Par laimi, bilde nav tik melna. Pētījumos atklāts: kaķi, citi dzīvnieki tiešām var inficēties un slimot (šņaukājas, šķauda, saguruši vai nav pazīmju), taču dzīvniekus inficē cilvēks un nevis otrādi! Ķīnā, Itālijā, Francijā, kur pandēmijas saslimstība augsta un atklājies liels inficētu kaķu skaits, to masveida mirstību nenovēroja, nelikvidēja, saimnieki no tiem neatteicās. Kā informē Latvijas Lauksaimniecības universitāte, pašmāju pētījumā līdz šim izmeklēti 240 kaķi patversmēs un inficētās mājsaimniecībās. Vienam mājas kaķim atklāts vīruss (kaķis jau vesels), vēl dažiem antivielas, kas liecina par izslimošanu. Un neviena pierādījuma, ka kaķis tālāk vīrusu nodod cilvēkam! Ar ko rēķināties saimniekiem? Pasaules un pašmāju veterinārijas profesionāļi iesaka: kovidslimajam nevajag tieši kontaktēties ar dzīvniekiem! Izvairāmies mīluļus čubināt un četrkājus nepārvietojam citur, līdz visi nav veseli! Ielu kaķu kolonijas nav jāapiet ar līkumu. tikai barojot, apkopjot dzīvniekus, lietojam maskas, cimdus, mazgājam rokas viņu dēļ! Ļaudis aktīvi dodas uz patversmēm. Cik tas droši? Zinātniskā institūta BIOR direktors Aivars Bērziņš aģentūrai LETA uzsver: "Infekcija neizplatās kaķu vidū, līdz ar to saslimšanas uzliesmojums dzīvnieku patversmēs nav iespējams." Cilvēkiem nevajag uzskatīt, ka tādēļ mājdzīvnieks ir lieks vai jāatdod patversmē.
Savulaik populārākās ļaužu atrunas, nododot savus dzīvniekus, skanēja: alerģija vai izbraucam no valsts. Bieži meloja. Vai ziņa, mājdzīvnieki var saslimt ar Covid-19, rosina attiekties no tiem? Cēsu patversmē Lācīši teic: "Par laimi – ne. Pāris saslimušu cilvēku interesējās par iespēju uz laiku pieskatīt dzīvniekus." Alūksnes Astēs un ūsās šādu gadījuma nav, tikai uzņemts suns pēc īpašnieka nāves ar Covid-19. Saldus patversmē neviena gadījuma, Ķekavas Mežavairogos – neviena, bet lūgts pieskatīt slimu cilvēku mājdzīvniekus. "Pazīstot cilvēkus, kas mūsu pusē slimi, savus dzīvniekus viņi nepamet un nevaino," tā Tukuma patversmes vadītāja Simona Grundule. Rīgas Ulubelē arī covidatrunas neskan. "Vienīgā saistība ar Covid-19 mums bija, kad Ulbrokas sociālajā mājā izsludināja karantīnu. Sākumā izskatīja iespēju iemītnieku dzīvniekus pārvietot uz patversmi, mēs piedāvājām uz vietas palīdzēt dzīvnieku aprūpē, vedām pārtiku, kaķu smiltis," stāsta Ulubeles vadītāja Ilze Džonsone.
Patversmju darbinieki strikti ievēro epidemioloģiskos noteikumus. Darba specifika īpaša, un, nonākot pašizolācijā visiem dzīvnieku kopējiem, patversmes pastāvēšana var tikt paralizēta. Rīgas dzīvnieku ķērāji no Dzīvnieku policijas ievēro: izsaukumos, kur dzīvnieks jāpaņem dzīvoklī, jo saimnieks miris, pat netincinot, no kā, ierodas pilnā ekipējumā – aizsargtērps, maska, cimdi. Runājot par pašiem dzīvniekiem, tad vēl pirms pandēmijas patversmēs pastāvēja regulējums: jaunuzņemtais nonāk karantīnā. Suņi bieži turpina dzīvot atsevišķos voljeros, kaķi pirms saskares ar sugasbrāļiem šķirti nodzīvo mēnesi un ilgāk. Brīvprātīgajiem patversmēs noteikti pilnīgi ierobežojumi vai izvirzītas stingras prasības. Arī adoptētāju – ar maskām, ievērojot distanci, – pārvietošanās tiek regulēta.