Krājumā apkopoti četrpadsmit jauni literārie darbi, kuros autore risina pasaulē svarīgas lietas un notiekošo, uzdod jautājumus un meklē atbildes.
Pērnā gada sākumā tika izdots Anneles Slišānes stāstu krājums tuoraga stuosti, ar kuru Slišāne nu ir nominēta arī Latgaliešu kultūras gada balvai Boņuks 2021. Autore saka, ka krājums tuoraga stuosti. pīns ar četrpadsmit jauniem literārajiem darbiem – stāstiem un dzejoļiem – ir par sākumu: par cilvēka sākumu, par sievietes sākumu būt mātei, par šo laiku.
"Pīdzimt i izaugt mīlesteibā, izaugt par lobu cylvāku bez vardarbeibas apleik i sevie. Suokums var byut vusuods. Ar pīnu i bez tuo, vardarbeigā sistemā īrauts i svareiguo breiža nasaprasts i najiuteigs. Bailies i tymsā. Tuods suokums ari var byut. Pīns ir kuo suokums ari tuoragam, i pīns caurvej vusus stuostus, I gruomata ir suokums nazkam cytam, jaunam otkon nu gola, jaunīm stuostīm," krājuma ideju atklāj Annele.
Stāstu un dzejas krājums tuoraga stuosti. pīns izdots autores dzimtajā Upītes puses izloksnē, ievērojot mūsdienu latgaliešu rakstu valodas pareizrakstības normas.
Grāmatas redaktore, literāte Ilze Sperga atzīst: "Vienā piena upē divas reizes neiekāpsi, taču Annele to dara un man kā redaktorei bija intriga – ko vēl viņa pateiks un ko vēl var pierakstīt pēc tik viengabalaina iniciācijas vai biezpienā saiešanas stāsta kā pirmā grāmata. Ūtrā ir, manuprāt, piena grāmata. Ne viss piens saskābst tā, lai pēc tam varētu uzsildīt biezpienu. Izlietu pienu nesasmelsi. Kā sīkas, baltas upītes aiztek pa zemi un varbūt ir kādu citu stāstu sākums."
Literatūrzinātniece Ilga Šuplinska par Anneles Slišānes darbiem raksta, ka viņas teksti liek atgriezties kādā no baiļu punktiem, to izdzīvojot un iztaisnojot muguru sevis dēļ, meklēt baltā piena sākumu. Bet latgaliešu kultūras ziņu portāla lakuga.lv redaktore Laura Melne par Anneles rakstīto saka: "Annele no sieviešu dzīves pieredzēm izvelk kaut ko pārpasaulīgu – to, kas vieno mūs visas, lai arī cik atšķirīgas mēs būtu. Te nav didaktikas, pārmetumu pasaulei vai kaut kādu prasību. Ir tikai pieredze, kas mūs, cilvēkus, izveidojusi tādus, kādi esam."
Konkursa Latgales prozas lasījumi 2021 žūrijas locekle, literāte Anna Rancāne, vērtējot Anneles stāstus, teikusi: "Mezglu atsiešana – cilvēka piedzemdēšana kā sievietes spēka formula cauri laikiem un telpu. Valoda sātīga kā maize. Teksts nav viegls, taču atstāj gaišu pēcgaršu."
Annele Slišāne ir tekstimāksliniece un literāte, kura dzīvo pašā Latvijas pierobežā, Balvu novada Zeļču ciemā. Viņas literatūras un tekstilmākslas projekts #100dečiLatvijai, kas tika radīts kā dāvana Latvijas 100. dzimšanas dienā, 2017. un 2018. gadā apbalvots ar Latgaliešu kultūras gada balvu Boņuks, tāpat autore saņēmusi divas nominācijas šī gada balvā Boņuks 2021 – kā par pērn izdoto stāstu krājumu tuoraga stuosti, tā par projekta #100dečiLatvijai pārtapšanu audio, video un taktilajos formātos.
Atbildot uz jautājumu, kam Annele pievērsusies tagad, viņa saka: "Dokumenteju pasauļa rosšonuos breižus – azaru i dīču nūsalaisšonu. Runoju ar akminīm, kurīm pasauļa radeišonys laikā beja pa godam, geidu pavasara. Aužu gobelenus i rokstu stuostus, kurī plyust kuo poli."
Jaunā krājuma stāstu pavasars atguoja trejuos dīnuos un itei dīna videoieraksts no konkursa Latgales prozas lasījumi 2021: