Rakstniece Ilze Enģele ar jaunāko darbu atgriežas pie savas “pirmās mīlestības” – fantastikas žanra. Tikko izdotais romāns Sektors 18-08 ir noformēts zilos toņos, un vāka ilustrācija daudziem lasītājiem atsauks atmiņā hrestomātisko Andreja Tarkovska filmu Solaris, taču Sektors 18-08 ir paredzēts vispirms jauniešiem un piedzīvojumu fantastikas cienītājiem.
Ilze Eņģele attēlo pasauli, kurā valda miers un idille. Tomēr, kaut gan šī ir nākotnes pasaule, jaunieši tajā ir tikpat pārgalvīgi kā visos laikos, un pārgalvībai mēdz būt nopietnas sekas. Pieci tikko skolas gaitas beiguši puiši un meitenes pret savu gribu nokļūst kosmosa kreiserī, kuram jāveic bīstama glābšanas misija: kā jau paredzams, viss beidzas ar to, ka bezbēdīgā kompānija ir spiesta šajā misijā piedalīties. Ceļojums izplatījumā pamazām izvēršas neparedzamā piedzīvojumā, taču galvenais tajā nav vis dēkas (kaut gan arī tādu netrūkst), bet gan varoņu savstarpējo attiecību samezglojumi, kuri, visiem uzturoties kopējā ierobežotā telpā, kļūst īpaši akūti. Uzglūn arī ārējas briesmas: līdz šim dzīvojuši bezrūpīgi un grūtības sastapuši tikai virtuālās spēlēs, tagad jaunieši sastapsies ar tādu civilizāciju pārstāvjiem, kuri nāk no pavisam citādām pasaulēm – tādām, kurās nevalda miers un daiļās mākslas, bet kari un brutalitāte. Taču pats grūtākais viņu uzdevums, protams, būs pieaugt un iemācīties uzņemties atbildību par pateikto un izdarīto – un tas var izrādīties krietni grūtāk nekā vadīt zvaigžņu kuģi...
Kā jau tas fantastikas žanrā pieņemts, vēstot par nākotni un moderno tehnoloģiju sasniegumiem, autori bieži patiesībā runā par tagadni un risina būtiskas mūsdienu cilvēka psiholoģiskās problēmas – un arī Ilzes Eņģeles darbs šajā ziņā nav izņēmums, jo tajā autore diskutē gan par tradicionālo sadursmi starp dabu un kultūru, gan par mūsu attiecībām ar “svešo” un nesaprotamo. Tomēr romānā netrūkst arī asprātīgu dialogu, romantikas un autorei raksturīgās sievišķīgās vērības pret detaļām.