Divas būtiskākās atšķirības
Gatavojot baltvīnu, vīnogu miziņas tūlīt pēc ogu saspiešanas atdala no sulas – tā ir pirmā būtiskā atšķirība. Otra – baltvīna gatavošana norit vēsākā temperatūrā (parasti ap 10–18°C) nekā sarkanvīnam. Tā vīns iegūst maigāku, delikātāku garšu un spirdzinošāku raksturu.
Vīnogu novākšana
Vīnogu novākšana īstajā brieduma stadijā ir svarīgākais nosacījums laba vīna iegūšanai. Vīnogā jābūt pietiekamai skābuma, cukura un fenolu (organiski savienojumi, kas ietekmē vīna aromātu un garšu) proporcijai.
Izgatavojot vīnu, kas nav ilgstošai glabāšanai, vīnogas var novākt ar specializētiem kombainiem. Taču tas iespējama tikai līdzenumos, kur slīpums ir ne vairāk kā 5%. Ar rokām parasti novāc vīnogas dzirkstošo vīnu izgatavošanai un vīniem, kam paredzēta ilgstoša nogatavināšana. Tāpat roku darbu izmanto paugurainos vīnogulājos un vītinātu vīnogu novākšanai.
Vīnogu atdzesēšana
Karstajos reģionos pēc vīnogu novākšanas tās ievieto dzesētavās (ap 8–10°C) uz laiku līdz 24 stundām, lai izvairītos no priekšlaicīga fermentācijas procesa sākšanās.
Atkarībā no vīnogu šķirnes un vīna stila ogas tiek vai netiek atdalītas no ķekariem. Tie netiek atdalīti, ja baltvīnu iegūst no sarkanajām vīnogu šķirnēm (Pinot Noir, Zinfandel u. c.) un dažkārt, kad baltvīns tiek iegūts no vīnogām ar rozā miziņu (Pinot Grigio/Pinot Gris u. c.). Vai arī no vīnogām, kurām ir izteikti augsts fenolu līmenis (Viognier).
Macerācija
Tā ir vīnogu sulas izturēšana kopā ar vīnogu miziņām. Tiek pielietota šķirnēm (Chardonnay, Sauvignon Blanc, Garganega, Trebbiano), kurām liela daļa aromātisko vielu atrodas miziņā, bet tā ir bieza un ar parastās preses palīdzību nav iespējams šīs vielas pilnā apjomā iegūt.
Atkrāsošana
Ja vīns tiek gatavots no sarkanajām vai pelēkajām (Gris) vīnogu šķirnēm, sulai pēc izspiešanas parasti ir bāli rozā vai bronzas nokrāsa. Lai to likvidētu, tiek izmantota aktivizētā ogle, kuru ievieto sulā, apmaisa un atstāj uz dažām dienām. Pēc tam ogle kopā ar sulā esošajām krāsvielām (antociāni) un daļu aromāta izkrīt nogulšņu veidā. Pēc tam sula noteikti jāfiltrē.
Raudzēšana
Baltajiem vīniem pārsvarā tiek izmantoti kultivētie sausie raugi, kas spēj darboties zemā temperatūrā (10–18°C) un labāk saglabāt vīna aromātu. Tos izšķīdina siltā ūdenī un pakāpeniski pievieno sulai.
Fermentācija
Fermentācijas process parasti notiek nerūsējošā tērauda, cementa vai ozolkoka tvertnēs ar temperatūras kontroli (2–3 nedēļas); ozolkoka mucās (10 dienas līdz divas nedēļas). Balto vīnu fermentācijai bieži izmanto stipri apdedzinātas ozolkoka mucas. Šāda veida mucas virsma saskarē ar vīnu nesatur tanīnus, jo tie sadalās apdedzināšanas procesa laikā.
Pēc tam, kad raugi ir pārvērtuši visu cukuru alkoholā, tie mirst un izkrīt nogulšņu veidā uz tvertnes pamatnes. Tas notiek 2–3 dienu laikā, kad pilnībā beidzies fermentācijas process. Ja nav plānots vīnu izturēt uz rauga nogulsnēm, tad nogulsnes atdala un izmanto destilēšanai vai vīnogulāju mēslošanai. Balto vīnu nogulsnes mēdz izmantot, lai uz tām izturētu sarkanos vīnus.
Sēra dioksīda pievienošana
Sēra dioksīdu, kā rezultātā rodas sulfīti, pievieno vīnam, lai to aizsargātu no oksidācijas. Sērs aizsargā vīnu no tā lielākā ienaidnieka – skābekļa. Vīnam saskaroties ar lielu daudzumu skābekļa, tas strauji noveco vai pārvēršas par etiķi.
Sērs arī aizsargā vīnu no laktobaktērijām – tās nevar pārvērst ābolskābi pienskābē, un baltais vīns saglabā spirgtumu. Vēl sērs aizsargā vīnu no kaitīgiem mikroorganismiem, kas var slikti ietekmēt vīna garšu un aromātu. Vīniem bez sēra ir īss mūžs, tie slikti pārcieš transportēšanu.