Tradicionālā mille-feuille sastāv no trim kārtainās mīklas kārtām, kam pa vidu ir divi ievārījuma slāņi. Kūkas virskārta ir pārklāta ar krēmu un/vai rotāta ar šokolādi vai kakao, reizēm arī ar mīklas drumstalām vai grauzdētām mandelēm.
Taču tikpat labi virskārta var būt pārkaisīta ar pūdercukuru vai glazēta ar balto glazūru, kam pa vidu ievilktas šokolādes glazūras stīdziņas
Visi receptes elementi ir sastopami daudzās pavārgrāmatās jau kopš XVI gadsimta, taču precīza mille-feuille izcelsme nav zināma. Pirmoreiz mille-feuille minēta 1733. gadā angļu pavārgrāmatā, kuru sarakstījis franču šefpavārs Vensāns Lašapels. Atšķirībā no modernās kūkas, kuru mūsdienās pilda ar konditorejas (olu) krēmu, XVIII gadsimtā šī pildījuma vietā tika izmantots ievārījums un marmelāde.
XVIII gadsimta recepšu grāmatās vairs netiek izmantots vārds mille-feuille. Tomēr Napoleona Bonaparta valdīšanas laikā kūka ir pārdota vairākos Parīzes iecienītākajos konditorejas veikalos. XIX gadsimtā joprojām visās receptēs kūka ir pildīta ar ievārījumu, izņemot Irbēna Dibuā 1876. gada recepti, kurā kūka tiek pasniegta ar Bavārijas krēmu.
Kāds sakars šai kūkai ir ar leģendāro franču imperatoru? Šķiet, ka nekāda. Viena no versijām ir šāda – franču valodā vārds napolitain nozīmē "no Neapoles", tātad no attiecīgās pilsētas Itālijā. Nav konkrētu liecību, ka napoleonkūka radusies Neapolē, bet ir zināms, ka franči to uzskatījuši par kūku no Neapoles. Kulinārijas vēsturē ir arī labi zināms, ka itāļu aristokrātes bieži vien laulājušās ar franču aristokrātiem un savas virtuves zināšanas vedušas sev līdzi.
Protams, kūkas vārda nozīme mazliet mainījās, kad Francijā parādījās pats Napoleons, taču vēsturiski nekas neliecina, ka viņam ar attiecīgo izstrādājumu būtu bijis kāds sakars.
Napoleona kūkas varianti pasaulē ir visdažādākie. Austrijā napoleons ir ar mīklu apakšā, tad ar zemeņu ievārījumu, apmēram trīs centimetrus biezu kūkas kārtu, tad atkal ievārījumu, tad – putukrējumu, pēc tam vēl ar mīklu un virsū vēl vaniļas glazūru. Itālijā napoleonus gatavo gan saldus, gan sāļus. Kanādā kūku sauc par Napoleona šķēli, lielākoties arī tur tiek izmantots variants ar mandeļu pastu.
Savi varianti ir arī Skandināvijas valstīs – Zviedrijā un Somijā to sauc Napoleona konditorejas izstrādājumu, bet Dānijā un Norvēģijā – par Napoleona kūku.
Līdzīga veida izstrādājumi atrodami arī Beļģijā, Spānijā, Honkongā, Polijā, Slovēnijā, vairākās Āfrikas valstīs, pat Irānā, kur to sauc par Napoleona saldo konditorejas izstrādājumu.
Amerikā kādreiz bija populārs televīzijas raidījums Bewitched par laipnu raganu. Viņas tēvocis reiz centās ar burvestības palīdzību iegūt Napoleona kūku, taču tās vietā parādījās pats imperators.