Tikai puse jauniešu atzīst, ka viņu ģimenē bijusi panākta vienošanās par interneta un viedtālruņa lietošanas noteikumiem, turklāt katrā ceturtajā ģimenē tos jāievēro tikai bērniem. Ģimenēs ir atrunāts, piemēram, ka viedtālrunim vienmēr jābūt uzlādētam (79%), sociālajos tīklos nedrīkst izvietot personīgu informāciju (70%), aizliegums lietot viedtālruni maltītes (54%) vai ģimenes pasākumu (55%) laikā, ierobežots laiks internetā (22%), ka viedtālrunis netiek izmantots pirms gulētiešanas (20%). Puse aptaujāto ir tikuši sodīti, atņemot viedtālruni vai ierobežojot interneta lietošanu (45%).
"Vecāki dažkārt neizprot un neiedziļinās digitālajā vidē, kurā ik dienu uzturas jaunieši. Savukārt regulāras, ieinteresētas un cieņpilnas komunikācijas trūkums noved pie nevajadzīgiem izaicinājumiem. Pētījumā teju trešdaļa Latvijas jauniešu saka – viņi būtu saskārušies ar mazāk problēmām, ja vecāki būtu snieguši lielāku atbalstu un vairāk mācījuši tieši interneta lietošanas sākuma posmā," saka Samsung Skola nākotnei iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.
Lai arī daļa jauno cilvēku atzīst, ka vecāki būtiskākos jautājumus par interneta un viedtālruņa lietošanu ir stāstījuši, tomēr gana daudzi min tēmas, par kurām ģimenē nekad nav notikusi saruna, piemēram, kā aizsargāt tālruni pret vīrusiem (53%), izvērtēt internetā atrasto un lasīto informāciju (41%), meklēt informāciju (40%) vai rīkoties problēmsituācijās internetā vidē un kad lūgt palīdzību pieaugušajiem (33%).
"Patlaban sadarbība starp bērniem un viņu vecākiem interneta lietošanas jomā Latvijā vairāk ir vērsta uz savstarpēju kontroli un aizliegumiem, mazāk uz kopīgu un līdztiesīgu komunikāciju un problēmu risināšanu," uzskata Latvijas Universitātes Izglītības, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore, Izglītības zinātņu un pedagoģiskās inovācijas nodaļas vadītāja Zanda Rubene.
"Ģimenēs nepieciešams veicināt cieņpilnu komunikāciju starp dažādu paaudžu interneta lietotājiem, pilnveidojot digitālo kultūru. Komunikācijā būtu jāpāriet no aizliegumiem un brīdinājumiem uz sadarbību un visiem ģimenes locekļiem saistošiem noteikumiem interneta izmantošanas jomā," sacīja Rubene.
"Ja ierīces ģimenē tiek lietotas droši un jēgpilni - tās palīdz ikdienā, darbam, izklaidei un saziņai ar draugiem, tad varam runāt par labu digitālo veselību. Modernās tehnoloģijas ļauj justies labāk un sasniegt vairāk,” saka bērnu un pusaudžu psihoterapijas speciālists un Skolēna digitālais IQ izglītojošo materiālu līdzautors Nils Sakss Konstantinovs, papildinot: "Par apdraudētu digitālo veselību liecina ar ierīču lietošanu saistīti strīdi ģimenē, pārmērīga aizraušanās ar datorspēlēm vai sociālajiem tīkliem vai citas problēmas virtuālajā vidē. Tad ierīces vairs nepalīdz, bet rada grūtības vai sniedz aizmiršanos. Šādā gadījumā vērts padomāt, kā uzlabot ģimenes digitālo veselību. Līdzīgi kā ar fizisko veselību, par digitālo veselību vislabāk parūpēties laikus ieviešot veselīgus paradumus".
Lai veicinātu sarunas par digitālajiem noteikumiem Latvijas ģimenēs, ir izsludināts konkurss Ģimenes digitālā veselība, kura ietvaros bērni un vecāki tiek aicināti panākt savstarpēju vienošanos par digitālo ierīču drošu un atbildīgu lietošanu, iesniegt parakstītā dokumenta attēlu mājas lapā www.skolanakotnei.lv un piedalīties balvu izlozē. Konkursā var piedalīties ģimenes, kas sastāv vismaz no viena 1.–12. klases skolēna vai profesionālās skolas audzēkņa un viena viņa likumiskā pārstāvja.
Aptauju veica Samsung Skola nākotnei sadarbībā ar Mindscan 2019. gada jūnijā un jūlijā, aptaujājot 500 respondentus vecumā no 14 līdz 18 gadiem.