Atrastās bruņas pieder Stupendemys geographicus – lielākajam bruņurupucim, kāds jebkad eksistējis. Pirmās Stupendemys fosilijas tika uzietas pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, tomēr tolaik paleontologi nevarēja iegūt precīzu priekšstatu par iespējamo rāpuļa lielumu.
Izrakumos Venecuēlā un Kolumbijā uzietās Stupendemys fosilijas sniedz vispārīgu izpratni par rāpuli. Pētnieki atklāja, ka tēviņiem bija uz priekšu vērsti ragi abās bruņu pusēs, lai aizsargātu viņu galvaskausus. Neskatoties uz bruņu lielumu, dziļās koduma pēdas tajās liecina, ka plēsoņas, to skaitā milzu kaimanus, neatbaidīja dzīvnieka vairogs.
Savukārt apakšžokļa fragmenti sniedz labāku priekšstatu par to, no kā bruņurupuči pārtikuši. Viņu uzturs bija daudzveidīgs. Stupendemys ēda mazus dzīvniekus, zivis, krokodilus, čūskas un gliemjus, kā arī augļus un sēklas.
Pētnieki pieļauj, ka Stupendemys varēja sasniegt tādus izmērus, pateicoties siltajiem, plašajiem mitrājiem un ezeru biotopam.
VVZ
Darvins
Katastrofists Žaks Kivjē