Kopš Zolitūdes traģēdijas pagājušas gandrīz divas nedēļas, un ir skaidrs, ka no mūsu visu atmiņām šo drausmo notikumu neizdzēsīs nekas. Taču jau raksta sākumā vēlos uzteikt operatīvos dienestus, kuri neatlaidīgi un pašaizliedzīgi strādāja ne vien notikuma vietā, bet arī virtuāli, lai par jaunumiem un izmaiņām situācijā pēc iespējas īsākā laikā informētu iedzīvotājus. Diemžēl šis notikums parādīja ne vien to, kā globālo tīmekli izmantot sabiedrības apziņošanai un brīvprātīgo darba koordinēšanai, bet arī tā tumšo pusi – maldīgas informācijas uzliesmojumus, notiekošā ķidāšanu un tūlītēju iesaistīto pušu tiesāšanu vai kārtējos, bezvērtīgos politiķu bumbas spārdīšanas mēģinājumus, vainojot te vienu, te otru politisko spēku.
Pēkšņā sirdsapziņa
Jau neilgi pēc pirmās informācijas par traģisko negadījumu, kura apmēri lielākajai daļai bija skaidri tikai nākamajā rītā, ne viens vien sociālo mediju lietotājs, nemaz nerunājot par anonīmajiem komentētājiem lielākajos pašmāju ziņu portālos, kiberhaizivīm tipiskā manierē drāzās pretī asins smakai un plosīja visus – būvniekus, domi, ministrus. Dažs labs atļāvās sākt ķidāt pat glābēju darbu, reaģēšanas ātrumu un profesionalitāti.
Interesantu pavērsienu – pēkšņas, vaļsirdīgas atzīšanās uzplūdus no būvniekiem un strādniekiem, kuri apgalvo, ka strādājuši ar Re & Re Zolitūdes vai kādā citā projektā, – sākām piedzīvot jau ceturtdien, kad mikroblogošanas vietnē Twitter sāka parādīties ziņas par novēroto, iespējams, paviršo attieksmi pret darbu veikšanu šajā vai kādā citā objektā. Vēlāk līdzīgas ziņas ar krietni plašākiem aprakstiem sāka parādīties Facebook un Draugos un kā sniega bumba auga arvien ātrāk un ātrāk. Lai šīm ziņām neļautu zust sociālo tīklu aizmirstībā, vairāki pašmāju kiberkultūras entuziasti tās nekavējoties kopēja un padarīja publiski pieejamas mākoņglabāšanas servisos.
Iespējams, pārsteidzošākais šajā faktā bija iesaistīto apziņa, ka informācija jāparaksta ar savu vārdu, nevis slēpjoties anonimitātes un pseidonimitātes ēnā. Maz ticams, ka milzīgajā baumu un spekulāciju apjomā, kas šajās dienās pārņēma globālo tīmekli, būtu viegli nopietni uztvert anonīma komentētāja sniegto informāciju par būvniecības procesiem konkrētajā objektā. Patiešām žēl, ka šādu atklātību spēj panākt tikai tāda apmēra traģēdija.
Spekulācijas un vienaldzība
Globālais tīmeklis jau izsenis kļuvis par vietu, kur dzirdīgas ausis atradīs katra spekulācija vai kāda ar bagātāku iztēli apveltīta indivīda izplatītās baumas. Bez tādām neiztikām arī šoreiz, un vēl joprojām ir grūti izvērtēt, kas varēja būt un ir patiesība un kas ir tikai kārtējais mēģinājums izpelnīties retvītu, "šēru" vai virtuālu atbalstu, uzdodoties par cietušo vai bojāgājušo tuviniekiem. Diemžēl pieredze liecina, ka šādas traģēdijas vēl ilgi, pat pēc notikušā apstākļu noskaidrošanas un vainīgo saukšanas pie atbildības, vajā visdažādākās un absurdākās teorijas.
Šajās dienās negatīvā veidā izcēlās ne viens vien uzņēmums, kas virtuālo vidi turpināja piesārņot ar tādiem ierakstiem kā "Piektdiena ir klāt!", ignorējot notikušo vai aizmirstot atslēgt automātiskās publikācijas, kā arī kopā pirkšanas portāli, kas skaidri demonstrēja, ka bizness vienmēr ir pirmajā vietā, un vēl piektdien aktīvi publicēja jaunākos piedāvājumus, mirkli vēlāk, visticamāk, pēc lūguma, pārmetoties uz aicinājumiem ziedot cietušajiem.
Cerību stars
Brīdī, kad tika piedzīvoti šīs traģēdijas tumšākie mirkļi, nelielu ticību labajam atgrieza jaunieši, kuri operatīvi organizēja spēkus, lai atbalstītu tos, kuri visu nakti bija gaidījuši kādu ziņu par saviem tuviniekiem un draugiem. Vairākums šo aktivitāšu tika koordinētas sociālajos medijos, kuros periodiski parādījās informācija, ka notikuma vietā nepieciešams karstais ūdens, tēja un pledi, kā arī aicinājumi atsaukties ikvienu, kurš spēj sniegt jebkādu palīdzību nelaimē nonākušajiem.
Ierasti kūtrā Latvijas sabiedrība atsaucās un jau mirkli vēlāk izpildīja katru organizatoru pausto lūgumu. Grūti iedomāties, vai tik īsā laikā būtu bijis iespējams panākt šādu pašu efektu bez sociālo mediju starpniecības, taču jācer, ka mums vairs nebūs nepieciešamības to pārbaudīt.