Šajā visai tradicionālajā rituālā būs nelielas izmaiņas – šoreiz vārds netiks dots Amerikas Kinoakadēmijas prezidentam, bet gan izaicinošo un asprātīgo komēdiju autoram – režisoram, scenāristam Setam Makfārlenam, kurš mūs 2012. gadā aplaimoja ar komēdiju Teds. (Atcerieties draisko jociņu un rafinēto kultūratsauču pieblīvēto stāstu par infantila trīsdesmitgadnieka un viņa rotaļu lācīša aizkustinošo draudzību, kas, kā gadās, kā ne, bremzē vēlīnā brieduma iestāšanos.)
Kāpēc tik drastiska maiņa personāžu izvēlē? Makfārlenam 24. februārī tiks uzticēta arī Oskara ceremonijas vadīšana, tāpēc droši varam nomināciju nolasīšanu uztvert kā "kacekli", tīzeri vai vienkārši intrigas pieteikumu pašai ceremonijai un tās translācijai. Intrigu vajag, jo arī Oskara ceremonijas translāciju auditorija gadu no gada rūk – kā jau mūsdienu fragmentētajā mediju telpā, par spīti tās vadītāju maiņām, pēdējos gados eksperimentējot ar draudzīgumu gados jaunai auditorijai. Šogad misiju uzrunāt un piesaistīt virtuālajās nišās izklīdušo "jauno auditoriju" pildīs dzirkstošā jauniete Emma Stouna, kura bija tik lieliska pērn Kalponēs/The Help un kopš tā laika paguvusi nospēlēt arī Zirnekļcilvēka draudzenes lomu pēdējā Zirnekļcilvēka filmā. Tā ka gluži demokrātisks pāris. Tomēr daudz būtiskāki par šo "pāri" ir to filmu nosaukumi, kurus akcentēs Oskara nominācijas. Lai ko mēs domātu par Kinoakadēmijas biedru "angažētību" – vecišķumu, tradicionālismu, politkorektumu u. c. –, tomēr viņu izdarītā izvēle, balsojumos atsijātās filmas ir uzskatāmas par Amerikas kino gada būtiskākajām parādībām.
Ja KDi lasīsiet ceturtdienas vakarā, viss jau būs noticis, un nav vērts minēt – kaut visdrīzāk gada būtiskāko filmu vidū būs gan Kventina Tarantīno ekstrēmā vesterna žanra un Amerikas vēstures revīzija Atsvabinātais Džango (Rīgā no 18. janvāra), gan Stīvena Spīlberga vēsturiskā drāma Linkolns, arī jau aktuālajā repertuārā esošā šķietami vienkāršā, būtībā dzēlīgā amerikāņu neirozes un apsēstības uzrādošā filma Optimista stāsts u. c. Jācer, ka būs pamanīta arī britu režisora Džo Raita krāšņā ekstravagance – filma Anna Kareņina, kuras radošo komandu Londonā bija iespēja intervēt Dairai Āboliņai. Filma Latvijā – no 18. janvāra, bet materiālu un intervijas ar Kareņinu pāra tēlotājiem Keiru Naitliju un Džūdu Lovu publicējam jau šajā KDi. Filmu ir vērts gaidīt! Jāatzīst, sen neviena no aktuālā repertuāra "vienībām" man nebija sagādājusi tādu vizuālo un arī jēdzienisko baudījumu kā Anna Kareņina.
Šī ceturtdiena ir zīmīga ne tikai globālajam amerikāņu kino, bet arī "lokālajai" Latvijas mūzikai – savas nominācijas publisko Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas žūrija (sk. 16. lpp.), pusdienlaikā tiek paziņoti arī Lielās Mūzikas balvas nominanti. Balvas – februārī.