Raidījuma formātu veido pētnieciskās žurnālistikas metode – slēptais ietvertais eksperiments. Žurnālists izliekas par kādu citu, turklāt atspoguļota nevis realitāte, bet konstruēta situācija. Šī pieeja var radīt šaubas, ko dara žurnālists, tā satur daudzus profesionālos riskus. Aizliegtais paņēmiens (AP) tiem uzskrēja virsū jau pirmajā raidījumā!
Par ko ir stāsts?
Ja neredzējāt pirmizrādi vai bubināšanu sociālajos tīklos, īss pieteikums: AP vēlas atklāt nopietnas problēmas, tāpēc rada dažādas situācijas un vēro, kā reaģēs izvēlētie cilvēki. Galvenajā lomā – Guntis Bojārs, dramaturģijā – vispirms ir intriga, pēc tam diskusija. "Paņēmiena" attaisnojums – bez konstrukcijas patiesību atklāt neizdosies.
Visu žurnālistikas eksperimentu mērķis ir pārbaudīt pieņēmumus. AP sākumā rada cieņu pret ideju – atklāt nepamatotus komandējumu tēriņus. Ar nosaukumu Lieliskais ceļojums izdomāta vides un transporta konference Riodežaneiro, uz to aicināti lielāko pašvaldību pārstāvji. Raidījumā iemontēta trakulīga samba Latīņamerikas karnevāla tērpos. To redzēsim un dzirdēsim daudzreiz.
AP pārbauda, cik izsvērti tiks pieņemts lēmums, vai braucēji saskatīs piedāvājumā korupcijas risku. Viņuprāt, no brauciena jāatsakās, jo konference aizņemtu veselu darba nedēļu. Galvenā hipotēze – pašvaldību cilvēki pieredzes vai izglītojošus braucienus uztver kā atvaļinājumu, tiem maz saiknes ar darbu.
Diemžēl konstrukcijas sabrūk ātri. Bargais pieteikums par nepamatotu komandējumu naudas tērēšanu kļuva neaktuāls, jo konferences rīkotāji apmaksā visus izdevumus, izņemot dienas naudu. Sekoja mēģinājumi tomēr pierādīt, ka viss nav labākajā kārtībā. Skan samba, dejo seksīga brazīliete – var likties, tieši tas ir brauciena kārotāju galvās. Vai tiešām?
Ko meklē "detektīvi"?
AP pārstāv to žurnālistikas daļu, kas apkārt redz papilnam negodīgu sabiedrības naudas šķērdētāju, shēmotāju, dažāda kalibra blēžu. Viņus vajag izsekot un pieķert! Bet metode rada līdzjūtību pret izjokotajiem cilvēkiem, viens no nākotnes efektiem – neuzticēšanās, fobija, kuras dēļ par katru nieku tiks prasīti zīmogi un paraksti. Kurš teica, ka būs viegli?
Ideju glābj Valsts kontroles pārstāvis, kurš piemin piecus gadus vecu pētījumu – tajā redzams, ka pašvaldības nepietiekami izsver vajadzību pēc komandējumiem. Ārlietu ministrijas pārstāvja sēdēšana studijā ir bezjēdzīga, jo ministrija nav pieķerta, tās uzdevumi nav izpildāmi bez dienesta braucieniem. Ogres pašvaldības vadītājs, kura darbinieki posās uz Rio, var pārstāvēt konceptu "komandējums – atvaļinājums". Vai to var attiecināt uz visiem?
Runa ir par detaļām. Tās piemeklētas atbilstoši raidījuma veidotāju prātā esošajam modelim. Problēmas ilustrācijai neizmanto konferenču kadrus, virpuļo pievilcīgā brazīliete. Pašvaldību speciālisti tiek uzskatīti par tādiem, kas pēc programmas nespēj izvērtēt konferences lietderīgumu. Vai tā ir? Vājākā ir iespējamās korupcijas līnija – trūkst informācijas, kāda ir nezināmā brauciena apmaksātāja saikne ar pašvaldībām un iespēja gūt "pateicību" par braucienu. Beigās tika apspriesta ideja pieprasīt komandējumu dokumentu publiskošanu. Lai gan pāris pašvaldību šos papīrus nav sūtījušas uz LTV, studijā ideja tika atbalstīta.
Kāds ir ieguvums?
Pozitīvākais raidījuma idejā – tas neskrien pakaļ ziņām, ko medijiem piespēlē ieinteresētas puses, ik pa laikam izraisot ārpus redakcijām iecerētus skandālus. Žurnālisti idejas atlasa paši un paši tās pārbauda.
Kāds ir ieguvums? Svarīgākais jautājums, ja runa ir par dārgu, sabiedrības apmaksātu projektu. Šoreiz efekts ir pieticīgs – atsaucās četras no 15 pašvaldībām, Jūrmalas mērs nosvārstījās. Situācija nav slikta. Šis secinājums neizskanēja raidījumā. Nav pirmā reize, kad pieņēmumi neapstiprinās vai "pieķert" izdodas dažus. Reizēm eksperiments pārbauda pieņēmumu, tad vajadzīgs nākamais posms.
Vislielākā AP problēma ir un būs saikne ar realitāti. Konstruētās situācijas atklāj problēmu vai tikai reakciju uz izdomāto notikumu, liekot šaubīties par pierādījumu svaru? Jāskatās tālāk!