Tieši viņš XVIII gadsimta nogalē pierunāja līdzpilsoņus pārdot zemi topošajai Vašingtonas pilsētai, netālu no kuras pats dzīvoja savā Mauntvērnonas plantatora un fermera īpašumā Potomakas krastā. Tur tagad var apskatīt viņa namu, laukus, siltumnīcu, govju kūtis un zirgu staļļus, smēdi, rudzu burbona un augļu brendija dedzinātavu un vergu māju.
Turpat ir restorāns, kur piedāvā senlaicīgus Virdžīnijas ēdienus: biezu zemesriekstu zupu, Bransvikas sautējumu, ko sākotnēji vārīja no vāverēm, cūkgaļu pēc melnādaino virtuveņu receptēm, sacepumus un pudiņus ar sāļām un saldām mērcēm. Tā ir ļoti sātīga un bagātīga mājas virtuve, ko vērts nogaršot, esot uz vietas Vašingtonā.
Savukārt atvešanai uz Latviju ciemkukulim varu ieteikt Old Bay Seasoning – garšvielu maisījumu jūras veltēm, putnu gaļai, salātiem. To izveidoja vācietis Gustavs Brunns – sākotnēji krabju vārīšanai. Sastāvā ir krustnagliņas, Kajennas pipari, ingvers, seleriju sāls, sarkanie čili pipari. Precīzs sastāvs netiek izpausts, taču maisījums atgādina Karību salu garšvielu maisījumu džērku (jerk) ar tādu pašu asumiņu. Nav brīnums, zinot melnādaino vergu virtuves ietekmi tieši šajā – garšvielu – jomā.
Džērkijs (jerky) ir uzkoda – gaļas čipsi, kas nāk no Lielajiem līdzenumiem un vēsturiski ir kaltētas amerikāņu bizona gaļas strēmelītes. Tomēr mūsdienās to gatavo lielākoties no liellopa gaļas, kas nav tik saldena, aromātiska un veselīga. Tā var būt arī īpaši apstrādāta ar mērcēm vai pipariem un tad kaltēta. Ļoti patīkama un garda uzkoda.
Džērkija lētākās versijas mūsdienās tiek gatavotas, ieberzējot garšvielas vai garšvielu šķidrumu un kūpinot zemā temperatūrā (ne augstākā par 70 grādiem). Parasti tiek pievienoti arī saldinātāji vai brūnais cukurs.
Kūpinātas austeres eļļā Vašingtonā nopērkamas gan pārtikas veikalos, gan aptiekās, kur ierasti var dabūt ne vien zāles, bet arī kosmētikas un pārtikas preces. Konservētās kūpinātās austeres ir lieliskas pie baltvīna.
Saldummīļi noteikti priecāsies par Hēršija šokolādi. Visieteicamākās ir piena šokolādes «bučiņas» (Hershey’s kisses), ko ražo jau kopš 1907. gada. Kumosa lieluma konfektes, kas atgādina pusi no maza sīpola, pa vienai ietītas folijā, dabūjamas vienkāršā plastikāta maisiņā, bet neietītas – jaukā kartona kārbiņā. Hēršija īpašās, karstumā nekūstošās šokolādes tāfelītes ar Apollo astronautiem pabijušas kosmosā, ar amerikāņu karavīriem – Līča karā.
Joku mīļiem arī Kempbela zupas bundžiņa var būt labs suvenīrs draugam ar interesi par mākslu, lai atgādinātu ne vien Endija Vorhola tomātu zupas gleznojumus, bet arī to, ka Kempbels ražo daudz citu zupu un ka tieši viņa kondensētās zupas ieguva zelta medaļu 1900. gada pasaules izstādē Parīzē un iemācīja amerikāņiem ēst zupas.