Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Visi mani svešinieki

Eju pa meža taciņu. Pretī nāk sieviete ar bērnu un suni. Pamanījusi mani, viņa jau pa gabalu strauji maina virzienu un ieved savu kompāniju dziļāk mežā. Divas mājsaimniecības ir laimīgi izmainījušās. Viss pareizi. Tā vajag. Metos ātri garām ar taisni vērstu skatienu, it kā redzētu tikai priedes.

Bērnībā bija spēle Akmentiņ, lec laukā!, kur aizdomas, ka tieši viņa saslēgtajās plaukstās ir poga vai stikliņš, krita pilnīgi uz visiem. Līdzīgi tagad skatāmies uz garāmgājējiem. Bet tā ir arī solidāra sajūta, jo droši vien līdzīgi jūtas daudzi. Vieglāk ir tiem, kuri arī iepriekš bija ieraduši uzsaukt svešiniekiem jautru hei! vai ko tamlīdzīgu vai vismaz pamāt ar roku, kā šoferi mēdz samirkšķināties.

Šajās dienās esam kļuvuši par tādiem amatierfilozofiem eksistenciālistiem. Man arī jāprāto, cik ātri tomēr pārkārtojas cilvēka maņas un psiholoģija un vai, pēc nezināma laika atverot koncertzāļu un teātru durvis, maz spēsim, iekšēji nenoskurinādamies, apsēsties cieši blakus svešiniekam? Vai kultūras iestāžu direktoriem šādas iespējamās pēcreakcijas dēļ nebūs jārēķinās vismaz ar vēl vienu dīkstāves mēnesi?

Lai gan nepavisam neesmu cilvēks, kurš vilcienā sāk uzreiz sarunāties, klāstīt dzīvesstāstu un cienāt ar līdzpaņemtajiem pīrādziņiem, tomēr šajās dīvainajās nedēļās, kad apkampt svešinieku šķistu cildens pašnāvības akts, ar maigumu atcerējos dažus savus mūža svešiniekus, kuri man katrs savā veidā ir pieskārušies. Ja ne tieši, tad dvēselei.

Kiprā jūras krastā nejauši sastapts vīrietis, ar kuru mēs nez kāpēc saskatījāmies un piegājām viens pie otra. Spārdot beigta krabja čaulu, viņš bez jebkāda ievada sāka stāstīt par savu skaisto astoņpadsmitgadīgo dēlu, kurš esot nosities ar motociklu. Tā kā man nesen bija mirusi mamma un biju ceļā uz kādu mazu kalnu baznīciņu, mēs pēkšņi stāvējām un apkampušies raudājām. Nezinu, vai tas bija īss vai garš brīdis. Neatvadījušies gājām tālāk katrs uz savu pusi.

Citreiz gāju gar Saktas puķu tirdziņu. Bija pavēls vasaras vakars, bija lijis, un likās, ka ir īstais brīdis padungot Sinatras Strangers in the Night. Laikam jau biju aizrāvusies, jo kāds ārzemnieks (tie vēl bija laiki, kad ārzemnieki atšķīrās Rīgas ielās) uzķēra un nodziedāja pretī nākamo frāzi. Divi svešinieki sekundi sasmaidījās, novērtēja mirkli un pazuda katrs savā naktī. Tas gan bija sen, laikos, kad ārsta brīdinājums "nedziediet viens otram virsū" izklausītos kā absurda kalngals.

Kāda anonīma roka pārslānītā Maskavas metro, kur nepārtrauktā straumē gāzās cilvēku masas, apstājās un palīdzēja man uzstutēt uz pleca noslīdējušo mugursomas lenci. Ieraudzīt cilvēka seju un pateikties nebija iespējams, jo pūlis mūs jau nesa tālāk.

Iedomājos, varbūt cilvēkiem tagad pietrūkst tās viņu dzīves daļas, ko pie sevis glabā nejauši sastapti svešinieki, kuru rokas, smalkmaizīti turot, nesmird pēc dezinfekcijas līdzekļa. Tās daļas, kas var notikt spontāni un neplānoti, zibenīgi savērptā dzīves dramaturģijas vērpetē, ja jūs tomēr pārkāpjat divu metru attālumu.

Līdz 12. maijam gan par to daudz neprātojam. Kā saka Raimonds Pauls, kurš nu jau atsāks viens pats spēlēt Radio studijā: "Mums tas draņķis ir jāuzvar." 

Top komentāri

Inta
I
Vienkārši paldies!
Egils
E
Vispār aizkustināja, cepuri nost! Tas gan ne par tēmu, tomēr acīs iekrita arī šis: "...Kāda anonīma roka pārslānītā Maskavas metro, kur nepārtrauktā straumē gāzās cilvēku masas, apstājās un palīdzēja man uzstutēt uz pleca noslīdējušo mugursomas lenci..." Es gan īsti nezinu, kas ir "pārslānīts" metro, bet nojaušu, ka - pārblīvēts, piebāzts ar ļaudīm. Un šādā blīvā pūlī Jums bija jāuzstutē uz muguras soma?! Neienāca prātā, ka tas citiem var traucēt? Es šim momentam pievērsu uzmanību, jo bieži redzu šādus mugursomainus personāžus Rīgas sabiedriskajā transportā; reiz viens šāds tips man iebrauca sejā ar visu somu... Grūti turēt somu rokā kāju līmenī??
Pravietisnejaukais
P
Dieva Vārds, Apustuļa Pāvila vēstule ebrejiem1: Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem,2 ŠINĪS PĒDĪGAJĀS DIENĀS uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko Viņš arī pasauli radījis. 3 Tas, būdams Viņa godības atspulgs un būtības attēls, nesdams visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu un izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie Majestātes labās rokas augstībā;4 ar to Viņš(dēls) kļuvis tik daudz varenāks par eņģeļiem, cik daudz pārāku par tiem Viņš mantojis Vārdu.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja