Individuālie pārvietošanās līdzekļi jeb komuteri jau krietnu laiku tiek uzskatīti par alternatīvu tradicionālajiem automobiļiem. Taču pagaidām nav īstas skaidrības par kopīgiem drošības un citiem standartiem, tāpēc katrs dara, ko grib. Un, ja ļoti grib, tad ļauj ar saviem izstrādājumiem braukt turpat izstāžu hallē ikvienam, kas izrāda pietiekamu interesi. Tādējādi es nonācu pie Kobot V pirmā prototipa stūres.
Pats verķis izskatās pēc braucošas kanceles un lampiņām bagātīgi rotāta putekļu sūcēja vienlaikus, ar tādu kā superbaika estētiku. Arī sēdpozīcija atgādina motociklu. Izskats nepārsteidz, jo kobots radies divu kompāniju Kowa un Tmsuk sadarbības rezultātā, un viena no tām ražo sadzīves robotus. Kobot V, protams, ir elektrisks (tāpat kā divi citi koboti), un tā aizmugurējais ritenis, kas savienots ar datorspēļu konsoles stūri, griežas uz riņķi vārda tiešajā nozīmē. Tādējādi Kobot iegūst apbrīnojamu manevrētspēju, kas pirmajās minūtēs braucējam sagādā asas izjūtas. Tomēr piešaujoties viss iznāk gluži labi.
Kobot mērķauditorija ir tūristi un car-sharing jeb automobiļu koplietošanas shēmu dalībnieki, turklāt, kas neparasti, nevis Tokijā, Osakā vai Fukuokā, bet gan Londonā un Parīzē. Japāņi nomērķējuši uz Eiropu tāpēc, ka kobotiem varētu rasties grūtības pārvietoties kalnainos apvidos un pilsētās (tad par Itāliju viņi arī var aizmirst). Kobot aktivizē ar viedtālruņa palīdzību, citādi to vienkārši nevar iedarbināt, bet cita komanda parāda pilnīgi unikālu kobota īpašību - stāvvietā tas spēj ielocīt aizmugures daļu, uz kuras sēž braucējs, un tā kļūt divreiz īsāks par smart. Kowa tmsuk pārstāvis gan kautrīgi atzinās, ka vēl jāatrisina virkne sertifikācijas jautājumu, no kuriem viens saistīts ar salīdzinoši lielu kobota ātrumu - līdz 40 km/h. Ja pēc gadiem īrēsiet kobotu Romā, uzvelciet ķiveri. Vairāk informācijas par kobotu uzvedību var atrast http://kowatmk.co.jp.