Miķeļi ir arī ražas svētki – tika rīkotas svinības, kā jau citos
saulgriežus. Var jau pat sākties ziemas laikam raksturīgie masku
gājieni. Miķeļos godina auglības un pārpilnības simbolu Jumi. Jumis ir
cilvēkots teiksmu tēls. Latviešiem Jumis ir Dieva dotās ražas un
auglības daudzinājums, kuŗa redzamā zīme visbiežāk izteikta kā divas
vārpas viena stiebra galā. Jumis savā pirmatnējā nozīmē satur dzīvības
saglabāšanas, turpināšanas un vairošanas principu.
Līdz Miķeļiem ražai ir jābūt zem jumta, vien kāposti varot palikt
dārzā. Ja dārzā kaut kas vēl nav novākts, tas veikli jāizdara, jo
Miķelis var sarūpēt sniegu un salu. Līdz ar Miķeļiem beidzas
saimniecības un dārza darbu gads, kas aizsākās Jāņos ar siena pļaušanu.
Savukārt astronomisko rudeni atzīmēja aizvadītajā nedēļā — 23. septembra rīta agrumā.
Miķeldienas ticējumi:
Miķeļu vakarā visas staļļu durvis smērē ar gaiļu asinīm, lai stallī
nestaigātu ļauni gari, bet tikai svētais Miķēlītis vien. (LTT: A.
Ansone, Skrunda.)
Miķeļu ticējumos bieži norādīts, ka šajā dienā nevajag nest neko mājās,
lai kukaiņi un grauzēji nenāktu mājās. Tiek ieteikti arī citi varianti,
lai ziemā nebūtu peles mājās.
Miķeļa dienas rītā vajag pa mājām izstaigāt visus kaktus un paņemt
maizes gabalu līdz, tad visas žurkas un peles aiziet no mājām projām.
(LTT: K. Cobriks, Sērne.)
Miķeļu vakarā ar pīlādžu koku jābada visur, kur ir žurkas un jāsaka:
"Ej uz kaimiņu mājām, tur vairāk ko ēst, kā pie manim." Tad žurkas
izzūdot.(LTT: E. Lappuķe, Jelgava.)
Miķēļa dienā jāpaņem žagars, jāizper mājā visas malas un jāsaka:
"Projām, projām pele, projām, žurka!" Tā perot jāejot līdz robežai un
žagars jāpārsviež pār robežu. Pēc tam jānākot mājā, bet atpakaļ nav brīv
skatīties. Tanī gadā neviens kustonis nenākot mājās, bet visi ejot
projām. (LTT: J. Bikša, Daugmale.)
Miķēļa dienā nedrīkst no svešām mājām kaut ko līdz atnest, neēst,
nedzert tur, jo tad var atnest līdz to māju peles un citus kukaiņus. Ja
pārnes no meža skujas, tad čūskas nāk mājās. (LTT: A. Skreija, Talsi.)
Miķēļa dienā nekā nedrīkst vest nedz nest mājās, jo citādi kustoņi ēd labību, maisus, drēbes etc. (LTT: J.Andriņš, Taurkalns.)
Raksts tacis sadarbībā ar mammamuntetiem.lv