Arī vīrs atgriezies no sava svētceļojuma uz Meku. Tā kā viņš iebrauca Karači pāris nedēļu agrāk nekā mēs, tieši viņam nācās saskarties ar bēdīgo likteni, kāds piemeklē mājas, kas tuksnešainā, sausā klimatā atstātas uz ilgāku laiku bez uzraudzības: putekļu kalni, zirnekļu tīkli, mājas kukaiņu uzbrukumu sekas. Citi hadžīs (hadžī – svētceļojumu veicis musulmanis/-e) mājās tiek sagaidīti ar ziedu virtenēm un apsveikumiem, vīram priekšā bija daudz skarbāka realitāte.
Atgriežoties mājās, hadžīs Pakistānā tiek īpaši godināti, jo hadža (musulmaņu svētceļojuma) veikšana ir liels sasniegums katra musulmaņa dzīvē. Mājās viņiem tiek celti priekšā izmeklētākie gardumi, un no visām pusēm birst apsveikumi ar veiksmīgu hadža izpildi. Radi un draugi aicina hadžī ar ģimeni ciemos uz īpašām maltītēm, pēc kurām ne reti hadžī saņem arī dāvanas. Pirmās četrdesmit dienas pēc hadža svētceļniekiem ir īpašas – tajās Dievs atbild teju vai uz katru viņu lūgšanu. Šī iemesla dēļ gan radi, gan draugi lūdz hadžīs, lai tie par viņiem aizlūdz.
Neatņemama atgriešanās sastāvdaļa ir arī dāvanas mājiniekiem – tās veda gan vīrs, gan es. Tradicionāli hadžīs ved no Saūda Arābijas dāvanā dateles un ūdeni no īpašā Mekā esošā Zamzama avota. Pavadījām vairākus vakarus, saiņojot vīra atvestos 24 kilogramus dateļu un 10 litrus Zamzama ūdens, kas vēlāk tika dāvāti radiem, draugiem un darba kolēģiem. Arī es dalīju no Latvijas atvestās dāvanas: Dzintara un Laimas produkciju, kafiju, Latvijas rupjmaizi un sieru, kas šeit visiem ļoti garšo.
Lai gan esam Karači jau vairāk nekā mēnesi, daudzo ielūgumu un dāvanu dalīšanas dēļ tikai tagad sākam pa īstam iejusties šejienes ikdienas dzīves ritmā. Bērni jau sākuši kalt plānus nākotnei – cik gadu viņiem būs, kad brauks uz Latviju pie vecmammas nākamreiz? Arī vīrs ir sācis domāt par nākamo svētceļojumu – Mekas garīgā aura izstaro tādu pievilkšanas spēku, kas liek katram, kas tur kaut reizi ir bijis, sirdī vēlēšanos Mekā atgriezties atkal un atkal.