Pagājušajā nedēļā Rīgā norisinājās atvērtā konference Sarunas par grāmatu dizainu. No izdevēja perspektīvas, ko organizēja platforma Latvian literature. Tajā piedalījās dažādu valstu grāmatu dizaineri un izdevēji. Atvērto konferenci sarunu veidā vadīja grāmatu dizainers un izdevējs Toms Mrazausks no izdevniecības Brave Books (Vācija/Latvija).
To atklāja saruna ar redaktori un ilustratori Rūtu Briedi no izdevniecības Liels un mazs (Latvija) par grāmatu sēriju Bikibuks, kurā ir izdoti vecāku vai vecvecāku iemīļotie dzejoļi ar pazīstamu mākslinieku ilustrācijām jaunā interpretācijā. "Sākumā bija cīņa par izmēru: es tajā ieliku tik daudz darba, kāpēc tam ir jābūt tik mazam? Taisām lielāku!"
Šajā dzejoļu bilžu grāmatu sērijā Rūta Briede ir sadarbojusies ar simts dažādiem māksliniekiem. Viņa atklāj, ka visgrūtāk gājis ar gleznotājiem, jo doma par vienpadsmit bildēm viņiem asociējas ar veselu personālizstādi (viņa pati ir ilustrējusi Aspazijas un Raiņa kopīgi sacerēto dzejoli Par pumpurīti un lapām – I. A.).
Bankas kredīts
Viens no atvērtās konferences dalībniekiem bija izdevējs Andreass Recers no izdevniecības Matthes & Seitz Berlin (Vācija), kas nodibināta 2004. gadā. Tās pirmsākumi meklējami četrdesmit gadu senā vēsturē, kad Aksels Matess un Klauss Zeics izveidoja izdevniecību Matthes & Seitz Minhenē, kas kļuva slavena ar franču autoru tulkojumiem.
Izdevniecība nonāca uz bankrota sliekšņa. "Ar Berlīnes senāta atbalstu es paņēmu bankā kredītu un to nopirku," atklāj Andreass Recers, kurš izdevniecībā bija strādājis kopš 1999. gada. Tagad tas nebūtu iespējams. "Berlīni vairs neinteresē mazas kompānijas," piebilst izdevējs, kura vadītā Matthes & Seitz Berlin gadā izdod septiņdesmit grāmatu.
"Kad es pārņēmu šo izdevniecību, tā bija ļoti intelektuāla izdevniecība," savās atmiņās dalās Andreass Recers. "Mans uzdevums pēdējos trīspadsmit gados ir bijis nepazaudēt satura kvalitāti, turpinot izdot intelektuālas grāmatas, bet vienlaicīgi mēģinot tās padarīt pieejamas plašai auditorijai ar dizaina un izplatīšanas palīdzību," viņš stāsta.
Atspēriena punkts
Par sava veida atspēriena punktu kļuva Matthes & Seitz Berlin izdotā grāmatu sērija Naturkunden sadarbībā ar pazīstamo un godalgoto grāmatu dizaineri un rakstnieci Judīti Šalansku. Kopš 2013. gada tajā iznākušas vairāk nekā trīsdesmit grāmatu par dabu. "Šobrīd dabas tēma ir kļuvusi par modes kliedzienu," akcentē izdevējs.
Judītes Šalanskas grāmata Der Hals der Giraffe un sērija Naturkunden veicinājusi daudzu līdzīgu grāmatu parādīšanos. "Varbūt tas ne pārāk patīk izdevējiem, bet tas ir tas, ko mēs vēlamies – daudz skaistu grāmatu!" norāda izdevēja Katarina Hese no fonda Stiftung Buchkunst (Vācija), kas ik gadu rīko Vācijas un pasaules grāmatu dizaina konkursu.
Pirms pieciem gadiem Der Hals der Giraffe uzvarēja Vācijas grāmatu dizaina konkursā, iegūstot 10 000 eiro, jo e-grāmatu buma laikā bija nepieciešams pateikt: rūpējieties par tekstu grāmatām. Svarīgi, lai tās ir labas. "Tā ir grāmata, kas sūta kādu ziņojumu par grāmatu dizainu, kas gadu no gadu mainās," par uzvarētāju izvēli saka Katarina Hese.
Acīmredzami skaista
Judītes Šalanskas darbs vēl aizvien kalpo kā skaistas grāmatas piemērs, lai parādītu, kā izskatās "acīmredzami skaista" grāmata, taču ne vienmēr grāmatas skaistums ir saskatāms no pirmā acu skatiena. Par vienu no savām iemīļotākajām grāmatām pēdējo piecu gadu laikā izdevēja nosauc austriešu fotogrāfa Pētera Granzera grāmatu J’ai perdu ma tête/Es pazaudēju galvu.
Kas, ellē, tas?! – sakot lasītāji, ieraugot šo grāmatu, kura atgādina haotiski un nevīžīgi veidotu fotoalbumu. "Vācijā daudzi cilvēki uzņem fotogrāfijas un rada skaistus fotoalbumus, kas ir pilnīgi okey, ja tu tos vēlies parādīt mammai vai tētim, bet tas nav okey, ja tu gribi nodot kādu vēstījumu, kas šajā gadījumā ir izdarīts perfekti," uzskata Katarina Hese.
Katru gadu Vācijas grāmatu dizaina konkursam tiek iesniegti septiņi līdz deviņi simti iespieddarbu, no kuriem vairākās kārtās tiek izsijātas pa piecām labākajām grāmatām piecās kategorijās, lai veicinātu dizaina kvalitāti dažāda veida iespieddarbu vidū – sākot ar mākslas grāmatām un beidzot ar ēdienu gatavošanas vai ceļojumu izdevumiem.
Ilgais brauciens
Savukārt Pasaules grāmatu dizaina konkursā katru gadu tiek iesniegtas ap sešsimt grāmatām no vairāk nekā trīsdesmit valstīm, kuras guvušas panākumus nacionālajā līmenī un no kurām tiek izvēlētas četrpadsmit labākās. "Tas vairāk ir māksliniecisks konkurss," uzsver Katarina Hese un atklāj, ka visbiežāk laureātu vidū ir grāmatas no Ķīnas, Šveices un Nīderlandes.
Nīderlandi Sarunās par grāmatu dizainu pārstāvēja grāmatu dizainers un izdevējs Robs van Hūsels no izdevniecības The Eriskay Connection. "Eriskeja ir maza Skotijas sala. Tas bija tālākais punkts, ko mēs sasniedzām ceļojumā, kurā devos kopā ar savu draudzeni. Mēs braucām ar lidmašīnu, auto, busu un laivu, lai tur nonāktu."
"Kad mēs domājām par izdevniecību, tas mums atgādināja visus šos ceļojuma soļus, kas bija nepieciešami, lai nokļūtu šajā mazajā salā, kas saistīta ar lielo pasauli," piebilst Robs van Hūsels, kurš savu izdevniecību nodibinājis 2011. gadā. Pirms tam viņš strādājis dizaina studijā Kummer & Herrman Utrehtā un izveidojis savu dizaina studiju.
Dizainera pietāte
"Grāmatu dizainā es saskaros ar dažādiem stāstiem. Vienā brīdī es strādāju ar pašnāvnieku tuviniekiem, bet otrā – ar ķīniešu zemniekiem, kuri būvē lidaparātus," par profesijas pievilcību saka grāmatu dizainers un izdevējs, kura The Eriskay Connection laidusi klajā vairāk nekā četrdesmit grāmatu, kurās liela loma ir vizuālajam aspektam.
Pirmais no Roba van Hūsela stāstiem iemūžināts beļģu fotogrāfa Petera Dekena projektā (Un)expected, kas ieguvusi apbalvojumu Pasaules grāmatu dizaina konkursā. Tā uzmanības centrā ir Rietumflandrijas reģions, kurā ir ļoti augsts pašnāvību līmenis. Šī grāmata ir tikšanās ar cilvēkiem, kuri ir zaudējuši savus mīļotos cilvēkus. Tai izraudzīta grāmatas grāmatā forma, lai parādītu, kā viņi sadzīvo ar zaudējumu.
"Es sevi uztveru kā kalpotāju, kurš palīdz fotogrāfiem izstāstīt savus stāstus," atklāj Robs van Hūsels, kura grafiskā dizainera pietāte pret citu autoru darbu un ieklausīšanās viņu stāstos spilgti izpaužas arī itāļu fotogrāfa Martīno Marangoni grāmatā Nonni’s Paradiso. An Olive Tree Story, kas veidota kā "meditatīva pastaiga cauri dārzam".