Tiesa, reizi pa reizei pārlaižu acis erotiskajiem stāstiņiem žurnālos, lai kārtējo reizi pārliecinātos, ka nav atrasts jauns un interesants apzīmējums "loceklim" vai "kaunuma ziedlapām", kas pavērās divu pilsētas bulanžēriju īpašniekam francūzim Udo, kad viņš ar savu ceļgalu prasīgi pavēra mākslas akadēmijas studentes Tīnas kājas žurnāla Santa augusta numurā.
Erotiskā stāsta galvenā varone ir studente, kuru valdzina kafejnīcas šarmantais haoss, stikla vitrīna ar valstī gardākajiem kruasāniem un rīta avīžu plauktiņš. Ieraudzījusi pie kafejnīcas durvīm pieliktu sludinājumu, ka ir vajadzīgs jauns darbinieks, studente piesakās un īsu brīdi izbauda darbinieka prieku. Kad Mākslas akadēmijā tuvojas skates, Tīna palūdz priekšniekam brīvu brīdi, un, kad eksāmeni nokārtoti, rakstā ieviešas traģiska nots: "Kad pēc nedēļas Tīna zvanīja uz bulanžēriju, lai uzzinātu, cikos ieplānota viņas nākamā maiņa, viņai atbildēja pats Udo: "Mums tevi nevajadzēs…" [..] Meitene zvanīja vēlreiz. Šoreiz atbildēja kolēģe: "Tu vairs šeit nestrādāsi. Šefam nepatīk tavs tauriņa tetovējums."
Šajā brīdī žurnāla publicētajā autordarbā kaut kas sāk pamatīgi buksēt. Pirms pāris mēnešiem Latvijas Mākslas akadēmijas studente Ance Vilnīte bija publicējusi savu stāstiņu par darba pieredzi kruasānu ceptuvē, kuras priekšnieks ir: jūs jau uzminējāt – francūzis. Viņa tika atlaista no darba jeb pašas vārdiem: "Pēc pāris nedēļām kolēģe raksta – Bernārs saka, ka nepieņēma tevi darbā, jo viņam nepatīk tavs naktstauriņa tetovējums."
Būdama nikna un aizvainota, reālā tēlniecības studente Ance izgatavo no ģipša atriebības figūriņu – Bernāra tēlu – un uzzīmē tauriņa tetovējumu uz krūtīm. Žurnāla erotiskā gabala varone pēc darba zaudēšanas arī izgatavo priekšnieka ģipša figūriņu un uzzīmē savu tauriņa tetovējumu uz krūtīm. Bet šeit līdzības, kas ietver tādas nianses kā franču maiznieka uzrunas forma meitenēm "zvirbulīt", beidzas.
Īstajā dzīvē LMA studente traumējošo pieredzi izsūdz slēgtā interneta forumā, bet Santā notiek gluži pretēji: no darba atlaistā studente patiesībā vēlas, lai priekšnieks viņu izdrāž. Kruasānu cepējs izlaiza viņas kājstarpi ar mēli, "tā kustējās pulsēdama, arī dodoties pa šauro tiltiņu no vulvas uz leju, neapejot šo jutīgo vietu, pakutinot to". Diemžēl ieslidināt savu locekli starp kaunuma ziedlapām franču maiznieks nevarēja, jo senas motoavārijas dēļ viņam stāv tikai īsu mirkli.
Līdz šim es biju domājis, ka sieviešu žurnāli ar Santu priekšgalā aizstāv sievietes redzējumu un sapņus, varbūt palīdz dziedēt attiecībās gūtās traumas. Tomēr izrādās, ka velnu perēklis ir dzīvā darbībā: pazemotās studentes īstenā vēlme ir nokniebties, un es, lasītājs, vairs nespēju aiziet uz franču maiznīcu, man tās izstrādājumi iesprūdīs rīklē. Un es nespēju iztēloties, kā jūtas franču maiznieks, kas žurnālā attēlots kā vālēties nespējīgs varmāka.
Tomēr visvairāk žēl, ka par asins donoriem tiek izmantoti sevi aizstāvēt nespējīgi studenti, kam gadās izdēt mazas zelta oliņas, no kurām citi gūst peļņu. Tāpēc jaunā mācību gada sākumā es aicinu studentus – sargājiet savus darbus un idejas! Nepareizās rokās tie var pārvērsties par pūķiem.
patiesuma fans
lustīgais nerris uz tirgus plača
Neuzmaniba