav bijis," uzsver Žagars.Kā ziņots, decembra otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 4,7 grādus augstāka par normu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.