Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

FOTO: Latvijas armijas simtgades svinības

Šodien no plkst.14 līdz 21, Rīgā, 11.novembra krastmalā, notiek Latvijas armijas simtgades svinības, tai skaitā lielkoncerts Latvijas armijai - 100, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paraugdemonstrējumi un Latvijas un sabiedroto spēku militārās tehnikas un ekipējuma izstāde. Svētku laikā Valsts prezidents Raimonds Vējonis sacīja, ka būt par karavīru ir augstākais patriotisma apliecinājums.

Viņš pauda prieku par Latvijas armijas simtgades jubileju, norādot, ka šie svētki ir ne tikai armijas jubileja, bet arī svētki par varoņu uzvaras kaujām, par Latvijas neatkarību.

"Mēs varam droši pateikties karavīriem un virsniekiem, ka mums ir sava valsts - Latvija. Nedaudz vairāk nekā pirms 100 gadiem mums bija proklamēta valsts, savs Ministru kabinets, un ar to bija par maz mūsu zemes drošībai. Visai tautai bija jādodas cīņā, lai nosargātu brīvību un neatkarīgu zemi. Zem sarkanbaltsarkanajiem karogiem cīņā piedalījās skolēni, studenti, karavīri un militāri neapmācīti vīri un sievas, kas bija gatavi ziedot savas dzīvības par Latviju," teica Vējonis.

Viņš piebilda, ka šodien Latvijas armija ir spēcīga un apbruņota. Tāpat viņš uzsvēra, ka būt par karavīru ir augstākais patriotisma apliecinājums. "Es pasakos viņiem par viņu kalpošanu Latvijai un tās tautai," uzsvēra Vējonis.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) teica, ka ikkatrs karavīrs ir nācis no Latvijas ģimenes, "viņš ir viens no mums". "Mēs nešķirojam cilvēkus ne pēc etniskās, ne nacionālās piederības, jo viņi visi aizstāv mūsu valsti. Mēs lepojamies ar viņiem. Mēs esam viena no stiprākajām Eiropas un Transatlantiskajām armijām, tāpēc, ja kāds svešs pārkāps mūsu robežu, mēs cirtīsim ar saviem zobeniem bez žēlastības," atzīmēja Pabriks, piebilstot, ka Latvija ir nosargāta valsts un nav no kā baidīties.

Savukārt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš pauda pateicību visiem, kas strādā armijā, plāno nākt armijā un atbalsta to. Tāpat viņš Latvijas armijai jubilejā novēlēja spēku, apņēmību un sabiedrotos draugus, kas atbalstīs.

Kā novēroja aģentūra LETA, pasākums svētku pasākums 11.novembra krastmalā ir plaši apmeklēts. Nāk gan ģimenes ar maziem bērniem, gan vecāka gada gājuma cilvēki. Lielu interesi sanākušie izrāda par armijas tehniku, stāvot garās rindās, lai tajā iekāptu.

Cilvēki arī nekautrējas aprunāties ar armijas pārstāvjiem, tostarp Latvijas sabiedroto karavīriem, novēroja aģentūra LETA.

Katra no plānotā koncerta Latvijas armijai - 100 četrām daļām veltīta konkrētam Latvijas un Latvijas vēstures posmam, sākot no Latvijas armijas izveidošanas līdz mūsdienām, ar tautā iemīļotām dziesmām un mūziku, ļaujot pasākuma apmeklētājiem emocionāli izdzīvot Latvijas neatkarības cīnītāju degsmi un pašaizliedzību, cīnoties par Latvijas brīvību. Pirmās koncerta daļas nosaukums ir Neatkarības cīņa, otrās - Mūsu zeme brīva, trešās - Zaudētā brīvība, nezudusī cerība un noslēdzošās - Atgūtā brīvība.

Aizsardzības ministrija aicina iedzīvotājus iemūžināt Latvijas armijas simtgades svētku pasākumus un piedalīties Latvijas armijas dibināšanas gadadienai veltītajā ikgadējā akcijā Pasveicini karavīru!, fotogrāfijās un video sociālajos medijos lietojot tēmturus: #Latvijasarmijai100, #pasveicinikaravīru, ietagojot Latvijas armijas sociālo mediju kontu - @Latvijas_armija.

Top komentāri

kāds prieks
k
ESMU DROŠĪBĀ, Putin, nu tev būs sūdi
TramPists
T
Jūs latvieši esat mans lepnums
Neslāvs
N
Uz neredzēšanos, Raimi ! Beidzot varēsi ieraut...
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Zirnis joko - 23.10.2019.

Beidzot ir iegūti melnā cauruma fotoattēli. Kā jau varēja paredzēt, tas ir melns un izskatās pēc cauruma.

Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Dienas dziesma

Vairāk Dienas dziesma


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko