Uzmundrinoši šajos laikos šķiet tas, ka "šķelšanās", kuru pārstāv neapmierināto brēka, mirklī izklīst, kolīdz priekšplānā parādās ilgstošās pūlēs un sadarbībā pilnveidoti veikumi: mūsējo uzvara hokejā, izdevniecības Dienas grāmata jubileja, cerīgas prezidenta vēlēšanas, kuru rezultāti vēl jāpārbauda valsts nākotnei. Jautājums būtu: vai svētku vienošanās brīži uzveic ikdienas nesaskaņu spaidus pēc vienas vai otras, īstas vai iedomātas sabiedriskās dzīves avārijas? Vai cits citam esam noderīgi vai kalpojam par ēsmu, piemēram, naudas pelnīšanas vai ideoloģisko plauktu sakārtojuma jomā? Vai ikdienišķās izdzīvošanas prāta modeļi būtu pielietojami visos sabiedriskās dzīves līmeņos?
Dienas grāmatas jubilejā labi bija redzams, kāda daudzveidība uzskatos un izteiksmes formās var tikt apvienota noteiktā plūsmā un šeit jau astoņpadsmit gadus kopš dibināšanas veic svarīgus, pētījumus rosinošus uzdevumus: nevairīties no sarežģītas, toties jēgpilnas literatūras laikos, kad ērtāk un ienesīgāk būtu balstīties uz populārajām sērijām. Kā piemēru minēšu Margaritas Perveņeckas izcilo darbu Aspirantūra – prozas darbu konceptuālisma stilā, apzināti veidotu kā mākslīgā intelekta sacerējumu.
Ikdienišķajos tekstos savukārt ekspluatētas tiek divas spēcīgākās, evolūcijas gaitā iegūtās psihes programmas – dzīvības saglabāšanas un dzīvības turpināšanas –, kas jutekliski atbalsojas instinktos, tātad nostrādā nekavējoties. Tā dzīvības saglabāšanas dzenuļi velk aizrauties ar nāves baiļu iespaidiem, mākslā tos pārstāv detektīvromāni, spriedzes seriāli un tamlīdzīgi. Savukārt dzīvības turpināšanas instinkts liek pievērsties romantiskajām attiecībām visās to formās un izpausmēs.
Zināms, dabā daudz kas notiek pats no sevis un tāpēc lasītāju uztveres dotumi ērti ekspluatējami. Tas viss ir jauki un apsveicami, tikai nedrīkstam aizmirst, ka lietai ir arī cita puse – tieši konkurence dabiski instinktīvajā laukā visbiežāk arī rada ikdienišķās sadursmes un cīņas par "galveno" šajā pasaulē – būtnes izdzīvošanu un vairošanos. Tādējādi šķelšanās un sāncensība ikdienas līmenī pati par sevi ir visai dabiska procesa izpausme. Nelaimes sākas tajā brīdī, kad "dabiskās pretstatīšanās" tieksme sāk pārsvērt kopības laukā nepieciešamās sadarbības prasības. Kaimiņi traucē papildināties, tāpēc ir jāapklusina, jānorāj vai jāpretojas! Tieši pārspīlēta sadarbības nolieguma sekas būs tādas, ka sākas bremzēšanās un neveiksmes, kas izraisa arvien jaunas agresijas izpausmes citam pret citu, tieši tad naidīgu spēku manipulāciju shēmas spēj skart un pa savam regulēt jūtīgākas dvēseles.
Bet varbūt ir jāsaplēšas, lai ražotu dabisko enerģiju ikdienai? Tās dēļ pat svešo uzbrukumi slepus uzjautrina! Lūk, maijā pie Brīvības pieminekļa parādījās divi šo pārspriedumu spilgti ilustrējoši notikumi – pie varas raušanās "protestētāju", iedomāto varas "gāzēju" ņemšanās un tam pretī patiesu kopienas vērtību svinēšana, visplašākajā sastapšanās brīdī pilsētas centrā sveicot sadarbības vērtības.