Jau marta beigās skandalozais televīzijas šova Labrīt, Britānija! vadītājs Pīrss Morgans nāca klajā ar divdesmit personu sarakstu, kuras viņš bez žēlastības nosauca par "kovidiotiem". Rietumu presē šī palama pielipusi ne tikai ļautiņiem, kas sākumā nenovērtēja Covid-19 bīstamību vai vienkārši uzvedās muļķīgi, bet arī bagātniekiem un slavenībām, kas izmanto slimības tēmu savtīgiem mērķiem, piemēram, nepalaiž garām iespēju lieku reizi izrādīt savas statusa un bagātības sniegtās privilēģijas, ārišķīgi "pārciešot" karantīnu greznos apartamentos, kamēr īstajiem krīzes varoņiem – mediķiem, policistiem, pārdevējām – tādu iespēju nav. Britu sabiedriskā doma turīgos plātīzerus uzskata par rupjā kaunināmā vārda cienīgiem. Tā ir nobriedušas sabiedrības izpratne par piedienību un solidaritāti.
Solidaritātes vārds arī Latvijā tiek bieži valkāts, arī nevietā. Manai paaudzei tas laikam vienmēr asociēsies ar poļu arodbiedrību, kas 80. gados aizsāka politiskās pārmaiņas visā Austrumeiropā. Latvijā, kā zināms, arodbiedrības ir vājas, krīzes laikā tās nedzird vispār, un dažās jomās, piemēram, mākslā, to vienkārši nav. Katra krīze rada nevienlīdzības pieaugumu – kāds atkal tiks izmests aiz borta, lai kuģītis aizpeldētu metru tālāk. Vieniem šis laiks nozīmē pāreju uz iztiku pabalstu režīmā, savukārt otriem – lielo biznesa iespēju. Pa vidu ir, piemēram, veselas ordas valsts uzturētu grāmatvežu un juristu, ne īpašu izcilību savā jomā, kuru stāvoklī nemainās nekas – neviens viņiem neieteiks pameklēt citu darbu vai beidzot sākt kārtīgi strādāt!
Tikmēr ekonomikā atdzimst pat tik primitīvas ekspluatācijas formas, kas balstās uz cilvēku fizisko spēku. Būsiet taču pamanījuši ielās piegādes kurjerus – jaunus velosipēdistus, pārsvarā vīriešus, kurus baro viņu muskuļi, kamēr vēl stipri. Tie ir simtiem mikrouzņēmumu ar lielu traumatisma risku un niecīgām sociālajām garantijām. Bohēmiskā buržuāzija, kura tic, ka ekopārtika durvju priekšā nokrīt tieši no mākoņa, varbūt arī nepamana! Pa to laiku tūkstošiem citu jaunu vīriešu ar labu algu un garantijām turpina baroties kazarmās, pamatojot savu svarīgumu ar gatavošanos X stundai. Vai jūs esat pamanījuši bruņoto spēku ieguldījumu lielākajā civilajā krīzē pēckara gados?
Mums ir daudz dažāda kalibra slavenību, kas aizpilda portālus ar stāstiem, kā saķērušas iedvesmu karantīnā, atlaistu žurnālistu vietā. Un ir tiešām slavenas mākslinieces, kuras karjeras norietu sagaida sociālajā namā. Kad nabagi dzied un dejo par velti, tā nav nekāda solidaritāte. Solidaritāte nozīmē, ka ikviens palīdz nelaimē nonākušiem līdzcilvēkiem, cik vien viņa spēkos.
Visi zina, ka Latvijā ir ne mazums ģimeņu, kas sarūpējušas sev bagātu dzīvi paaudzēm uz priekšu. Ne jau reportāžas par izolāciju villā pie jūras no jums gaida sabiedrība, ne žēlabas par atbalsta trūkumu jūsu biznesa idejām! Gaida pavisam jauna līmeņa izpratni par ziedošanu un mecenātismu. Arī tādi piemēri pasaulē ir.
Silva
augoņi un piepes
piekrītu