Simtgades svinību ietvaros LDz ikvienam interesentam dāvāja muzikāli intelektuālu desertu dvēselei – vienas dienas dārza svētkus pašā pilsētas vidū. Apmeklētājiem bija iespēja iepazīt dzelzceļa lomu kino, arhitektūrā un mākslā. Kinokritiķe Dita Rietuma un režisors Jānis Putniņš klausītājus priecēja ar stāstījumu Vilcienvakte, iepazīstinot ar dzelzceļu un vilcieniem kino industrijā – no Hičkoka līdz Skorsēzem; arhitekts Uldis Lukševics un kultūras fenomenu kritiķis Vents Vīnbergs iepazīstināja ar aizraujošiem faktiem par dzelzceļa pirmsākumiem Latvijas teritorijā un dzelzceļa arhitektūras piemēriem; savukārt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule un multimediālā māksliniece Rasa Šmite lasīja lekciju par dzelzceļu mākslā - no industriālās revolūcijas līdz informācijas laikmetam.
LDz valdes priekšsēdētājs, prezidents Edvīns Bērziņš uzsver: “LDz ir mūsu valsts vienaudzis, kas bijis liecinieks gan labiem, gan ne tik labiem laikiem. Atjaunojot valstisko neatkarību, arī LDz darbiniekiem bija jāiegulda liels darbs, lai izveidotu uzņēmumu tādu, kāds tas ir šodien - spēcīgs, konkurētspējīgs, labi pārvaldīts un starptautiski atpazīstams uzņēmums. Tas viss bijis iespējams, pateicoties profesionāliem un patriotiskiem dzelzceļniekiem. Dzelzceļš nav nodalāms no mūsu ikdienas. Nebaidos pat apgalvot – dzelzceļš, dzelzceļa nozare ievelk. Un man ir prieks, ka cilvēki lepojas ar to, ka ir kaut kādā veidā saistīti ar dzelzceļu, ar to, ka strādā Latvijas dzelzceļā un ka ir dzelzceļnieki.”
Uz divām skatuvēm bija iespēja dzirdēt arī vairāku mākslinieku izpildījumu - uzstājās Vestards Šimkus, Elizabete Balčus, Rīgas Modes, Ezeri, Maija un Reinis Sējāni, klavieru kvartets Quadra, DJ Platons Buravickis. Vestards Šimkus uzstājās ar koncertprogrammu, kurā paša veidotās klavieru versijās skanēja kino mūzika, kuru komponējuši Džons Viljamss, Jans Tīrsens, Hanss Cimmers, Mikis Teodorakis un arī pats Šimkus. Tika atskaņotas pazīstamas melodijas no kinofilmām Harijs Poters un Filozofu akmens, Amēlija, Neiespējamā misija 2 un Grieķis Zorba, kā arī tika izpildīta tēma no oriģinālmūzikas lietuviešu kinofilmai Elpa marmorā, par kuru Vestards Šimkus pērn saņēmis Lielo Kristapu. Savukārt Elizabete Balčus ar dažādu elektronisku un akustisku instrumentu palīdzību priecēja klausītājus ar īpašu performanci, vedot uz nepieredzētu, psihodēliski avangardisku paralēlo pasauli un liekot aizdomāties par to, ko ar acīm nevar saredzēt.
Urbāno dārza svētku apmeklētājiem bija sarūpētas arī tādas radošas aktivitātes kā sietspiedes un eksperimentu darbnīcas. Par godu LDz 100 gadu jubilejai īpašu sietspiedes dizainu izveidojusi māksliniece Kristīne Luīze Avotiņa, kuras mākslas darbu dažādās krāsu variācijās bija iespēja izmantot sietspiedes darbnīcā, lai izdaiļotu auduma maisiņus, kreklus un citus apģērba gabalus. Savukārt uz laboratorijas cienīgām aktivitātēm aicināja LDz radītās mājas lapas STEaMup.lv darbnīca, kur sadarbībā ar Zinoo bija iespēja nodoties eksperimentu maģijai.
Svētku ietvaros tika atklāta arī izstāde par dzelzceļu ēku un līniju dzīvi. Lai iemūžinātu Latvijas dzelzceļa līniju un staciju stāstus grāmatā, kas tiks izdota šī gada rudenī, antropoloģes Elīna Kursīte un Liene Millere pagājušā gada izskaņā aizsāka ekspedīcijas Nākamā pietura - MĀJAS. Ekspedīciju laikā Elīna fotogrāfijās, bet Liene stāstos dokumentēja dzelzceļa ēku, līniju un to cilvēku dzīvi, kuri šīs stacijas sauc arī par savām mājām.
Nožēlojams krāšņums,